bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomisti brīdina par Latvijas darba tirgus pārkaršanas riskiem tuvākajos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠogad un nākamgad Latvijas ekonomikai prognozējama diezgan strauja izaugsme – ap 4-5% gadā. Eksporta un investīciju kāpums kļūs spēcīgāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam, prognozē Swedbank ekonomisti.

Algu un nodarbināto skaita pieaugums balstīs mājsaimniecību patēriņu. Bezdarbs turpinās samazināties, inflācija būs mērena. Bet šāda šķietami komfortabla un bezrūpīga izaugsme slēpj būtiskus vidēja termiņa riskus. Galvenais no tiem ir darba tirgus pārkaršana – Latvijai šādi riski var kļūt akūtāki 2016.gadā, bet, iespējams, jau pat 2015.gada otrajā pusē, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā brīdina bankas eksperti.

Darba tirgus pašlaik ir galvenais risks ilgtspējīgai izaugsmei. Ja tas uzkarst, proti, algas aug krietni ātrāk par ražīgumu, sākumā tas palielina patēriņu un uzdzen straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Tomēr, ja algu kāpums ilgstoši ir straujāks par ražīguma kāpumu, tas samazina konkurētspēju un rada straujas korekcijas risku. Proti, izmaksām augot, konkurētspējai sarūkot un eksportam sākot stagnēt, mazināsies iedzīvotāju optimisms un gatavība tērēt, kā arī uzņēmēju vēlme investēt, tā sabremzējot ekonomiku. Darba tirgum uzkarstot, tuvākajos pāris gados Latvijas IKP izaugsme var izrādīties arī krietni straujāka par 4-5%, bet tai, visticamāk, sekotu krasa sabremzēšanās.

«Algu kāpums ir nepieciešams, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un mazinātu emigrāciju, bet tam ir jābūt nopelnītam. Nenopelnīts jeb ar ražīguma kāpumu nesegts algu kāpums nozīmē augošas izmaksas uzņēmējiem, kas samazina viņu konkurētspēju un izraisa finansiālas problēmas. Rezultātā, visticamāk, būs jāmazina darbinieku skaits un bezdarbs kāps. Uzņēmumi to apzinās un investē ražīguma paaugstināšanā, bet ne viss ir uzņēmēju pašu spēkos. Mūsuprāt, efektīvs veids, kā mazināt pārkaršanas risku, ir īstenot strukturālas reformas, kas veicina darba ražīguma kāpumu. Izaugsmes gadi ir īstais laiks reformu īstenošanai, jo tad tās nav tik sāpīgas. Diemžēl pašlaik strauja izaugsme un vēlēšanu tuvums mazina politiķu vēlmi šādas reformas īstenot. Tas nozīmē, ka nelīdzsvarotība darba tirgū pakāpeniski pieaugs,» saka ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaulē un Eiropā izaugsme pakāpeniski kļūst spēcīgāka, noskaņojums uzlabojas, procentu likmes vēl samērā ilgi būs zemas. Tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvākajos pāris gados arvien vairāk balstīs eksports – gan tiešā veidā, eksporta apjomam augot līdz ar spējāku ārzemju pieprasījumu, gan netieši, jo tā kāpums stimulēs investīcijas. Mājsaimniecību patēriņa pieauguma tempu nedaudz piebremzēs inflācija, bet mājsaimniecības pelnīs un tērēs vairāk. Šogad mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, vēl augs nedaudz straujāk par eksportu, bet 2015.gadā eksports atkal izrausies priekšā.

2013.gada 3.ceturksnī eksporta apjoms bija mazāks nekā pirms gada, bet kritums ir īslaicīgs. Proti, tas lielā mērā atspoguļo 2012.gada rekordaugstās graudaugu ražas un Liepājas metalurga darbības apturēšanu pērn pavasarī. Tikmēr pārējo preču grupu eksports vairumā gadījumu ir turpinājis augt. Palielinās arī pakalpojumu eksports, jo kravu pārvadājumu kritumu kompensē tūrisma un komercpakalpojumu kāpums. Proti, pašlaik situācija eksporta jomā vēl joprojām ir diezgan laba, skaidro ekonomisti.

Kā jau iepriekš Swedbank ekonomisti brīdināja, investīciju aktivitāte pērn bija ļoti vārga. 2014.gadā investīcijām vajadzētu pieņemties spēkā (īpaši privātajā sektorā) divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nepieciešamība investēt ir liela, ko nosaka tādi faktori kā augsta jaudu noslodze, nepieciešamība attīstīt infrastruktūru un kāpināt ražīgumu, lai mazinātu algu spiedienu uz izmaksām un konkurētspēju. Otrkārt, uzņēmumiem ir iespējas investēt – parādu slogs ir sarucis un noguldījumu apjoms ir audzis, ienāk atmaksas par iepriekšējā perioda Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, procentu likmes ir zemas. Bet 2015.gadā investīciju pieaugums nedaudz pierims, jo uzņēmumi atliks investīcijas, gaidot jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējumu.

Latvijā bezdarbs turpinās sarukt, uzņēmumiem būs arvien grūtāk atrast darbiniekus, algas augs, bet pāris tuvākajos gados konkurētspēju tas vēl krasi nepasliktinās. Pērn vidējā reālā bruto alga auga nedaudz straujāk par ražīgumu, bet konkurētspēja saglabājās samērā laba un nodarbinātība turpināja augt. Gaidāms, ka nākamajos divos gados nodarbināto skaits turpinās augt par 1,5-2% gadā. Darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā jau pastāvīgi saruks zem 10%, un spiediens celt algas palielināsies. Vidējā bruto alga tuvākajos pāris gados varētu augt par 6-7% gadā (šogad daļēji arī minimālās algas palielinājuma dēļ).

Tuvākajos pāris gados inflācija, visticamāk, būs mērena un galvassāpes neradīs, jo pakāpeniski augošu vietējo faktoru spiedienu uz cenām ierobežos labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Zemāki dabasgāzes un apkures tarifi (dēļ zemākām naftas cenām pasaulē) daļēji kompensēs elektrības tarifu kāpumu un Rīgas ūdens plānoto tarifu kāpumu vasaras sākumā. Pārtikas cenu kāpums gaidāms mērens, pateicoties samērā labvēlīgām cenu izmaiņām pasaulē.

Šogad inflācija Latvijā būs ap 2,5%. 2015.gadā patēriņa cenu kāpums būs mazliet straujāks (tai skaitā, vājinoties eiro vērtībai pret ASV dolāru), tomēr tas tik un tā būs zem 3%.

«Attiecībā uz pasaules ekonomiku kopumā saglabājam piesardzīgi optimistisku skatu, prognozējot, ka nākamajos divos gados izaugsme pieņemsies spēkā un tuvosies 4%. Lai gan pērn bija daudz falšstartu, gada nogales datos redzams, ka izaugsme kļūst spēcīgāka. Taču dinamika nav vienmērīga. Turpmākajos divos gados samērā spēcīgu izaugsmi piedzīvos vien dažas, bet lielas ekonomikas (ASV, Lielbritānija un Vācija), kamēr daudzas citas joprojām cīnīsies ar recesiju vai lēnu izaugsmi,» stāsta bankas ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nogaidošā pozīcijā un, pēc ekonomistu domām, visticamāk, saglabās bāzes likmi 0,25%, bet, ja inflācija turpinās sarukt, tiks ieviesti jauni atbalsta pasākumi. Daudz kas atkarīgs no banku savienības izveides, no banku stresa testu rezultātiem un tam sekojošas rīcības. Politikas lēmumiem būs izšķiroša nozīme arī daudzās attīstības valstīs, kurām būs jāspēj pielāgoties procentu likmju kāpumam un Ķīnas lēnākai izaugsmei, teic ekonomisti.

102.000.102.6404


Pievienot komentāru

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.