bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Ekonomisti: Cīņa par darbiniekiem kļūst arvien sīvāka

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stāstot uzņēmēju auditorijās par ekonomikas jaunumiem, jautājumi «kad būs krīze» visbiežāk tiek uzdoti ar bažām, taču pēdējā laikā nereti arī ar ilgām. Daudzi vēlas, lai notiktu kaut kas, vienalga kas, lai tikai darba tirgus atdzistu, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Daļai uzņēmumu situācija kļūst kritiska. Dažkārt drauds izrādās nevis konkurenti Latvijā vai emigrācija, bet gan iespēja doties strādāt pāri robežai uz Igauniju, šāda ikdienas ceļošana kļūst arvien izplatītāka Ziemeļvidzemē,» jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par algu izmaiņām Latvijā komentē Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, «nav šaubu, ka cīņa par darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, darba devēji ir spiesti kļūt arvien pielaidīgāki savās prasībās, līdz ar to algu dati var neatspoguļot pilnu izmaksu kāpuma ainu. Kā nesen teica kāda rūpniecības uzņēmuma vadītājs, kuram ļaušu šeit palikt anonīmam, «ir atgriezušies laiki, kad es nevaru aizsūtīt mājās strādnieku, kurš ir ieradies viegli iereibis, par atlaišanu pat nerunājot». Ražīguma kāpināšana šādos apstākļos var būt skarbs izaicinājums. Ienākumu legalizācija neapšaubāmi ir apsveicama, bet dažkārt tai uzņēmumos seko slimības lapu ņemšanas vilnis, arī tas rada papildu izmaksas.»

«Kad ekonomika cieta no kopējā pieprasījuma nepietiekamības — laikā no lielās krīzes līdz apmēram 1-2 gadus nesenai pagātnei (ļoti brīva interpretācija), straujāks patēriņa kāpums būtu bijis vēlams. Šobrīd vēl neatrisināto bezdarba problēmu galvenokārt veido ekonomiskās aktivitātes un cilvēku dzīvesvietu izvietojuma nesakritība. Ilgākā laikā ekonomika spēj kompensēt relatīvu patēriņa vājumu ar eksportu, cilvēkiem un kapitālam specializējoties ārējā pieprasījuma apkalpošanā. Lielāks eksporta īpatsvars arī nozīmē ekonomikas specializāciju un lielākas iespējas darba ražīguma kāpumam,» uzsver ekonomists. Viņš piebilst, ka «algu kāpums rada uzņēmumiem stresu, taču tas finansē uzkrājumu kāpumu, kas savukārt palīdz aizvietot arvien dārgāko darbaspēku ar kapitālu. Arī valstī, kas īsti labi netiek galā ar makro stabilitātes nodrošināšanu, tirgus galu galā visu sakārto. Jautājums tikai, cik laiku tas prasa un kāda ir šī procesa cena plašākā nozīmē — arī sociālā un demogrāfiskā.»

Savukārt Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece komentē: «Lai gan darba samaksas vidējo pieaugumu joprojām var raksturot kā strauju, tas, šķiet, ir sācis lēnām bremzēties. Iemeslus tam gan saskatīt ir grūti, ņemot vērā, ka ekonomikā turpinās strauja izaugsme un pagaidām viss liecina, ka darbaspēka trūkums arvien ir izteikts. Ja raugāmies no ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un starptautiskās konkurētspējas perspektīvas, samērīgāks algu pieaugums ir pat vēlams. Proti, lai uzņēmumi varētu atļauties saviem darbiniekiem ilgstoši paaugstināt darba samaksu, algu pieaugumam jāiet roku rokā ar ražīguma kāpumu. Pēdējā laikā šis tandēms ir mazliet pašķīries, algām augot straujāk.»

Pēc viņas teiktā, gaidāms, ka šogad kopumā vidējā darba samaksa pirms nodokļiem augs par nepilniem 9%. Savukārt nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, vidējās algas pieaugums būs ap 7%, kas joprojām ir diezgan strauji.

Tikmēr bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka «spēcīgais algu pieaugums šobrīd saistīts ar kopumā labvēlīgo ekonomisko situāciju, joprojām lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darba spējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā, kā arī ekonomikas struktūras maiņu. Pēdējos trīs gados augsti apmaksātajā IT nozarē radītas aptuveni trešdaļa no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no ekonomikas.»

«Šie faktori liek domāt, ka algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā nemitēsies, lai gan nākamgad pieauguma tempus būs nedaudz mazāks kā šogad, jo nav plānots palielināta minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Situācija darba tirgū šobrīd strauji mainās un ja kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir bijis darba vietu deficīts, tad šobrīd īsā laika periodā tas pārtop par darbaspēka deficīts un demogrāfiskās prognozēs liek domāt, ka šī situācija tuvākajos desmit gados nemainīsies. Tādēļ pēc manām prognozēm nākamgad vidējais darba alga Latvijā varētu palielināties 7,5% un 2019.gada nogalē tā, visticamāk, pārsniegs 1 100 eiro,» prognozē eksperts.

Viņš piebilst, ka tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņš pieaugumu, taču algu kāpums turpina apsteigt uzlabojumus produktivitātē un uzņēmēju spēju nopelnīt. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem, savukārt eksportējošiem uzņēmumiem un nozarēm tas ir liels izaicinājums noturēt savu konkurētspēju. Biznesa modeļiem, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas tuvākajos gados gaidāmais algu kāpums var izrādīties nepaceļams. Tādēļ, ja vien negadās kādi negaidīti globāli satricinājumi, tad darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.

«Pašreizējais algu kāpums ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums var spēsim to noturēt? Privātās investīcijas Latvijā šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ievērojami zem 1% no IKP un izglītības kvalitātes ziņā esam tikai ap OECD valstu vidējo līmeni. Ar šādu ekonomikas modeli, visticamāk, nav pietiekami, lai ilgstoši noturēt pašreizējo algu pieaugumu tempu, neizraisot kādu jaunu krīzi,» piebilst ekonomists.

BNN jau vēstīja, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0% jeb 75 eiro, sasniedzot 1 006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.


Pievienot komentāru

  1. lgjnroo teica:

    NVA uzraksta grāmatu kādam cilvēkam jābūt. Liepājniekos arī meklē tikai kalpotājus, skolas arī tādus apmāca, kas neko nejēdz pa dzīvi.
    Tradewar, protekcionisms, migrācija, woman brainset, alfa-sigma male fenimisms, greed, tech corporations, tax hawens,…

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.