bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 13.12.2018 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Ekonomisti: Cīņa par darbiniekiem kļūst arvien sīvāka

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stāstot uzņēmēju auditorijās par ekonomikas jaunumiem, jautājumi «kad būs krīze» visbiežāk tiek uzdoti ar bažām, taču pēdējā laikā nereti arī ar ilgām. Daudzi vēlas, lai notiktu kaut kas, vienalga kas, lai tikai darba tirgus atdzistu, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Daļai uzņēmumu situācija kļūst kritiska. Dažkārt drauds izrādās nevis konkurenti Latvijā vai emigrācija, bet gan iespēja doties strādāt pāri robežai uz Igauniju, šāda ikdienas ceļošana kļūst arvien izplatītāka Ziemeļvidzemē,» jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par algu izmaiņām Latvijā komentē Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, «nav šaubu, ka cīņa par darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, darba devēji ir spiesti kļūt arvien pielaidīgāki savās prasībās, līdz ar to algu dati var neatspoguļot pilnu izmaksu kāpuma ainu. Kā nesen teica kāda rūpniecības uzņēmuma vadītājs, kuram ļaušu šeit palikt anonīmam, «ir atgriezušies laiki, kad es nevaru aizsūtīt mājās strādnieku, kurš ir ieradies viegli iereibis, par atlaišanu pat nerunājot». Ražīguma kāpināšana šādos apstākļos var būt skarbs izaicinājums. Ienākumu legalizācija neapšaubāmi ir apsveicama, bet dažkārt tai uzņēmumos seko slimības lapu ņemšanas vilnis, arī tas rada papildu izmaksas.»

«Kad ekonomika cieta no kopējā pieprasījuma nepietiekamības — laikā no lielās krīzes līdz apmēram 1-2 gadus nesenai pagātnei (ļoti brīva interpretācija), straujāks patēriņa kāpums būtu bijis vēlams. Šobrīd vēl neatrisināto bezdarba problēmu galvenokārt veido ekonomiskās aktivitātes un cilvēku dzīvesvietu izvietojuma nesakritība. Ilgākā laikā ekonomika spēj kompensēt relatīvu patēriņa vājumu ar eksportu, cilvēkiem un kapitālam specializējoties ārējā pieprasījuma apkalpošanā. Lielāks eksporta īpatsvars arī nozīmē ekonomikas specializāciju un lielākas iespējas darba ražīguma kāpumam,» uzsver ekonomists. Viņš piebilst, ka «algu kāpums rada uzņēmumiem stresu, taču tas finansē uzkrājumu kāpumu, kas savukārt palīdz aizvietot arvien dārgāko darbaspēku ar kapitālu. Arī valstī, kas īsti labi netiek galā ar makro stabilitātes nodrošināšanu, tirgus galu galā visu sakārto. Jautājums tikai, cik laiku tas prasa un kāda ir šī procesa cena plašākā nozīmē — arī sociālā un demogrāfiskā.»

Savukārt Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece komentē: «Lai gan darba samaksas vidējo pieaugumu joprojām var raksturot kā strauju, tas, šķiet, ir sācis lēnām bremzēties. Iemeslus tam gan saskatīt ir grūti, ņemot vērā, ka ekonomikā turpinās strauja izaugsme un pagaidām viss liecina, ka darbaspēka trūkums arvien ir izteikts. Ja raugāmies no ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un starptautiskās konkurētspējas perspektīvas, samērīgāks algu pieaugums ir pat vēlams. Proti, lai uzņēmumi varētu atļauties saviem darbiniekiem ilgstoši paaugstināt darba samaksu, algu pieaugumam jāiet roku rokā ar ražīguma kāpumu. Pēdējā laikā šis tandēms ir mazliet pašķīries, algām augot straujāk.»

Pēc viņas teiktā, gaidāms, ka šogad kopumā vidējā darba samaksa pirms nodokļiem augs par nepilniem 9%. Savukārt nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, vidējās algas pieaugums būs ap 7%, kas joprojām ir diezgan strauji.

Tikmēr bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka «spēcīgais algu pieaugums šobrīd saistīts ar kopumā labvēlīgo ekonomisko situāciju, joprojām lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darba spējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā, kā arī ekonomikas struktūras maiņu. Pēdējos trīs gados augsti apmaksātajā IT nozarē radītas aptuveni trešdaļa no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no ekonomikas.»

«Šie faktori liek domāt, ka algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā nemitēsies, lai gan nākamgad pieauguma tempus būs nedaudz mazāks kā šogad, jo nav plānots palielināta minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Situācija darba tirgū šobrīd strauji mainās un ja kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir bijis darba vietu deficīts, tad šobrīd īsā laika periodā tas pārtop par darbaspēka deficīts un demogrāfiskās prognozēs liek domāt, ka šī situācija tuvākajos desmit gados nemainīsies. Tādēļ pēc manām prognozēm nākamgad vidējais darba alga Latvijā varētu palielināties 7,5% un 2019.gada nogalē tā, visticamāk, pārsniegs 1 100 eiro,» prognozē eksperts.

Viņš piebilst, ka tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņš pieaugumu, taču algu kāpums turpina apsteigt uzlabojumus produktivitātē un uzņēmēju spēju nopelnīt. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem, savukārt eksportējošiem uzņēmumiem un nozarēm tas ir liels izaicinājums noturēt savu konkurētspēju. Biznesa modeļiem, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas tuvākajos gados gaidāmais algu kāpums var izrādīties nepaceļams. Tādēļ, ja vien negadās kādi negaidīti globāli satricinājumi, tad darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.

«Pašreizējais algu kāpums ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums var spēsim to noturēt? Privātās investīcijas Latvijā šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ievērojami zem 1% no IKP un izglītības kvalitātes ziņā esam tikai ap OECD valstu vidējo līmeni. Ar šādu ekonomikas modeli, visticamāk, nav pietiekami, lai ilgstoši noturēt pašreizējo algu pieaugumu tempu, neizraisot kādu jaunu krīzi,» piebilst ekonomists.

BNN jau vēstīja, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0% jeb 75 eiro, sasniedzot 1 006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.


Pievienot komentāru

  1. lgjnroo teica:

    NVA uzraksta grāmatu kādam cilvēkam jābūt. Liepājniekos arī meklē tikai kalpotājus, skolas arī tādus apmāca, kas neko nejēdz pa dzīvi.
    Tradewar, protekcionisms, migrācija, woman brainset, alfa-sigma male fenimisms, greed, tech corporations, tax hawens,…

Igaunijā pieņemts nākamā gada budžets

Igaunijas Rīgikogu pieņēmis 2019.gada budžetu, kura apjoms pārsniedz 11 miljardus eiro. Par budžeta likumprojektu nobalsojuši 52 Igaunijas parlamenta deputāti, pret – 46.

Īrijā notiesā igauņu kriminālo autoritāti par slepkavības organizēšanu

Tiesa Īrija ir notiesājusi Igaunijas noziedzīgajā pasaulē pazīstamo Imri Arakasu par slepkavības organizēšanu kāda Īrijas pilsoņa nonāvēšanai.

Apcietina Škoda komercdirektoru; KNAB lūdz apcietināt vēl divas personas

Saistībā ar Rīgas satiksmes iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tiesā lūdzis piemērot apcietinājumu uzņēmuma Škoda komercdirektoram Vladislavam Kozakam.

Finanšu situācija šogad uzlabojusies trešdaļai Latvijas iedzīvotāju

Aizejošais 2018.gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads - audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību

Lietuvas premjers saskata «smieklīgu» Kremļa pirkstu skolotāju protestos

Lietuvā jo tuvāk nāk pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo vairāk dzirksteļu plaiksnī starp politisko spēku līderiem. Izsmēlis savu vārdisko ieroču arsenālu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ir vērsies izlūkdienestā, lai tas ieskatītos valstī notiekošajā, un pārmetis Seima opozīcijai, ka tā atbalsta skolotāju streiku ar Kremļa līdzdalību.

EY: investīcijas kriptovalūtu piedāvājumos lielā mērā izgāzušās

Lielākā daļa jeb 86% no pērnajā gadā veiktā 141 sākotnējā kriptovalūtu monētu piedāvājuma šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību. Turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību.

Ienākumiem augot, mājokļi kļūst pieejamāki visās Baltijas galvaspilsētās

Mājokļu pieejamības indekss šā gada trešajā ceturksnī uzlabojies visās Baltijas galvaspilsētās. Galvenais faktors tam bijis straujais vidējās neto algas kāpums. Turklāt labvēlīgā ekonomikas attīstība veicinājusi mājsaimniecību interesi par dzīvokļa iegādi, kas atspoguļojies gan aktivitātes kāpumā dzīvokļu tirgū, gan mājsaimniecību kredītportfeļa pieaugumā.

Vēl var reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam

Līdz 17.decembrim nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam.

EP: Ukrainai vairāk jāpievēršas cīņai ar korupciju, kā arī jāmazina oligarhu ietekme

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtējuši Ukrainas īstenotās reformas, vienlaikus nosodot Krievijas agresiju Kerčas šaurumā, kā arī Nord Stream 2 projektu. EP ar 433 balsīm «par» atbalstījis rezolūciju, kurā vērtēta ES – Ukrainas asociācijas nolīguma izpilde.

ASV prezidenta bijušam advokātam piespriež cietumsodu

Tiesa Ņujorkā ir notiesājusi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa bijušo personīgo advokātu par priekšvēlēšanu kampaņas regulējuma pārkāpšanu, sodot advokātu ar trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu.

EP cīņā ar terorismu aicina stingrāk uzraudzīt Eiropā atgriezušos kaujiniekus

Eiropas Parlaments nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam, atbalstot vairākus priekšlikumus jaunai Eiropas Savienības stratēģijai terorisma apkarošanā.

Saharova balvu saņem ukraiņu režisors un rakstnieks Sencovs

Ukraiņu režisoram un rakstniekam Oļegam Sencovam piešķirta 2018.gada Saharova balva par domas brīvību - svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Pats Sencovs gan apbalvošanas ceremonijā piedalīties nevarēja, jo pašlaik atrodas ieslodzījumā Sibīrijā. 

Meja iztur neuzticības balsojumu, dodas uz Briseli stīvēties par Brexit

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izturējusi neuzticības balsojumu britu parlamentā, proti, viņas pārstāvētajā Konservatīvās partijas frakcijā. Londonā vēl nav noplakuši putekļi pēc konservatīvo saceltās vētras, kad Meja dodas jaunā cīņā uz Briseli, lai, piedaloties Eiropas Savienības galotņu sanāksmē, runātu par strīdīgākajiem izstāšanās jautājumiem.

Apledojums apgrūtina braukšanu Latgalē un Kurzemē

Vietām Latgalē un Kurzemē ceturtdien, 13.decembrī, apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos  ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome, kas ir sabiedriska organizācija, kurā bez sākotnējiem dibinātājiem tiek aicināti iesaistīties mediju organizācijas un juridiskas personas, kas saistītas ar mediju nozari, atbalsta padomes statūtus un Ētikas kodeksu.

Partijas atsauksies Kariņa iniciatīvai, lai gan viedokļi par koalīcijas modeli ir atšķirīgi

Politiskās partijas ir gatavas atsaukties Jaunās Vienotības un tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa iniciatīvai valdības veidošanas procesā.

Saeima lems par atbalsta paušanu Ukrainai

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, skatīs lēmuma projektu par Saeimas paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas jūras šaurumā. 

Vējonis dod partijām laiku sarunām; pagaidām neiesaistīsies valdības veidošanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas. Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Tiesa apcietina uzņēmēju Martinsonu un RS amatpersonu Volkinšteinu

Uzņēmējam Mārim Martinsonam un Rīgas satiksmes amatpersonai Igoram Volkinšteinam, kurus aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, trešdien, 12.decembrī, tiesa kā drošības līdzekli nolēmusi piemērot apcietinājumu. 

EP apstiprina ES – Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Eiropas Parlaments trešdien, 12.decembrī, devis piekrišanu Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos.

Jau 10 000 Latvijas ģimeņu izmantojušas valsts atbalstu mājokļa iegādei

Attīstības finanšu institūcija ALTUM mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau desmit tūkstošus garantiju. Tādējādi visā Latvijā jau 10 000 ģimeņu ir izmantojušas valsts atbalstu hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas nodrošināšanai.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi par nokavētu nodokļu maksājumu

Finanšu ministrijas vārdā Latvijā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Patiesībā tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi finance@fm.gov.lv.

Ušakovs no Rīgas satiksmes vadītāja amata Bemhenu atstādina, bet valdē atstāj

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme iepirkumiem galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu.

Polijas premjerministrs rosinās uzticības balsojumu parlamentā

Polijas valdības galva paziņojis, ka rosinās parlamenta uzticības balsojumu, lai pārbaudītu likumdevēju atbalstu partijas Likums un taisnīgums ministru kabinetam.

Saeimas komisija jautājumu par solidaritātes nodokli atstāj jaunajai valdībai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.decembrī, nolēmusi pagaidām nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā.

Jaunākie komentāri