bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Ekonomisti: eksporta apjomi turpina augt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Latvijas eksporta apjomi šī gada maijā turpinājuši pieaugt, turklāt pirmo reizi kokrūpniecības eksporta vērtība ir pārsniegusi 100 miljonus latu, komentējot jaunākos ārējās tirdzniecības rādītājus, norāda banku ekonomisti.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Maijā ārējā tirdzniecība saglabājusi līdzšinējo straujo ekspansiju. Aktuālākais jautājums ir par pašreizējā eksporta pieauguma noturību. Iespējamo pasaules izejvielu cenu kāpuma tempu mazināšanās ietekmē, Latvijas eksporta pieauguma tempiem ir jāseko šai tendencei. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos eksporta apjomi uzturēs straujo kāpumu, ko palīdzēs uzturēt cenu efekts, kas ietver arī risku, ka cenām krītot, tikpat strauji mazinās ārējās tirdzniecības apjomi. Savukārt reālais apjoms (neņemot vērā cenu izmaiņas) būs stipri mazāks. Tas, ka eksporta apjomu temps varētu kļūt mērenāks un arī ilgtspējīgāks, varētu liecināt pēdējos mēnešos uzrādītā jauno pasūtījumu mazināšanās eksporta tirgiem. Tomēr ilgtermiņā Latvijas eksporta attīstību noteiks darbs pie konkurētspējas un pievienotās vērtības celšanas izvedamajām precēm un koncentrēšanās uz tirgiem, kuros paredzama veselīga izaugsme.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Eksporta vērtība maijā ir sasniegusi jaunu rekordu jeb 524 miljonus latu, līdz šim labāko (šī gada marta) rezultātu pārsniedzot par 4,3%. Numeroloģisku baudījumu sagādā arī fakts, ka eksporta apjoms maijā nu jau vairāk nekā divkārt pārsniedzis krīzes tumšākā brīža – 2009.gada janvāra rezultātu. Ar stipri lielu ticamību var runāt, ka eksports šogad pārsniegs astoņus miljardus latu, skaitot kopā preces un pakalpojumus.

Prognozes, ka eksporta pieauguma temps 2011.gadā bremzēsies, līdz šim nav piepildījušās, kāpums gada griezumā turas pie 40% atzīmes, ko tas sasniedza pērnā gada 2.pusē, bet tobrīd šķita neglābjami īslaicīgs. Ir ļoti patīkami šādi kļūdīties, bet arī jājautā, kāpēc tas noticis. Tam ir divi izskaidrojumi, viens no tiem iepriecinošs, otrs ne tik ļoti.

Iepriecinošais izskaidrojums – pat relatīvi optimistiski noskaņotie ekonomisko norišu komentētāji, kā šī apskata autors, nav līdz galam novērtējuši Latvijas uzņēmumu vitalitāti, spēju pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem, mobilizēt iekšējos resursus un iekarot ārējos tirgus. Par spīti emigrācijai un nu jau arī dzimstības kritumam, mūsu valstī esošais darbaspēka kopums ir ļoti spēcīgs resurss, kuru uzņēmumi joprojām spēj izmantot tikai daļēji. Turklāt daudzi ārzemēs strādājošie gatavi jebkurā brīdī atgriezties, ja saņem labu darba piedāvājumu Latvijā.

Ne tik priecīga ir vēsts, ka apbrīnojami jaukos eksporta datus šobrīd jau nepārprotami rada arī re-eksporta īpatsvara pieaugums eksportā. Lai izvērtētu eksporta kāpumu ietekmi uz ekonomiku kopumā, ir jāvērtē, kas tieši to veido. Vienmēr eksportā ir parādījušās preces, kas te nekad nav ražotas un vienmēr mūsu valstī patiešām ražotajās precēs būs lielāka vai mazāka importa komponente. Tāpēc svarīgi, kā šie īpatsvari mainās. Precīzi to no tirdzniecības datiem izlobīt nevar, taču atsevišķās produktu grupās šobrīd skaidri saskatāms re-eksporta pieaugums. Runājot par maija datiem, pirmkārt ir jāmin farmācijas produkti. Šajā kategorijā eksports šobrīd jau vairāk nekā divkārt pārsniedz Latvijā mēneša laikā maksimāli saražojamo apjomu. Tas acīmredzot skaidrojams ar valsts panākumiem medikamentu cenu pazemināšanā, kas tagad ir vienas no zemākajām Eiropā, un, gluži dabiski, rada stimulu uzņēmumiem eksportēt it kā Latvijas patēriņam ievestos produktus. Maijā farmācijas produktu eksports audzis par 46.4%, kamēr statistiķu dati par ražošanas kāpumu, ar kuriem šogad saskan arī nozares pārstāvju vērtējums, rāda pieaugumu apmēram par 20%. Vienmēr liels re-eksporta īpatsvars bijis elektroierīču eksportā (kas pārsniedzis 30 miljonus mēnesī) un ir gluži pašsaprotami, ka minerālā kurināmā eksporta kāpumu līdz gandrīz 50 miljoniem latu mēnesī, apjomam gada laikā pieaugot 2.3 reizes, arī pamatā nosaka ievestu preču tālākpārdošana.

Taču ļoti strauji aug arī eksports kategorijās, kurās mūsu valstī radītās pievienotās vērtības īpatsvars nepārprotami ir augsts. No lielajām produktu kategorijām tas visaugstākais ir koksnei, kuras eksports maijā pirmoreiz vēsturē pārsniedzis 100 miljonu robežu. Koksnes eksports ir gada laikā pieaudzis precīzi par trešdaļu jeb 33,3%. Vieglās rūpniecības preču eksports gadā kāpis par 28,5%, lauksaimniecības un pārtikas preču: par 14,1%. Aiz šiem skaitļiem jau ļoti skaidri saskatāma tieši mūsu valsts uzņēmumos notiekošā attīstība. Runājot metālapstrādi un mašīnbūvi, tad attiecīgajās produktu kategorijās redzamie 40, 50 un pat 60-procentīgie eksporta kāpumi aptuveni raksturo mūsu uzņēmumos notiekošo pārmaiņu virzienu un ātrumu, pat ja absolūtie eksporta skaitļi precīzi neraksturo darbības apjomu.

Kaut arī šobrīd šķiet ticami, ka importa īpatsvars eksportā gada laikā ir palielinājies, nav šaubu, ka arī eksportā ietvertā mūsu valstī radītā pievienotā vērtība aug strauji un izaugsme aptver praktiski visas eksportējošās nozares un apakšnozares. Eksportējošās nozares turpina būvēt pamatu, uz kura nākotnē augt pārējām.

Eksporta izaugsmes tempu ierobežojošie faktori joprojām ir eksportējošo uzņēmumu produktu portfelis, iekārtas, pēdējā laikā arvien vairāk – arī ražošanai piemērotu telpu trūkums. Tas varētu šķist dīvaini, jo vēsturiski Latvijas rūpniecības darbības apjoms tīri fiziskā izteiksmē ir bijis daudz lielāks nekā šobrīd. Taču daļa telpu tiek izmantotas citiem nolūkiem un praktiski nekas no padomju mantojuma nav ideāli piemērots ražošanai 21.gadsimtā. Investoriem, kas vēlas šeit ienākt un sākt ražot, nereti šķēršļus liek pārāk garais, sarežģītais un neprognozējamais dažādu atļauju saņemšanas process. Citi savukārt nevēlas uzņemties riskus, kas būtu saistīti ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, gan dēļ savas finansiālajām iespējām, gan dēļ joprojām neizgaisušajām bažām par mūsu ekonomikas ilglaicīgo stabilitāti. Piemēram, šobrīd Latvijā būtu gatavi ienākt daži farmācijas produktu ražotāji, ja būtu iznomājamas piemērotas specializētās ražošanas telpas. Tā ir iespēja nekustamo īpašumu attīstītājiem, kā arī iespēja valstij lietderīgi izlietot ES fondu līdzekļus. Līdz šim ir nauda dota konkrētu uzņēmumu infrastruktūras un iekārtu uzlabošanai, kas ir devis atdevi pieaugošas ražošanas un eksporta veidā. Taču nākotnē ar ES fondu atbalstu vairāk jāattīsta resursi, kas pieejami visiem uzņēmumiem, atbilstoši nosacījumiem, kurus rada brīva konkurence.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Maijā preču eksporta vērtība negaidīti uzrādīja jaunu rekordu, pārsniedzot pat martā sasniegto ļoti augsto līmeni. Galvenokārt tas noticis pateicoties metālu un mašīnbūves nozarēm, kuru eksports kopumā pieaudzis par aptuveni 24 miljoniem latu un ļoti labajiem rādītājiem kokrūpniecībā, kura uzrādīja pieaugumu par 7 miljoniem latu pret iepriekšējo rekordu aprīlī. Preču tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar aprīli gan pasliktinājusies, jo strauju pieaugumu uzrādījis arī imports, taču līdzīgi kā martā, tas lielā mērā izskaidrojams ar augstu izejvielu (metālu, minerālproduktu) un investīciju preču importa apjomu.

Kopumā Latvijas ekonomikā turpinās divu ātrumu attīstība, taču, šķiet, ka šobrīd kreisajā joslā, pa kuru jau tālu uz priekšu aiztraucies eksports, reizēm jau iebrauc arī investīcijas. Vienlaikus mājsaimniecību pieprasījums turpina lēnām vilkties pa brauktuves labo pusi.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:

Eksporta apjomi turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos, bet izaugsmes tempi kļūs mērenāki – tam par iemeslu ir gan lēnāka izaugsme pasaulē (piem., konjunktūra un citi apsteidzošie indikatori norāda uz izaugsmes tempu palēnināšanos Eiropas un pasaules lielākajās ekonomikās), gan mūsu eksportētāju jau ļoti augstā jaudu noslodze. Nenoliedzami, tiek veiktas investīcijas gan esošajās ražošanas jaudās, gan jaunu produktu izstrādē, bet pagaidām šāda investīciju aktivitāte ir samērā piesardzīga un eksporta tempus vairs tik strauji kā iepriekš kāpināt nebūs iespējams.

Attiecībā uz importu – lai parāda slogs nekļūtu nepanesami smags, nepieciešams investēt darbaspēka kvalitātes uzlabošanā un eksporta nozaru jaudās – gan esošo jaudu palielināšanā, gan inovācijā.


Pievienot komentāru

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vācijā pieaug karnevāla uzbrukumā cietušo skaits

Vācu policija, kura izmeklē automašīnas ietriekšanos cilvēku pūlī karnevāla gājiena laikā, ir pavēstījusi, ka uzbrukumā cietuši 52 cilvēki. No tiem 35 cietušie joprojām ir slimnīcā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Ministru domām daloties, pagaidām neatbalsta priekšlikumu par alkohola tirdzniecību internetā

Ministru domām daloties, valdība lēma pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut Latvijā tirgot alkoholiskos dzērienus ar interneta starpniecību.

Kariņš: Latvijas dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut jaunajam koronavīrusam izplatīties

Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, tomēr atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut šim vīrusam izplatīties, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu

Ministru kabinets otrdien, 25.februārī, atbalstījis Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam gala redakcijas projektu, atsevišķiem ministriem gan kritizējot finansējuma trūkumu tā īstenošanai.

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītnē uzturējies kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!