bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Ekonomisti: gada inflācijas rādītāji var pieaugt vēl vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk un arī varbūtība, ka gada griezumā inflācija šogad kādu brīdi pārsniegs 4%, aizvadītā mēneša laikā ir pieaugusi, norāda ekonomisti.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:

Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā nebija izjūtams. Nodokļu izmaiņas atsevišķos gadījumos tomēr ir kā arguments cenu pārskatīšanai, turklāt lielākā mērā nekā veiktās nodokļu izmaiņas. Savu artavu salīdzinoši augstai inflācijai sniegs plānotais elektroenerģijas tarifu kāpums, tāpat izskanējuši nodomi palielināt vēl atsevišķus nodokļus. Turklāt būtiski palielinājušās inflācijas gaidas – vairums iedzīvotāju un uzņēmēju prognozē inflācijas palielināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, kas arī var būt viens no inflāciju uzturošiem momentiem.

Lai arī tirdzniecībā vairs nav kritums un atsevišķās preču grupās vērojams kāpums, tomēr iedzīvotāju pirktspēja joprojām saglabājas zema, tādējādi straujš cenu pieaugums var negatīvi ietekmēt tirdzniecības apjomus, jo pie tik strauja cenu kāpuma daļai iedzīvotāju var nākties pārskatīt savu patēriņa grozu. Iedzīvotāju zemā pirktspēja tomēr neļauj būtiski kāpināt cenas, tādējādi ražotājiem un tirgotājiem būs jāspēj darboties vēl efektīvāk, nevis pārlikt pieaugošās izmaksas uz patērētāju pleciem.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Cenu kāpums janvārī ir bijis tuvāks prognožu diapazona augstākajam galam, dzīves dārdzībai kopš decembra pieaugot par 1.3%. Skaidrs, ka tik lielu cenu lēcienu mēneša griezumā šogad vairs nebūs. Taču varbūtība, ka gada griezumā inflācija šogad kādu brīdi pārsniegs 4%, diemžēl aizvadītā mēneša laikā ir pieaugusi, jo graudu un metālu cenas pasaulē turpina kāpt, bet naftas cena ir veikusi dažus īslaicīgus ceļojumus trīsciparu skaitļu teritorijā.

Gan nodokļu izmaiņas, gan globālie procesi turpinās stumt cenu līmeni uz augšu, taču kā gumija uz leju to vilks Latvijas iedzīvotāju joprojām vājā pirktspēja. No indeksa izslēdzot pārtiku un enerģiju, pārējās preces un pakalpojumi joprojām bija lētāki nekā pirms gada, tātad inflācijas un deflācijas spēki ekonomikā joprojām cīnās sparīgi. Nesenā aptaujā tikai sestā daļa uzņēmumu saka, ka paaugstinās pamatalgas, vēl apmēram tikpat liela daļa varētu gūt būtisku labumu no stimulējošās atalgojuma daļas atjaunošanās, daži procenti iedzīvotāju varētu baudīt pat ļoti strauju ienākumu kāpumu, pateicoties darba atrašanai vai veiksmīgam biznesam, taču lielākajai daļai iedzīvotāju ienākumi būtiski nepieaugs.

Tiek runāts par atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpumu pat par 50%. Nav šaubu, ka kopumā pārtikas cenas turpmākajos mēnešos augs, taču arī jāsaprot, ka Latvijai vienmēr bijuši raksturīgi mēģinājumi uzrunāt cenas augšā ar runāšanu. Ir produkti, kuros graudu cenu kāpumam vēl tikai jāatspoguļojas, piemēram – gaļa un tās produkti, taču maizes cenas jau ir visumā pielāgojušās globālajiem procesiem, un turpmāk izmaiņas var būt dažādos virzienos, tā janvārī maizes cenas pat samazinājušās.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Cenu pieaugums janvārī, protams, nebija negaidīts, ņemot vērā cenu kāpumu pasaules tirgos gan pārtikai, gan izejvielām, kā arī nodokļu paaugstinājumu janvārī. Pieaugums par 1,3%, salīdzinot ar decembri un par 3,7% pret pagājušā gada janvāri atbilst prognozētajam. Tāpat redzams, ka preču cenas, kuras vairāk ietekmē cenu attīstība pasaules tirgū, pieaugušas straujāk nekā pakalpojumu cenas.

Tālākās cenu izmaiņas galvenokārt būs atkarīgas no notikumu attīstības pasaules izejvielu tirgos un pasaules lielāko centrālo banku rīcības gadījumā, ja strauji atsāks pieaugt naudas aprites ātrums. Tādējādi tiks veicināts turpmāks cenu pieaugums. Aplūkojot finanšu tirgus datus, redzam, ka tirgus dalībnieku vairākums ir pārliecināts, ka pašreizējais inflācijas kāpums ir pārejošs un jau gada otrajā pusē inflācija samazināsies jeb, citiem vārdiem sakot, tālāks būtisks izejvielu un pārtikas cenu lēciens nesekos, kā arī centrālās bankas atsāks paaugstināt procentu likmes pirms pieaugošais naudas daudzums apgrozībā kļūs par draudu cenu stabilitātei.

Latvijā turpmākajos mēnešos cenu pieaugums būs daudz mērenāks nekā janvārī, un gada vidējā cenu līmeņa pieaugums 2011. gadā, visticamāk, būs ap 3%. Turpmākajos mēnešos inflācija gada griezumā samazināsies pieaugošā bāzes efekta dēļ – 2010. gada sākumā cenas sasniedza zemāko līmeni un pēc tam jau pakāpeniski atsāka pieaugt. Tāpat jāņem vērā, ka mājsaimniecību ienākumu pieaugums būs mērens, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms turpinās pat vēl nedaudz sarukt. Tādējādi pieprasījums pēc patēriņa precēm un pakalpojumiem augs salīdzinoši lēnām. Pieprasījuma attīstība, savukārt, būtiski ietekmē patēriņa cenu līmeņa izmaiņas – ja patēriņš aug lēnām, uzņēmējiem ir mazāk iespēju paaugstināt cenas.

Protams, viens no riskiem augstāk aprakstītajā scenārijā ir būtisks tālāks naftas cenu pieaugums. Šāda varbūtība savukārt ir salīdzinoši zema, jo resursiem bagāto valstu valdības arī var atļauties daudz lielākus budžeta izdevumus, tādējādi lielā mērā nopērkot iedzīvotāju lojalitāti.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Runājot par 2011. gadu kopumā, jāatzīst, ka inflācija neapšaubāmi kļūst par izaicinājumu. Runa nav tikai par Māstrihtas kritērijiem un citiem makro lielumiem, vairāk – par situāciju mikro līmenī. No vienas puses, ņemot vērā, ka ekonomikas pieaugums šogad varētu sasniegt pat 4-5%, inflācija 3-4% apmērā varbūt arī nešķiet tik dramatisks cipars. Tomēr no otras puses, jārēķinās arī ar to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti nevienmērīga un to pavada arvien lielāka nevienlīdzība iedzīvotāju ienākumos. Turklāt jāatzīst, ka individuālā inflācija tai iedzīvotāju daļai, kura ekonomikas atveseļošanos vēl neizjūt, ir lielāka tāpēc, ka straujāk par vidējo cenu pieaugumu ir augušas cenas tādās kategorijās, kuras šiem cilvēkiem ieņem lielāku īpatsvaru viņu izdevumos – piemēram, pārtika un rēķini par mājokli.


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.