bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma

Ekonomisti: IKP šogad varētu sasniegt 4%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā gada dati būtiskus pārsteigumus nesagādāja, atbilstot iepriekš izteiktajām prognozēm. Turklāt sagaidāms, ka arī šogad izaugsme turpināsies un 2011. gadā IKP varētu pieaugt pat par 4%, prognozē ekonomisti.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Aplūkojot datus ilgākam periodam, redzams, ka kopš 2007. gada notikušas būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā būtiski samazinājies tādām uz vietējo tirgu vērstām nozarēm kā tirdzniecība (no 19,8% uz 16,4%), būvniecība (no 9% uz 5%) un finanšu starpniecība (no 6,2% uz 4,7%). Minēto trīs nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā trīs gadu laikā ir sarucis par gandrīz deviņiem procentpunktiem. Savukārt, relatīvi nozīmīgākas ekonomikai kļuvušas apstrādes rūpniecība (īpatsvars pieaudzis no 11,4% uz 12,2%), transports un sakari (no 10,2% uz 12,5%) un operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (no 16,1% uz 18,9%), kā arī elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (no 2,5% uz 4,1%) un lauksaimniecība (no 3,5% uz 4,0%).

Sagaidāms, ka 2011. gadā mēreni pozitīva attīstība turpināsies, ekonomikai pieaugot par aptuveni 3%. Latviju pozitīvi ietekmēs spēcīgā ekonomikas attīstība svarīgos eksporta tirgos – Ziemeļvalstīs, Vācijā un Krievijā. Vēl viens būtisks faktors ar pozitīvu ietekmi būs investīciju turpmāks pieaugums par vismaz 10 – 12%, salīdzinot ar ļoti zemo līmeni 2010. gadā. Piemēram, ceļu nozarei pieejamā finansējuma apjoms vien 2011. gadā pieaugs par aptuveni 100 miljoniem latu.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Šogad sagaidīsim ekonomikas tālāku attīstību, ko raksturos nevienmērīga un svārstīga izaugsme. Uzsvars joprojām būs uz eksporta attīstību, kas būs nosacījums arī iekšējā patēriņa attīstībai. Ieinteresētība un labvēlīga attieksme viesu uzņemšanai būs pamats, lai saglabātos tūrisma nozares attīstība. Tranzīta jomas attīstību noteiks politiskā izveicība, bet ilgtermiņa attīstību arī izlēmība. Konkurence reģionā par kravu piesaistīšanu aug ar katru gadu. Pamazām pieaugumu uzrādīs arī finanšu nozare, tomēr situācija joprojām saglabāsies visai saspringta.

Lielākie riski šā gada izaugsmei jau ir iezīmējušies. Tie ir valsts īstenotie, ne vienmēr pietiekami izsvērtie, budžeta konsolidācijas pasākumi, kas lielāko uzsvaru paredz likt uz nodokļu palielināšanu. To ietekmē pieaug inflācija un krītas pirktspēja. Strauji mainīgās izmaiņas nodokļos mazina tik nepieciešamo prognozējamību investīcijām uzņēmējdarbības attīstībā un attiecīgi arī darba vietu radīšanā. Arī procentu likmju pieaugums un energoresursu cenu šoks var būt izaugsmi ierobežojoši faktori. Neskatoties uz daudzajiem ārējiem riskiem, lielāko lomu tomēr saglabās iekšējie, jo īpaši valdības rīcības prognozējamība un konsolidācijas pasākumu kvalitāte. Šā gada prognoze tiek vērtēta 4% apmērā.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:

Pozitīvi, ka pamazām atgūstās privātais patēriņš – 4. ceturksnī gada pieaugums bija 5.2%. Tomēr tas vēl ir diezgan vājš, jo pamatā pieaug uz nepārtikas preču rēķina. Šādu preču patēriņš krīzes laikā bija ļoti zems, bet tagad atgriežas normālā līmenī. Savukārt pārtikas patēriņš nepalielinās – iespējams, tādēļ, ka to var vienkāršāk iegādāties ārpus mazumtirdzniecības tīkla, un tas var liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu.

Turpretī investīcijas pamatkapitālā neiepriecina – pērn pēdējā ceturksnī gada samazinājums bija 1.8%, jo tās ir nākotnes izaugsmes pamats. Protams, aukstā ziema nav labvēlīga investīciju veikšanai, tomēr šie dati liecina, ka Latvijas ekonomikas potenciāls nepalielinās, un līdz ar to, vidēja termiņa izaugsme (un konverģence uz ES vidējo līmeni) varētu būt diezgan lēna.

Šogad IKP turpinās augt – pagaidām mūsu prognoze ir, ka gadā tas kopumā pieaugs par 4%. Izaugsme būs būtiski atkarīga no investīcijām, ko savukārt ietekmēs tas, cik efektīva būs Eiropas Savienības fondu apguve. Diemžēl pērn fondu apguve bieži bija formāla, un līdz investīcijām nemaz nenonāca. Savukārt mājsaimniecību patēriņu turpinās ierobežot pieaugušie nodokļi un inflācija. Diemžēl pagaidām valdības līdzšinējie konsolidācijas pasākumi neveicina straujāku ekonomikas izaugsmi.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova

Cerams, kā investīciju kāpums turpināsies arī šogad, citādi šķiet gandrīz neiespējams uzturēt eksporta apjoma straujo pieaugumu. Skaidrs, ka 2010. gads bija unikāls, vairāki ekonomiskie rādītāji uzrādīja strauju uzlabojumu pēc pārmērīgā krituma 2008.-2009. gadā. Šogad šis atsitiena efekts sāks izsīkt arī eksporta attīstībā. Ekonomiskā situācija Eiropā saglabājas nestabila, vietējie rūpnieki sāk izjust kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādējādi, eksporta apjoma pieaugums ir ļoti atkarīgs no papildus investīcijām ražošanas procesā.

Kopumā var prognozēt, ka 2010. gada beigās novērotās tendences turpināsies arī šogad: eksports vēl joprojām balstīs ekonomikas pieaugumu, savu pienesumu dos arī iekšējā tirgus ļoti mērena atveseļošanās un investīciju kāpums. Protams, jāņem vērā vairāki riska faktori – energoresursu sadārdzinājums, visai straujš citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, nodokļu sloga kāpuma negatīvā ietekme u.c., kas var ierobežot ekonomikas attīstības tempu Latvijā.

Marta sākumā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents pārsteidza ar signālu, ka jau nākošajā mēnesī ECB, iespējams, varētu palielināt eiro bāzes likmi. Eiro likmes kāpums ar lielu varbūtību varētu visai ievērojami samazināt Eiropas ekonomikas pieauguma tempu 2011. gadā. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas ļoti lielo atkarību no eksporta attīstības pašlaik, mūsu ekonomika šajā gadījumā par izņēmumu nekļūs. Tomēr pat ieskaitot šo faktoru iedarbību uz IKP pieaugumu, ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas 2010. gadā pārsniegs 3%.


Pievienot komentāru

  1. polly pocket teica:

    to jau teica pirms kāda laika. cerēt jau var

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->