bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 24.10.2019 | Vārda dienas: Modrīte, Mudrīte, Renāte

Ekonomisti: IKP šogad varētu sasniegt 4%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā gada dati būtiskus pārsteigumus nesagādāja, atbilstot iepriekš izteiktajām prognozēm. Turklāt sagaidāms, ka arī šogad izaugsme turpināsies un 2011. gadā IKP varētu pieaugt pat par 4%, prognozē ekonomisti.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Aplūkojot datus ilgākam periodam, redzams, ka kopš 2007. gada notikušas būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā būtiski samazinājies tādām uz vietējo tirgu vērstām nozarēm kā tirdzniecība (no 19,8% uz 16,4%), būvniecība (no 9% uz 5%) un finanšu starpniecība (no 6,2% uz 4,7%). Minēto trīs nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā trīs gadu laikā ir sarucis par gandrīz deviņiem procentpunktiem. Savukārt, relatīvi nozīmīgākas ekonomikai kļuvušas apstrādes rūpniecība (īpatsvars pieaudzis no 11,4% uz 12,2%), transports un sakari (no 10,2% uz 12,5%) un operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (no 16,1% uz 18,9%), kā arī elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (no 2,5% uz 4,1%) un lauksaimniecība (no 3,5% uz 4,0%).

Sagaidāms, ka 2011. gadā mēreni pozitīva attīstība turpināsies, ekonomikai pieaugot par aptuveni 3%. Latviju pozitīvi ietekmēs spēcīgā ekonomikas attīstība svarīgos eksporta tirgos – Ziemeļvalstīs, Vācijā un Krievijā. Vēl viens būtisks faktors ar pozitīvu ietekmi būs investīciju turpmāks pieaugums par vismaz 10 – 12%, salīdzinot ar ļoti zemo līmeni 2010. gadā. Piemēram, ceļu nozarei pieejamā finansējuma apjoms vien 2011. gadā pieaugs par aptuveni 100 miljoniem latu.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Šogad sagaidīsim ekonomikas tālāku attīstību, ko raksturos nevienmērīga un svārstīga izaugsme. Uzsvars joprojām būs uz eksporta attīstību, kas būs nosacījums arī iekšējā patēriņa attīstībai. Ieinteresētība un labvēlīga attieksme viesu uzņemšanai būs pamats, lai saglabātos tūrisma nozares attīstība. Tranzīta jomas attīstību noteiks politiskā izveicība, bet ilgtermiņa attīstību arī izlēmība. Konkurence reģionā par kravu piesaistīšanu aug ar katru gadu. Pamazām pieaugumu uzrādīs arī finanšu nozare, tomēr situācija joprojām saglabāsies visai saspringta.

Lielākie riski šā gada izaugsmei jau ir iezīmējušies. Tie ir valsts īstenotie, ne vienmēr pietiekami izsvērtie, budžeta konsolidācijas pasākumi, kas lielāko uzsvaru paredz likt uz nodokļu palielināšanu. To ietekmē pieaug inflācija un krītas pirktspēja. Strauji mainīgās izmaiņas nodokļos mazina tik nepieciešamo prognozējamību investīcijām uzņēmējdarbības attīstībā un attiecīgi arī darba vietu radīšanā. Arī procentu likmju pieaugums un energoresursu cenu šoks var būt izaugsmi ierobežojoši faktori. Neskatoties uz daudzajiem ārējiem riskiem, lielāko lomu tomēr saglabās iekšējie, jo īpaši valdības rīcības prognozējamība un konsolidācijas pasākumu kvalitāte. Šā gada prognoze tiek vērtēta 4% apmērā.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:

Pozitīvi, ka pamazām atgūstās privātais patēriņš – 4. ceturksnī gada pieaugums bija 5.2%. Tomēr tas vēl ir diezgan vājš, jo pamatā pieaug uz nepārtikas preču rēķina. Šādu preču patēriņš krīzes laikā bija ļoti zems, bet tagad atgriežas normālā līmenī. Savukārt pārtikas patēriņš nepalielinās – iespējams, tādēļ, ka to var vienkāršāk iegādāties ārpus mazumtirdzniecības tīkla, un tas var liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu.

Turpretī investīcijas pamatkapitālā neiepriecina – pērn pēdējā ceturksnī gada samazinājums bija 1.8%, jo tās ir nākotnes izaugsmes pamats. Protams, aukstā ziema nav labvēlīga investīciju veikšanai, tomēr šie dati liecina, ka Latvijas ekonomikas potenciāls nepalielinās, un līdz ar to, vidēja termiņa izaugsme (un konverģence uz ES vidējo līmeni) varētu būt diezgan lēna.

Šogad IKP turpinās augt – pagaidām mūsu prognoze ir, ka gadā tas kopumā pieaugs par 4%. Izaugsme būs būtiski atkarīga no investīcijām, ko savukārt ietekmēs tas, cik efektīva būs Eiropas Savienības fondu apguve. Diemžēl pērn fondu apguve bieži bija formāla, un līdz investīcijām nemaz nenonāca. Savukārt mājsaimniecību patēriņu turpinās ierobežot pieaugušie nodokļi un inflācija. Diemžēl pagaidām valdības līdzšinējie konsolidācijas pasākumi neveicina straujāku ekonomikas izaugsmi.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova

Cerams, kā investīciju kāpums turpināsies arī šogad, citādi šķiet gandrīz neiespējams uzturēt eksporta apjoma straujo pieaugumu. Skaidrs, ka 2010. gads bija unikāls, vairāki ekonomiskie rādītāji uzrādīja strauju uzlabojumu pēc pārmērīgā krituma 2008.-2009. gadā. Šogad šis atsitiena efekts sāks izsīkt arī eksporta attīstībā. Ekonomiskā situācija Eiropā saglabājas nestabila, vietējie rūpnieki sāk izjust kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādējādi, eksporta apjoma pieaugums ir ļoti atkarīgs no papildus investīcijām ražošanas procesā.

Kopumā var prognozēt, ka 2010. gada beigās novērotās tendences turpināsies arī šogad: eksports vēl joprojām balstīs ekonomikas pieaugumu, savu pienesumu dos arī iekšējā tirgus ļoti mērena atveseļošanās un investīciju kāpums. Protams, jāņem vērā vairāki riska faktori – energoresursu sadārdzinājums, visai straujš citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, nodokļu sloga kāpuma negatīvā ietekme u.c., kas var ierobežot ekonomikas attīstības tempu Latvijā.

Marta sākumā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents pārsteidza ar signālu, ka jau nākošajā mēnesī ECB, iespējams, varētu palielināt eiro bāzes likmi. Eiro likmes kāpums ar lielu varbūtību varētu visai ievērojami samazināt Eiropas ekonomikas pieauguma tempu 2011. gadā. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas ļoti lielo atkarību no eksporta attīstības pašlaik, mūsu ekonomika šajā gadījumā par izņēmumu nekļūs. Tomēr pat ieskaitot šo faktoru iedarbību uz IKP pieaugumu, ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas 2010. gadā pārsniegs 3%.


Pievienot komentāru

  1. polly pocket teica:

    to jau teica pirms kāda laika. cerēt jau var

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->