bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomisti: Inflācija Latvijā tuvākajos mēnešos būtiski nepieaugs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Evija Trifanova/LETA

Gada inflācija ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2012.gada marta, norāda ekonomisti, prognozējot, ka nākotnē, tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, vairāk būtiski nepieaugs un saglabāsies ap 3% līdz rudens mēnešiem.

«2012.gadā tas bija noslēgums pusotru gadu ilgam inflācijas vilnim, ko radīja straujš pasaules izejvielu cenu kāpums un valsts iziešana no krīzes, kas palielināja algas un uzņēmumu spēju celt cenas. Šobrīd notiek šī inflācijas viļņa atkārtojums, bet mērenākā veidā, nav gaidāma gada inflācijas pakāpšanās līdz 5%,» norāda DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš atzīmē, ka arī tagad izejvielu cenas kāpj, paātrināsies ekonomikas izaugsme, bet tas būs bez krasiem rāvieniem un izrāvieniem.

«Ar diezgan lielu pārliecību to var teikt par izejvielu cenām, ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā nekad neko droši nevar zināt, jo īpaši tad, ja daudzi gadiem loloti būvniecības projekti tiek īstenoti vienlaicīgi. Domājams, ka februārī gada inflācija vēl palielināsies, pēc tam varētu iestāties relatīvs miers, bet līdz gada beigām cenu kāpums visdrīzāk nedaudz bremzēsies,» saka Strautiņš.

Daudz straujāk par vidējo šobrīd aug pārtikas cenas, to kāpums gada griezumā janvārī sasniedza 6,8%, atgādina Strautiņš.

Viņš piebilst: «Ar nedaudz straujāku cenu kāpumu nāksies samierināties, patērētāju vairākumam tas nebūs pārāk grūti, jo algu kāpums paātrināsies. Dažus gadus nācija dzīvos saskaņā ar nu jau leģendāro principu – ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem.»

DnB ekonomists arī norāda, ka reālais IKP augs, nominālais augs vēl straujāk, reālā IKP un cenu kāpumam summējoties. «Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādā laikā samazinās veco parādu reālais slogs. Ekonomikas pārkaršana vismaz valsts centrālajos reģionos pēc dažiem gadiem ir reāls risks, taču sākotnējās izpausmēs ekonomikas pārkaršana mēdz būt ļoti patīkama. Pat, ja parādīsies inflācijas apkarošanas plāns, tiks imitēta nopietna diskusija, bet rīcības nebūs. Iepriekšējo reizi šādam plānam varētu būt bijusi lielāka piekrišana, ja to sauktu īstajā vārdā – par ekonomikas kraha novēršanas plānu. Šobrīd uztraukties par krahu pārskatāmā nākotnē nav pamata, bet šo inflācijas kāpumu pārdzīvosim. Šoreiz viss būs citādi,» tā Strautiņš.

Līdzīgu  uzskata par inflācijas turpmāko nepieaugšanu pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņaprāt, kā jau pierasts, patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā joprojām ir saistītas ar ārējie faktoriem.

«Līdz ar to janvārī visstraujāk augušas degvielas (+14,9% pret iepriekšējo gadu), dārzeņu (+14%), piena produktu (+10,5%), kā arī cukura un saldumu (+11,1%) cenas. Faktiski šie pieaugumi atspoguļo pēdējo mēnešu pārtikas un naftas cenu tendences pasaulē,» skaidro Āboliņš.

Viņaprāt, nedaudz negaidīti janvārī par 0,5% samazinājās pakalpojumu cenas, taču tas pamatā saistīts ar lētākiem aviācijas pakalpojumiem, kas pēc decembra negaidītā kāpuma atgriezās iepriekšējā līmenī.

Swedbank ekonomiste Linda Vildava prognozē, ka naftas cena šogad turēsies tuvu 2016.gada beigās sasniegtajam līmenim, t.i., robežās no 55 līdz 60 dolāriem par barelu, līdz ar to lielāko daļu gada naftas cena būs augstāka, nekā tā bija pērn.

«Tas savukārt nozīmē, ka dārgāka nekā pērn būs degviela, gāze un siltumenerģija. No pirmā janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām ir augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, bet tie joprojām ir zemāki nekā 2016.gada sākumā,» teic Vildava.

Ekonomiste norāda, ka siltumenerģijas tarifi arī tuvākajā laikā, visticamāk, pieaugs. «Rīgas siltuma prognozētie tarifi turpmākajiem mēnešiem nozīmētu, ka jau martā siltumenerģija daļai iedzīvotāju kļūtu dārgāka nekā pērn. Akcīzes nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis tabakai no 1. janvāra, augstāka akcīze alkoholam no 1. marta un cigaretēm no 1. jūlija) arī mazliet vilks cenas uz augšu visa gada garumā. Kā ierasts, algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu,» tā ekonomiste.

Swedbank prognozē, ka vidējais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt ap 2.5%, kas ir krietni augstāks nekā tas, pie kā esam raduši pēdējo pāris gadu laikā. Lai arī neto algu izaugsmi šogad gaidām labu (5.5% apmērā), daļu no tās apēdīs inflācija. Bet pat par spīti tam mājsaimniecību pirktspēja turpinās uzlaboties.

Tikmēr Finanšu ministrijas eksperti norāda – ja degvielas cenu izmaiņas ļoti operatīvi atspoguļo energoresursu cenu izmaiņas pasaules tirgū, tad gāzes un attiecīgi arī siltumenerģijas cenās mājsaimniecībām globālo cenu svārstības atspoguļojas ar diezgan lielu novēlošanos.

«Ņemot vērā, ka gāzes tarifi tiek noteikti divas reizes gadā (janvārī un jūlijā) un ir atkarīgi no energoresursu cenām iepriekšējos deviņos mēnešos, jaunie tarifi, kas stājas spēkā š.g. janvārī, paredz, ka gāzes cenas joprojām ir zemākas nekā iepriekšējā gadā, kopumā par 4,7%. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gāzes cena palielinājās par 4,2%,» skaidro ministrijā.

Tiek norādīts, ka siltumenerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klientiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mēnesi.
«Kopumā siltumenerģijas cena palika nemainīga salīdzinājumā ar decembri, taču bija par 5,9% zemāka gada griezumā. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos, taču būs būtiski mazāks nekā janvārī,» tā ministrijā.

BNN jau informēja, ka lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,7%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem, taču sadārdzinājās arī siers un biezpiens, gaļa un gaļas izstrādājumi, augļi, sviests, skābais krējums, piens, šokolāde, olas, cukurs, kafija, svaigas vai atdzesētas zivis. Savukārt cenas samazinājās augļu un dārzeņu sulām, kā arī jogurtam.

Ref:103./224.000.103.600


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.