bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 18.10.2019 | Vārda dienas: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Ekonomisti: inflācija varētu pietuvoties 5%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUGada inflācija 4% apmērā nedaudz pārsniedz iepriekš izteiktās prognozes, turklāt pašlaik nevar optimistiski apgalvot, ka inflācija nekādā ziņā neturpinās kāpt, pārliecināti ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Pārtikas cenu kāpums izrādījās straujāks, nekā gaidīts, tomēr lēnāks nekā janvārī. Arī degvielu cenu kāpums palēninājās. Izejvielu cenu pieaugums pasaulē turpina būt viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina pārtikas un degvielas cenu inflāciju. Tā kā Latvija nevar ietekmēt pasaules cenas, konkurences uzlabošana (piemēram, padarot caurskatāmāku cenu veidošanās mehānismu, sākot ar valsts iepirkumiem) ir viena no iespējām, kā mazināt cenu kāpuma spiedienu vietējā tirgū.

Iekšzemes pieprasījums saglabājas vājš, un nav gaidāms, ka tas šogad varētu būtiski veicināt cenu kāpumu. Joprojām plaši vērojamas atlaižu akcijas, ne tikai sezonālu faktoru dēļ – gan dažiem pārtikas produktiem, gan mājokļa kopšanas un labiekārtošanas precēm, gan personīgas aprūpes precēm u.c. -, un tās mazina patēriņa cenu pieaugumu.

Ja plānotie nodokļu paaugstinājumi tiks apstiprināti, tad, visticamāk, gada inflācija šī gada atlikušajos mēnešos svārstīsies ap 4%.

Īstenojot nodokļu politiku, ir jāatceras par nepieciešamu līdzsvaru, kas jārod starp inflāciju un deficīta samazināšanu – valdības apņemšanās nepaaugstināt patēriņa nodokļus 2012.gadā ir apsveicama, bet tas var izrādīties nepietiekami, lai mazinātu inflāciju un izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju. Savukārt, ja tiks apsvērtas nodokļu samazināšanas iespējas, būs jāievieš citi pasākumi budžeta deficīta mazināšanai, proti, izdevumu samazināšanas pusē.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Kā bija gaidāms, inflācijas kāpumu turpināja kurināt pārtikas cenas, jo īpaši dārzeņi, piens un tā produkti un augļi. Kāpumu uzrādīja arī degvielas cenas un atpūtas un kultūras segments. Savukārt vērojamo inflācijas kāpumu turpināja dzesēt apģērbu un apavu izpārdošanas sezonalitāte, kas līdz ar jauno kolekciju ienākšanu turpmākajos mēnešos atkal uzrādīs sadārdzināšanos. Cenas samazinājās siltumenerģijai. Tāpat lielu lomu inflācijas bremzēšanā saglabāja daudzos segmentos īstenotās akcijas un atlaides.

Atbilstoši prognozēm, gada inflācija ir sasniegusi 4% robežu un viss norāda, ka tā savu kāpumu vēl nav izsmēlusi. Straujš inflācijas kāpums vērojams gan Igaunijā, gan Lietuvā, kur gada laikā cenas attiecīgi cēlušās par 5,7% un 3,1%. Līdzšinējās tendences pārtikas produktu cenu izmaiņās, ko nosaka globālās tendences, jeb pārtikas piedāvājuma sarukums pasaulē, saglabāsies. Augstās degvielas cenas vēl kādu laiku uzturēs nemieri un nenoteiktība Ziemeļāfrikā un Tuvajos austrumos, kas var nodrošināt arī tās krasu sadārdzināšanos. Tāpat inflāciju varētu balstīt akciju un atlaižu noslēgums, kad arī jūtamāki izpaustos nesenais nodokļu un tirgotāju piecenojuma efekts. Kopējais vērtējums par pasaules cenu attīstību iekļauj uzskatu, ka gada otrajā pusē cenu pieaugums kļūs mērenāks, kā arī to, ka pašreizējais pārtikas un naftas sadārdzinājums ir periodisks un būtiski neveicinās citu segmentu cenu kāpumu. Taču cenu naftas attīstību pavada liela nenoteiktība, kā arī klimatiskie apstākļi. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi un attiecīgi raža, pārtikas cenas samazināsies.

Sagaidāms, ka aktīvāku lomu inflācijas apkarošanā ieņems centrālās bankas, savukārt Latvijā inflāciju turpinās uzturēt nodokļu un tarifu kāpums. Respektīvi, pirmajā aprīlī pieaugs elektroenerģijas tarifi, kuru netiešo efektu ir grūti prognozēt. Kā arī ar pirmo jūniju konsolidācijas paketē paredzētās nodokļu izmaiņas būs inflāciju uzturoši faktori. Ja Latvija nespēj ietekmēt ārējos procesus, tad ļoti svarīgi ir saglabāt izsvērtu pieeju iekšējo faktoru ietekmei uz inflāciju un tos kontrolēt, lai neapdraudētu pašreizējos ekonomikas atveseļošanās procesus. Neskatoties inflāciju uzturošiem faktoriem, tās kāpums nebūs nesamērīgs – to joprojām bremzēs niecīgais algu pieaugums, bezdarba apjomi un zemā pirktspēja.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Patēriņa cenu gada inflācijas nokļūšana līdz 4% atzīmei februārī neapšaubāmi pievērš uzmanību, taču tieši šajā mēnesī nekas īpašs nav noticis, cenas pret janvāri pieaugušas par 0.3%, kas šim mēnesim ir ļoti mērens cenu kāpums, vidēji iepriekšējos desmit gados tas ir bijis 0.5%.

Gada inflācijai sasniegt psiholoģiski svarīgo robežu palīdzēja tas, ka pērnā gada februārī cenas nemainījās. Savukārt aprīlī un martā pērn cenas pieauga par 0.5% un 0.9%, tāpēc šogad šajos mēnešos gada inflācijas temps atkal visdrīzāk samazināsies. Taču tad uz pērnā gada kopumā ļoti plakanā cenu līmeņa fona nāks elektrības tarifu un nodokļu izmaiņu ietekme jūlijā, tāpat cenu indeksā pamazām atspoguļosies naftas un metālu cenas kāpuma ietekme, gaļas cenās redzēsim graudu cenas kāpuma aizkavēto efektu, tāpēc apgalvot, ka februārī sasniegtie 4% būs gada inflācijas augstākais punkts 2011.gadā, būtu optimistiski.

Ir pārliecinoši beigusies pakalpojumu cenu deflācija, tās pamazām jau pieaug trešo mēnesi pēc kārtas. Tas atspoguļo gan augošo cenu spiedienu, gan ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, pieprasījums vairs nesamazinās, līdz ar to nepieciešamība pazemināt cenas ir mazāka. Gada griezumā pakalpojumu cenas vēl zemākas, taču tas neturpināsies ilgi. Precēm cenu kāpums mēneša griezumā bija atsācies jau pērnā gada janvārī.

Ir ļoti liela varbūtība, ka kādu brīdi šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā mēs neatbildīsim Māstrihtas inflācijas kritērijam. Tam iemesls būs salīdzinoši lielais pārtikas un enerģijas īpatsvars mūsu patēriņu grozos. Taču, ja šo produktu globālās cenas stabilizēsies vai samazināsies, tad šī paša iemesla dēļ inflācija pie mums pēc tam atkal var būt pat zemāka nekā eiro zonā.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Diemžēl jāatzīmē, ka sāk veidoties inflācijas gaidas, ko veicina gan ārējie notikumi, gan visai neprognozējama nodokļu politika, gan arī paziņojumi par energoresursu tarifu kāpumu šogad.

Protams, galvenais jautājums ir, vai pēdējos mēnešos novērotais straujais cenu pieaugums saglabāsies kā pastāvīga tendence, vai tas ir tomēr vairāku faktoru saspīlējums un ar laiku inflācija norimsies? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmkārt, vēlreiz jāatzīmē, ka šoreiz tā nav pieprasījuma, bet gan piedāvājuma faktoru dzīta inflācija. Līdz ar to, cenu pieaugumu daļēji ierobežo vēl joprojām vājā iedzīvotāju pirktspēja. Protams, mēs nevaram ietekmēt naftas vai graudu cenas pasaulē, bet ņemot vērā vājo pieprasījumu, teorētiski ražotājiem un tirgotājiem ir salīdzinoši ierobežotas iespējas nepamatoti celt cenas. Diemžēl tas strādā tikai tajās jomās, kur ir novērojama augsta konkurence, tādējādi pašlaik ir ļoti svarīgi pievērsties konkurences jautājumiem, it īpaši tirdzniecības sektorā.

Runājot par pārtikas un naftas cenām pasaulē, jāatzīmē arī, ka tagad to kāpumu vairāk ietekmē īstermiņa faktori – ģeopolitiskais saspīlējums, dabas katastrofas, lielas spekulācijas finanšu tirgos u.c. Tādējādi, ir liela iespējamība, ka pastāvot labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī stabilizējoties situācijai Tuvajos Austrumos, naftas un lauksaimniecības preču cenu spiediens varētu atslābt. Bet tuvākajos mēnešos esošās tendences turpināsies, un līdz vasarai gada inflācija Latvijā varētu tuvināties 5% līmenim.


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    droši vien beigās būs arī par tiem 5% vairāk

Vispārējās valdības budžetā deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.

Lemberga tiesas varētu atsākties tikai nākamgad

Rīgas apgabaltiesa smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvim Genādijam Ivankinam devusi laiku līdz 12.janvārim, lai iepazītos ar lietas materiāliem.

Galīgais lēmums: Nepilsoņu bērniem no 2020.gada piešķirs pilsonību

Saeimā galīgajā lasījumā ceturtdien, 17.oktobrī, atbalstīts likumprojekts pilsonību piešķirt arī nepilsoņu bērniem.

Saeima dod zaļo gaismu vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanai

Mērķis ir novērst šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra.

Par kukuļošanu aizturēts augsta ranga Latgales policists

IDB aizdomās par kukuļošanu aizturējis trīs personas – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieku un divas privātpersonas, no kurām viena ir bijušais Valsts policijas darbinieks.

Zāļu komerciālos nosaukumus nenorādīs arī izrakstos no slimnīcas

Lai nodrošinātu racionālu medikamentu lietošanu, arī izrakstā no slimnīcas vai ambulatorajā pacienta kartē vajadzēs norādīt zāļu aktīvās vielas starptautisko, nevis komerciālo nosaukumu.

Igaunijas sociālo jautājumu ministrs: Aptieku darbībai vajadzēt būt vērstai uz veselības aprūpi, nevis peļņu

Aptieku darbībai vajadzēt būt vērstai uz veselības aprūpi, nevis peļņu, tā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR paudis sociālo jautājumu ministrs Tanels Kīks.

Igaunijas cietumos vēlas ieviest e-veikalu

Lai mazinātu birokrātiju, Igaunijas cietumos varētu ieviest iespēju iepirkties internetā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->