Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka, atzina ekonomisti, vērtējot publicētos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pagājušajā gadā.

CSP dati liecina, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018.gadu. Savukārt 2019.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1%.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2019.gadā bijusi viena no lēnākajām pēdējo desmit gadu laikā, ko noteica iekšēji satricinājumi, neveiksmīgas apstākļu sakritības un vājš ārējais pieprasījums.

«Skatoties uz 2019.gada pēdējā ceturkšņa rezultātiem lielu pārsteigumu nav. Salīdzinājumā ar 2018.gada nogali, samazinājusies apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta nozares un finanšu pakalpojumu izlaide, kā arī produktu nodokļu iekasēšana. Savukārt pieaugusi tirdzniecības, profesionālo pakalpojumu, kā arī viesnīcu un restorānu nozaru izlaide,» stāstīja Āboliņš.

Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija klāstīja, ka Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2,2%, kas ir krietni lēnāk.

«Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un enerģētika, bet tīri veiksmīgu attīstību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un arī lauksaimniecībā,» norāda Zorgnenfreija.

Vienlaikus analītiķe norādīja uz labām ziņām, proti, 2019.gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. «Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2% apmērā,» teica Zorgenfreija.

Viņas vērtējumā, arī šī gada sākums neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jaunā koronavīrusa izraisīto COVID19 saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni.

Arī Citadeles ekonomists piebilda, ka vairs nav īpaši aktuālas šā gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes 2020.gadam, jo tās ir novecojušas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

«Piemēram, ja vēl februāra vidū COVID-19 negatīvā ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi tika lēsta ap 0,2 procentpunktiem, tad šobrīd jau ir pamatotas bažas par pasaules ekonomikas nokļūšanu recesijā un vīrusa radītās ekonomiskās izmaksas aug ar katru dienu,» piebilda Āboliņš.

Runājot par ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, Strautiņš atzina, ka turpmākajos gados aina ir labvēlīga, jo, mainoties nozaru struktūrai, izaugsmes temps paātrināsies. «Bažas par šo gadu nedaudz mazina tas, ka patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati pašā gada sākumā uzlabojās. Ir pieejami dati arī no februāra sākuma, tātad brīža, kad par Covid–19 riskiem jau bija zināms. To ietekmi jau var nojaust mazumtirdzniecības noskaņojuma indeksā,» sacīja Strautiņš.

Lasiet arī: Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī bija izteikti vāja  

Luminor ekonomists piebilda, ka patlaban labāk neprognozēt ekonomikas izaugsmi šim gadam, ņemot vērā, ka COVID-19 ietekme uz ekonomiku būs liela.

Zorgenfreija atzina, ka ekonomiku ietekmē arī sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. «Cilvēki atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi. Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām. Ķīnas valdība un centrālā banka jau veic ekonomiku stimulējošus pasākumus, un visdrīzāk citas pasaules valstis sekos šim piemēram, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli,» norādīja Swedbank ekonomiste.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas