bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme samazina ātrumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEkonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka – ne tik daudz balstīta uz patēriņu – tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes «atsitiena» gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa, prognozē Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pēc viņu sacītā, atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Bankas ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

No attīstības tirgiem Indijai ir labi priekšnoteikumi spējākai izaugsmei, kamēr izaugsme Ķīnā pakāpeniski palēnināsies. Brazīlija saskaras ar milzīgiem ekonomiskiem izaicinājumiem, bet Krievijas ekonomiku bremzē hroniskas strukturālas un institucionālas problēmas (korupcija, atkarība no izejvielu sektora utt.), zemākas naftas cenas un Rietumu-Krievijas abpusējās sankcijas. Krievijas ekonomika būs vāja gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

«Šī gada pirmajā pusē Krievijas ekonomika neieslīga recesijā vien tāpēc, ka strauji saruka imports. Mājsaimniecību patēriņš ir ļoti vārgs un jau tuvākajā laikā sāks sarukt, jo kāpjošā inflācija mazina iedzīvotāju pirktspēju. Savukārt investīcijas sāka sarukt jau pirms Krievijas-Ukrainas konflikta un turpinās samazināties, jo finansējums ir arvien grūtāk pieejams un dārgāks, bet politisko risku radītā nenoteiktība par nākotnes izaugsmi arvien lielāka. Sagaidāms, ka Krievija ieslīdēs (diezgan seklā, bet) recesijā un ļoti lēna izaugsme varētu atgriezties vien 2015.gada beigās vai 2016.gadā,» saka Kazāks.

Ekonomisti nedaudz samazina pasaules izaugsmes prognozes 2015.–2016.gadam bāzes scenārijā (varbūtība 60%), galvenokārt vārgākas eirozonas ekonomikas dēļ. Negatīvākam scenārijam ir 25% varbūtība (piemēram, Ukrainas konflikta eskalācija, deflācijas riski eirozonā, atkārtotas svārstības finansu sektorā). Taču ir iespējams arī labāks scenārijs (15%), piemēram, jaudīgākas un efektīvākas ECB politikas dēļ.

Bankas ekonomisti šī gada paredzamo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi samazina no 2,5% uz 2,3% (pirmajos trijos ceturkšņos pieaugums bija 2,4%). 2015.gadam un 2016.gadam saglabāta pieauguma prognoze par attiecīgi 2,6% un 3,5%.

«Šī ir salīdzinoši mērena izaugsme, kas gan pakāpeniski pieņemsies spēkā, pateicoties Latvijas tirdzniecības partneru pakāpeniski straujākai izaugsmei un Krievijas–Ukrainas konflikta zināmai stabilizācijai. Lai arī mājsaimniecību patēriņš šogad būs galvenais izaugsmes dzinējspēks, izaugsme pakāpeniski kļūs sabalansētāka, augot arī eksporta un investīciju pieauguma tempiem. Negatīvie riski gan joprojām ir lielāki par labāka scenārija iespējamību, it īpaši pasaulē,» uzsver Strašuna.

Latvijas eksporta apjomi šogad ir bijuši labi un pat nedaudz labāki, nekā gaidīts, neskatoties uz vājāku, nekā iepriekš prognozēts, eirozonas attīstību un zemu pieprasījumu no Krievijas. Tomēr, ņemot vērā zemās inflācijas vidi (gan zemākas izejvielu cenas, gan Krievijas pārtikas produktu embargo ietekme), palielināt eksporta vērtību naudas izteiksmē ir sarežģītāk. Eksports uz Krieviju sarūk, tomēr to kompensē eksporta pieaugums uz citiem tirgiem, piemēram, Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju, Turciju un Ungāriju. Sagaidāms, ka eksports uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas turpinās palielināties salīdzinoši strauji. Turklāt Liepājas Metalurgs plāno atsākt ražošanu jau līdz šī gada beigām, kas Latvijas preču eksporta kopējos apjomus nākamgad varētu palielināt par vismaz 1-1,5 procentpunktiem. Līdz ar to eksporta izaugsmes prognoze nākamajam gadam netiek samazināta, neskatoties uz eirozonas izaugsmes prognozes mazināšanu.

Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un neskaidrību, uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgi investēt. Tomēr sagaidāms, ka investīciju aktivitāte uzlabosies tuvāk 2015.gada beigām un 2016.gadā, ieplūstot ES fondu līdzekļiem no jaunā plānošanas perioda un zināmā mērā stabilizējoties Krievijas-Ukrainas konfliktam.

«Naftas un pārtikas cenas pasaulē ir zemākas, nekā gaidīts. 2015.gada patēriņa cenu pieauguma jeb inflācijas prognoze Latvijai tiek samazināta līdz 2,1% (iepriekš 2,5%). Eiro vērtības samazināšanās nespēs pilnībā atsvērt naftas cenu kritumu. Spiediens uz pārtikas cenu samazināšanos Latvijā jau jūtams produktiem, ko skāris Krievijas embargo – īpaši piena produktiem, mazākā mērā augļiem un dārzeņiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām un no tā izrietošais cenas kāpums 2015.gada sākumā palielinās gada inflāciju par aptuveni 0,6 procentpunktiem. 2016.gadam inflācijas prognoze tiek saglabāta 2,5% apmērā,» tā eksperti.

Prognozējams, ka algas turpinās kāpt, bet lēnāk nekā 2014.gada pirmajā pusē. Vidējās bruto algas kāpums varētu sasniegt ap 4,5% nākamgad un 5,5% 2016.gadā. Savukārt nodarbināto skaits tuvākajā laikā būtiski nemainīsies, jaunu darba vietu radīšanai kļūstot spēcīgākai vien 2016.gadā. Darba meklētāju īpatsvars galvenokārt samazināsies emigrācijas un negatīvo demogrāfisko tendenču dēļ. Vakanču īpatsvars pieaug samēra lēni, līdz ar to pagaidām nav redzama plaša nelīdzsvarotība darba tirgū, kas veicinātu nepamatoti strauju algu kāpumu. Tomēr ražīguma kāpums saglabājas lēns un, ja plaisa starp algu un ražīguma izaugsmi nemazināsies, ar laiku atkal var parādīties konkurētspējas problēmas.

Tāpat bankas ekonomisti neparedz būtiskas izmaiņas ekonomiskajā politikā. Ja iepriekš šķita, ka budžetu pieņems vien janvārī vai februārī, pašlaik tiek strādāts, lai 2015.gada valsts budžetu pieņemtu jau līdz gada beigām un atbrīvotos no iekšējiem darbiem pirms Latvija kļūst par ES Padomes prezidējošo valsti 2015.gada pirmajā pusē. Nekādu būtisku izrāvienu reformu ieviešanā tuvākajā laikā ekonomisti neparedz – agrākais, kad tas varētu notikt, ir vien 2016.gada budžeta ietvaros. Ņemot vērā lēnāku ekonomikas izaugsmi, iespējams, ka budžeta deficīts nākamgad būs lielāks nekā pašlaik noteikts valdības plānošanas dokumentos. Tomēr tas būs vien nedaudz lielāks un būtiski neapdraudēs fiskālo disciplīnu.

Ref: 102.000.102.8560


Pievienot komentāru

Zaļā pārvietošanās ikdienā

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē pateicoties mežiem, kas sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Vai mēs esam arī viena no zaļākajām valstīm pasaulē, pateicoties mūsu domāšanai un dzīvesstilam? Latvijā, it īpaši Rīgā un citās lielajās pilsētās arvien aktuālāks kļūst temats par «zaļo pārvietošanos».

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.