Ekonomisti: Latvijas patērētājs optimistiskāks par kaimiņiem

Mazumtirdzniecības apgrozījuma jaunākie – augusta dati saskan ar patērētāju noskaņojuma attīstību, kas mazliet pārsteidzoši turpina augt, neskatoties uz satricinājumiem pasaules finanšu tirgos, Amerikas Savienotajās valstīs, kā arī Eiropas Savienības parādu krīzi un nenoteiktības kāpumu par turpmāko pasaules ekonomisko attīstību, norāda Latvijas banku ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Tiesa gan, mazliet samazinājās lielo pirkumu plāni, bet gan Latvijas vispārējās ekonomiskās situācijas novērtējums, gan arī mājsaimniecību finanšu situācijas pašnovērtējums turpināja uzlaboties. Vienlaikus mazumtirgotāji ir daudz piesardzīgāki un to noskaņojums pasliktinās jau trīs mēnešus pēc kārtas.

Mājsaimniecību optimisma kāpums veicina patēriņa (jo īpaši ilglietošanas preču) izaugsmi. Tomēr jautājums ir, cik ļoti šis optimistiskais noskaņojums ir pamatots. Protams, nav iemeslu krist panikā, bet tajā pat laikā būtu naivi domāt, ka pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās Latvijas mājsaimniecības neietekmēs.

Latvijas eksporta pieaugumam bremzējoties un ārvalstu investoru riska apetītei mazinoties, jaunas darba vietas radīsies lēnāk un arī algu kāpums varētu piebremzēties. Sagaidāms, ka cenu kāpums pierims, uz ko cer arī patērētāji, jo iedzīvotāju inflācijas gaidas turpina krist, un tas varētu nākamgad uzlabot pirktspēju. Tomēr, mājsaimniecību uzkrājumu līmenis vēl arvien ir zems, bezdarbs augsts, iedzīvotāju turpina izbraukt no valsts darba meklējumos – tāpēc, visticamāk, ka privātā pieprasījuma un mazumtirdzniecības izaugsme atkal piebremzēsies jau šī gada beigās.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Pēdējo trīs mēnešu mazumtirdzniecības aktivitātē ir vērojams straujš uzrāviens. Lai arī vērojamā ekonomikas izaugsme vēl neatspoguļojas visu mājsaimniecības ienākumu kāpumā, ekonomikā notiekošais ir mazinājis nenoteiktību un ir veicinājis noskaņojuma pieaugumu, kas ir atgriezies 2007.gada beigu līmenī.

Arī uzkrājumu statistika norāda, ka iedzīvotāji nododas tērēšanai, ko, protams, daļēji veicina arī salīdzinoši zemais noguldījumu ienesīgums. Nozare varētu būt arī daļējs indikators pelēkās ekonomikas aktivitātei, kas visai tiešu iemeslu dēļ neuzrādās citos statistikas rādītājos. Šādas tendences rada arī zināmas bažas, ka patērētājam ir tendence koncentrēties vien uz vietēja mēroga notikumiem, piemēram, konsolidāciju vai valdības veidošanas jaunumiem, kamēr notikumi eirozonā joprojām ir šķietami tāli un viņu neskaroši.

Tikmēr ES patērētāja noskaņojums kopš maija turpina slīdēt uz leju un tirgotāji ir visai piezemēti savās gaidās. Piemēram, Vācijas ekonomika ir atguvusies, bezdarbs zems, bet augustā mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis lielākais pēdējo četru gadu laikā. Ja vēl pagaidām parādu krīzes radīto viļņošanos vietējais patērētājs ar sevi nesaista, tad vājais patēriņa vērtējums ES ir signāls par nākotnes eksporta perspektīvām, kas agri vai vēlu atsauksies arī uz vietējo patēriņu un noskaņojumu. Jāpiezīmē, ka vietējais patērētājs savā noskaņojumā un vērtējumā izceļas arī uz Baltijas fona. Kamēr mūsu patērētāja skats joprojām ir augšupvērsts, Lietuvas un Igaunijas patērētāja noskaņojums kļūst piezemētāks. Ir pamats sagaidīt, ka gada pēdējā ceturksnī noskaņojums tomēr kļūs piesardzīgāks, bet aktivitāte mērenāka. Tomēr tendence var pārcelties arī uz nākamā gada sākumu. Šādā gadījumā, ja pieaug negatīvo scenāriju iespējamība, patērētājs var tikt pārsteigt nesagatavots, kas izpaustos arī patēriņa krasākās svārstībās.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Augusta mazumtirdzniecības apgrozījuma dati parāda, ka Latvija joprojām ir miera osta pasaules ekonomikas arvien negantāk bangojošajā okeānā. Mūsu tautsaimniecībā turpinās pieaugums, kamēr Eiropas Savienība kopumā jau varētu būt ieslīdējusi recesijā. Ļoti gribētos zināt, cik ilgi vēl spēsim tik braši turēties, visdrīzāk līdz gada beigām vēl jā, taču aiz šī punkta skatu uz tālāku nākotni aizsedz bieza jo bieza migla.

Braukājot pa Latvijas laukiem un redzot, cik daudz māju ir atjaunots pēdējo pāris gadu laikā, ir ļoti grūti noticēt, ka celtniecība veido tikai 6% mūsu ekonomikas un turpina slīgt stagnācijā. Šīs aizdomas pastiprina būvmateriālu un citu ar būvniecību saistītu preču tirdzniecības gada pieaugums augustā par 24%. Skaidrs, ka strauji aug maza mēroga būvdarbi, kuru veicējiem nerūp Latvijas statistikas precizitāte.

Attiecībā pret nozares krīzes dziļāko punktu 2009.gada decembrī kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums (sezonāli izlīdzinātajos datos) pieaudzis jau par 17,0%, bet no pirmskrīzes augstākā punkta atpaliek par 30,3% un ir vien 2005.gada vidējā līmenī.

Tomēr turpmāko mēnešu laikā apgrozījums varētu vēl nedaudz pieaugt. Eiropas Komisijas publicētie konfidences dati rāda, ka Latvija septembrī bija viena no četrām ES valstīm (tās visas ir nelielas), kurās uzņēmumu un patērētāju noskaņojums kopumā uzlabojās. Tas, kā arī svarīgāko rūpniecības nozaru pārstāvju vērtējums par pasūtījumu portfeļiem un kreditēšanas tendences nu jau ar stipri lielu varbūtību liecina, ka ekonomikas pieaugums ceturkšņu griezumā turpināsies arī 4.ceturksnī, līdz ar to gada pieaugums šajā periodā pārsniegs 5%, tāds līdz ar to būs arī kopējais gada pieauguma temps. Taču pagaidām šī prognoze ir jūtīga pret krasu Eirozonas parādu krīzes saasināšanos, ko nekādi diemžēl nevar izslēgt, kas var likt uzņēmumiem un līdz ar to pēc kāda laika arī patērētājiem mainīt plānus.

Ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka gada augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,6% mēneša laikā jeb par 7,4% gada laikā. Tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas ar diezgan strauju pieaugumu. Salīdzinājumā ar jūliju audzis nepārtikas preču apgrozījums, kamēr pārtikas preču tirdzniecība ir nedaudz samazinājies.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas