Ekonomisti: mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme šogad būs vāja

Ņemot vērā, ka nodarbināto skaits šogad pieaugs lēni, savukārt jau tā nelielo algu kāpumu daļēji apēdīs patēriņa cenu inflācija, mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme 2011. gadā būs vāja, prognozē Latvijas ekonomisti.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Pirmie iespaidi par 2011.gadā sagaidāmo ir kopumā pozitīvi. Pilna aina par nodokļiem janvārī vēl nav redzama, taču nav šaubu, ka PVN ieņēmumi janvārī ir bijuši grandiozi, kas varētu liecināt arī par labu mazumtirdzniecības apgrozījumu. Arī mazumtirdzniecības uzņēmumu konfidence turpina uzlaboties. Tas liek domāt, ka arī šogad gadu mijā cilvēki ir pavilkuši svītru zem aizvadītā gada raizēm un jauno gadu uzsākuši apņēmīgā noskaņojumā.

Šodienas dati turpina nostiprināt jau iepriekš izvirzīto hipotēzi, ka aizvadītā gada beigās kopējā ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Tajā pat laikā fundamentālie faktori, kas virza ekonomikas atkopšanos – eksporta kāpums, ES fondu apguves pieaugums, turpinās. Tāpat pienākošā informācija liecina par spēcīgu sagaidāmu investīciju aktivitāti 2011.gadā. Šie procesi palielina potenciālo patēriņa apjomu, un, kaut arī pārejoši faktori kādu laiku var nospiest mazumtirdzniecības apgrozījumu uz leju, agri vai vēlu optimisms atkal izlauzīsies virspusē.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Pēdējā ceturkšņa tendences uzskatāmi parāda, ka mājsaimniecību patēriņš saglabājas vājš. Arī šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme saglabāsies trausla – nodarbināto skaits pieaugs lēni, nelielu algu kāpumu daļēji apēdīs patēriņa cenu inflācija. Tāpēc IKP izaugsmi šogad turpinās virzīt eksports un investīcijas, lai gan arī mājsaimniecību patēriņš turpinās lēnām atkopties.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Pēc dramatiskā mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma 2009.gadā par 28%, 2010.gads nozarei, kā visai ekonomikai, ir bijis stabilizācijas gads.

Krīze ir spiedusi vairumam iedzīvotāju salāgot savas vēlmes ar tērētspēju, kas galvenokārt ir nozīmējis jostas savilkšanu. Viena no šādām pazīmēm ir gan degvielas tirdzniecības apjomu kritums, kas saglabājas arī gada otrajā pusē. Tāpat arī intereses kāpums par pasta un interneta piedāvātajām iespējām ietaupīt un lietotu preču iegādi, liecina par rocības mazināšanos, tomēr ne par tās zudumu. Tas liecina, ka cenu līmenim būs liela nozīme. Savukārt mazinoties bažām par darba zaudēšanu, ir grupas, kas palielina savus tēriņus atbilstoši savām iespējām. Tāpat arī noguldījumu iespēju zemā atdeve mazina stimulus naudu uzglabāt.

Sagaidāms, ka atalgojums šogad pieaugs. Tādēļ patēriņš 2011.gadā, lai arī stipri mērenā tempā, bet uzrādīs pieaugumu. Tomēr pirms paust sajūsmu par tā kāpumu ir jāņem vērā arī riski, kas pavadīs ekonomiku, tostarp patēriņu. Tā ir nepieciešamība pēc sabalansētas ekonomikas attīstības, efektīvu nodarbinātības politikas un samērīga tēriņu pieauguma uzturēšanas. Tāpat ļoti būtisks risks nozarei būs gaidāmais inflācijas pieaugums, jo īpaši pārtikai, kas noteikti atsauksies arī uz pirktspēju. Šajā sakarā nedrīkst nepieminēt arī tirgotāju atbildību par ekonomikā vērojamajiem procesiem un inflācijas veicināšanu. Tas pirmām kārtām skar cenošanas politiku. Var kritizēt valdību, jo īpaši norādīt uz nodokļu celšanas ietekmi uz pirktspēju un ekonomikas aktivitāti. Taču nedrīkst arī nodokļu pieaugumu aizsegā, cenas precēm, kam nav pamata, pacelt nesamērojami ar nodokļu daļu. Novērojumi liecina, ka ir preces, kuru cenas cēlušās arī par desmit un vairāk procentiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas