Ekonomisti: mazumtirdzniecību bremzē degvielas un pārtikas cenas

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējā apgrozījumā vērojamo kritumu sekmē degvielas un pārtikas augstās cenas, kā arī Latvijas iedzīvotāju piesardzība tēriņos, kas, visdrīzāk, nemainīsies arī tuvāko mēnešu laikā, pārliecināti banku ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Šī gada aprīlī sezonāli izlīdzinātais mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Galvenokārt tas ir noticis degvielas pārdošanas apjomu sarukuma dēļ (? 6,7% mēneša laikā). Uz degvielas cenām atstāj iespaidu gan pasaules naftas cenu attīstība, gan nodokļu kāpums. Degvielai kļūstot dārgākai, samazinās arī tās patēriņš, palielinās arī nelegālas degvielas īpatsvars.

Mazumtirgotāju noskaņojums saglabājas diezgan stabils jau vairākus mēnešus, proti, viņi negaida nedz strauju pārdošanas apjomu kāpumu, nedz arī situācijas pasliktināšanos. Savukārt patērētāji ir joprojām piesardzīgi savos tēriņos un nesagaida ne savas finanšu situācijas, ne valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Noskaņojums mazumtirgotāju un patērētāju pusē, pieaugošā inflācija, kas noēd nelielo algu kāpumu, diezgan stabils mājsaimniecību noguldījumu apjoms – tas viss liecina par to, ka mazumtirdzniecības un mājsaimniecību patēriņa attīstība arī turpmākajos mēnešos saglabāsies vārga un svārstīga.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Mazumtirdzniecības sektorā ir vērojamas ļoti atšķirīgas tendences, kas nepakļaujas vispārējiem un viennozīmīgiem apgalvojumiem. Straujais cenu kāpums turpina negatīvi ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju, kas attiecīgi atspoguļojas arī dažādu tirdzniecības segmentu aktivitātēs. Tomēr uz kāpjošo cenu fona ir nozares, kas kompensē aktivitātes samazināšanos ar apgrozījuma pieaugumu, kas ne visiem tirgotājiem liek būt pesimistiskiem nākotnes vērtējumos. Tā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mazumtirdzniecības apjoms faktiskajās cenās palielinājies par 3,9%. Kāpjošās inflācijas ietekmē iedzīvotāji turpina pārskatīt savu patēriņa grozu un lūkoties, kur ietaupīt. Tā augstās pārtikas cenas uztur interesi par pārtikas sagādi paša spēkiem, veicinot pieprasījumu gan pēc dažādām sēklām un stādiem, gan materiāliem savu siltumnīcu ierīkošanai.

Tāpat augstais degvielas cenu līmenis liek samazināt tās patēriņu. Jau šonedēļ cenas pacels palielinātā akcīzes likme. Tādēļ sagaidāms, ka tās patēriņš turpinās rukt un turpinās vilkt uz leju arī kopējos mazumtirdzniecības rādītājus. Nevar nepieminēt, ka daļa patēriņa turpina nozust ekonomikas pelēkajā daļā. Jāmin arī reģionālais aspekts. Šobrīd lielu daļu patēriņa uztur vai turpina audzēt tūristi un aktīvāka ekonomikas atgūšanās reģiona centros. Tādēļ arī mazumtirdzniecība Rīgas lielveikalos ir jūtamāka, salīdzinājumā ar reģioniem, kur ekonomikas atkopšanās vēl tik drīz jūtama nebūs.

Lielākā aktivitāte vērojama nepārtikas preču grupā, atskaitot degvielu. Straujš mazumtirdzniecības kāpums vērojams nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika, metālizstrādājumu, krāsu un stikla, datoru un telekomunikāciju iekārtu un programmatūras, farmācijas, kā arī audio un video ierīču tirdzniecībā. Neskatoties uz visai vājo mazumtirdzniecību, ļoti strauji pieaug automobiļu tirdzniecība, kas četros mēnešos ir cēlusies par 59% un stipri uzlabo kopējos tirdzniecības rādītājus. Tas gan ir visai savdabīgi, kad uz vājās pirktspējas un krītošā degvielas patēriņa fona turpina strauji pieaugt auto tirdzniecība, jo īpaši, ka tajā joprojām lielu daļu ieņem jaudīgi spēkrati.

Sagaidāms, ka šogad patēriņš uzrādīs pieaugumu ap 3%, tomēr to turpinās koriģēt cenu pieauguma ātrums. Patēriņš balstās uz subjektīvo vērtējumu, kuru var stipri ietekmēt arī gaidāmās aģitācijas un politiskie procesi. Pieaugot neskaidrībai var atsaukties arī piezemētākā pircēju visas ekonomikas aktivitātē. Pašreizējā ekonomikas atgūšanās nesola jūtamas izmaiņas pirktspējā.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Galvenais krituma iemesls ir degvielas sliktais noiets, ja tā ietekme tiek izslēgta, aprīlī ir bijis neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums kā gada (+1.9%), tā mēneša (+0.2%) griezumā, turklāt jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Aprīlis bija arī augstākais punkts degvielas cenām, maijā tās jau būtiski pazeminājās. Normāla autovadītāju reakcija degvielu cenu kāpuma laikā ir uzpildi iespējami novilcināt, jo tajā brīdī norēķināšanās par pilno bāku ir emocionāli īpaši sāpīgs process. Šķiet ticami, ka cenu kāpums veicinājis interesi arī par melnā tirgus preci. Ja tiek izslēgta gan degvielas, gan pārtikas ietekme, tad kāpums gada griezumā jau bijis puslīdz cienījams: +4.8%.

Latvijas iedzīvotāju spēja tērēt naudu pieaug, bet pati tērēšana vēl ne. Būtiski uzlabojas finansiālā situācija ekonomiski aktīvākajai sabiedrības daļai — uzņēmējiem.

Tajā pat laikā pārmērīga patērētāju piesardzība kļūst par vienu no galvenajiem draudiem ekonomikas attīstībai. Martā zemāko punktu gada laikā sasniedza DnB NORD Barometra rādītājs, tas neko labu par aprīļa tirdzniecības datiem neliecināja. Cilvēkiem ir palicis iespaids, ka krīze ir mācījusi – naudas tērēšanā vienmēr un visur jābūt ļoti piesardzīgiem. Ir situācijas, kad patērētāji ir pārāk optimistiski, taču dziļākais secinājums, kas izriet no aizvadīto gadu straujajām ekonomikas svārstībām, ir šāds — ieguvēji ir tie, kas peld pret straumi, kas dara to, kas tajā brīdī nav modē, bet mode var būt gan pārmērīgs optimisms, gan pārmērīgs pesimisms. Daļa sabiedrības šo mācību acīmredzot ir guvusi, jo būvmateriālu un radniecīgu preču tirdzniecība gada laikā ir pieaugusi par 20,1%. Tātad tiek izmantotas pašlaik ļoti izdevīgās iespējas uzlabot sev dzīves apstākļus.

Gan eksporta, gan ES fondu un citu avotu finansēto investīciju pieaugums turpinās veidot priekšnoteikumus patēriņa pieaugumam, taču, kurā brīdī tas notiks, atkarīgs no patērētāju gara un prāta stāvokļa. Tālākā nākotnē svarīgs uzdevums būs arī uzkrājumu palielināšana, taču patlaban visaktuālākais ir straujas ekonomiskās izaugsmes atjaunošana, ko nevarēs nodrošināt nekāds eksporta pieaugums, ja patērētāji sēdēs uz rokām.

Par laimi, ir pazīmes, kas liecina, ka maijā un nākamajos mēnešos tendences mazumtirdzniecībā būs cerīgākas — cenu pieaugums bremzējas, un Eiropas Komisijas publiskotais patērētāju noskaņojuma indekss maijā ir būtiski uzlabojies.

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas