Ekonomisti: Neskatoties uz straujo IKP pieaugumu, gads būs grūts

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šī gada 1.ceturksnī izrādījies negaidīti spēcīgs. Taču otrajā ceturksnī kāpums būs mazāks, un kopumā gads būs grūts, brīdina banku ekonomisti.

«Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz,» jaunākos IKP rezultātus komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš gan piebilst, ka šis gads būs grūts, turklāt ne tikai ekonomikā, tāpēc ir jāapbruņojas ar pacietību.

«Šobrīd, 2.ceturksnī, IKP līkni uz pretējām pusēm velk divi vareni spēki – ierobežojumu atcelšana un karš Ukrainā. Novērojumi reālajā pasaulē liecina, ka ceturksnis ir sācies ar spēcīgu patēriņa kāpumu. Nemieri pasaulē kaitē tūrismam, taču restorānu nozarei klājas labāk nekā nesenā pagātnē. Nekur nav pazudis milzīgais investīcijām plānotais sabiedriskā sektora finansējums, kaut arī tā pārvēršana fiziskos aktīvos būs izaicinājums izmaksu kāpuma dēļ. Turpinās attīstīties arī mājokļu tirgus – ģeopolitiskās krīzes izraisītais hipotekāro kredītu pieprasījuma kritums ilga vien pāris nedēļas,» skaidro ekonomists.

Strautiņš piebilst, ka «tomēr neseno notikumu ietekme uz ekonomiku kopumā būs negatīva.

Ir ļoti ticami, ka IKP ceturkšņa griezumā 2.ceturksnī samazinās, tas var notikt arī 3.ceturksnī. Daļa no problēmas ir tiešie zaudējumi no eksporta uz Krieviju samazināšanās.

Pērn gan Latvijā ražoto preču, gan pakalpojumu eksports uz šo valsti bija apmēram viens procents no IKP. Sankciju, transporta un finanšu sadarbības pārtraukšanas dēļ līdz gada vidum šis eksports var tikt zaudēts gandrīz pilnībā. Ir arī novērojama nelabvēlīga ietekme tūrisma pakalpojumu eksportā uz Rietumiem. Šis ir pirmais gads kopš 2011.gada, kad pirktspēja jeb reālās algas samazinās.»

«Turklāt aug risks, ka Eiropas Savienība un varbūt pat pasaules ekonomika kopumā nonāks recesijā. Tāpēc šogad mēs sagaidām ekonomikas pieaugumu par 1,7% laba gada sākuma ietekmē. Taču atsevišķos ceturkšņos IKP varētu būt mazāks nekā gadu iepriekš. Nākamgad sagaidām pieaugumu par vairāk nekā 3%, pieņemot, ka aktīva karadarbība beidzas līdz šī gada rudenim. Tad ekonomika iegūs gan no stiprāka eksporta pieprasījuma, gan enerģijas cenu krituma, kas ar lielu varbūtību novedīs pie kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanās nākamā gada 2.pusē,» uzsver bankas eksperts.

«Ekonomikai gads iesākās uz izteikti pozitīvas nots. Ļoti būtisks nopelns tik labam rezultātam bija vīrusa risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo un pēdējo ceturksni. Turklāt šie IKP rādītāji izslēdz cenu pieauguma efektu. Ja skatāmies uz IKP faktiskajās cenās, tad gada laikā pieaugums ir vēl daudz iespaidīgāks un joprojām pārsniedz divu ciparu skaitli,» BNN informē Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad, pēc viņas teiktā,  ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. Swedbank prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms pat kritums ceturksni pret ceturksni.  Kopumā gan ekonomikā saražotais apjoms šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1,4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis BNN informē, ka «gads ekonomikā iesākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid ierobežojumos pavadītās ziemas. Izzūdot ierobežojumiem atdzīvojās pakalpojumu sektors un patēriņš. Tas pārliecinoši atspoguļojās mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos. Atzīstama izaugsme turpinājās apstrādes rūpniecībā, bet augsts pieauguma temps turējās eksportā. Negaidīti labi veicās arī tranzītā, kaut turpmākās šīs nozares perspektīvas ir visai drūmas. No otras puses, negatīvu ietekmi veido strauji pieaugošie importa apjomi. Jāņem vērā, ka spēcīgais pieaugums veidojas uz pērnā gada bāzes, kad IKP samazinājās par -0,9%. Otrajā ceturksnī šī paša iemesla dēļ kāpums būs jau mazāks.»

«Daudzo sarežģījumu dēļ pozitīvās plūsmas ir iegājušas pārejas posmā, un krietni atšķirīgāka situācija gaidāma gada otrajā pusē, īpaši uz gada beigām. Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini.

Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās un aizturētais patēriņš. SEB bankas veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai.

Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus. Apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pagaidām nesignalizē par būtiskām izmaiņām pieprasījumā, bet parādās neliels kāpums attiecībā uz pieaugošām finanšu grūtībām un problēmām ar izejmateriāliem, samazinoties darbaspēka pieejamības aktualitātei. Izaicinošākais uzdevums tuvāko mēnešu laikā būs alternatīvu Krievijas izejmateriāliem atrašana. No tā lielā mērā būs atkarīga būvniecības spēja nepastiprināt izmaksu kāpumu un absorbēt ieplūstošos ES fondus. Eksporta ekspansija rietumu virzienā turpināsies,» brīdina Gašpuitis.

Lasiet arī: Luminor: Karš Ukrainā būvniecības nozarei radījis lielākus izaicinājumus nekā pandēmija

Pēc viņa teiktā, «augsto nenoteiktību attiecībā uz gada otro pusi veidos plaša spektra riski, kas palielina arī būtisku izaugsmes palēnināšanās iespēju. Tātad galvenie izaugsmes pretinieki būs īpaši nepatīkamā pārtikas un enerģijas izmaksu pieauguma kombinācija mājsaimniecībām, kas nozīmēs to pirktspējas kritumu un vairos to piesardzību. Liela loma būs valdības tālākiem atbalsta pasākumiem. Tēmēti pabalsti ļaus efektīvāk izmantot budžeta resursus, bet noteiktos apstākļos var būt nepieciešami vispārēji pasākumi, tai skaitā uzņēmējiem. Savlaicīga sagatavošanās samazinās iespējamo stresu sabiedrībā. Aktuāli būs enerģijas pieejamības un cenas jautājumi, pie kuriem šobrīd valstis aktīvi strādā, lai izvairītos no enerģijas krīzes riskiem. Nozīmīgs faktors joprojām būs epidemioloģiskā situācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un spējai izvairīties no lokdaunu ieviešanas. Tā kā pieaugošā inflācija ir likusi centrālajām bankām paātrināt stimulējošās politikas noslēgšanu, tām būs svarīgi izsvērti viest korekcijas to politikā. Pārlieku agresīva inflācijas ierobežošana var atsaukties vēl vājākā ekonomikas aktivitātē.  Gada spēcīgais sākums ļauj no labām pozīcijām stāties pretī jaunajam izaicinājumu vilnim. Šā gada IKP prognoze ir 1,8%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu un iespēju, ka visi riski nematerializēsies, gada veikums var izrādīties augstāks.»

BNN jau vēstīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,2% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 6,3%.

Salīdzinot ar 2021.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 2,1%.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas