bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsme palēninās. Vai jāievelk elpa pirms lejupslīdes?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apspriežot jaunākos rūpniecības apjomu rādītājus, ekonomistu viedokļos nav nojaušams optimisms. Daļa jau gaida negatīvus rādītājus gada nākamajos mēnešos, daļa jau piemin vārdu «recesija».

Swedbank ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka 0,8% kāpums ražošanā 2019.gada jūnijā ir zemākais izaugsmes rādītājs kopš 2016.gada janvāra. To atzīst arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš gan piebilst, ka salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem Latvijas rūpniecības rādītāji ir uzlabojušies, jo labvēlīgākie laika apstākļi uzlabojuši enerģētikas ražošanas apjomus.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš gan brīdina – ja pagaidām rādītāji vēl ir ar plusiem, tad ir ievērojams risks kādā no tuvākajiem mēnešiem redzēt arī mīnuss zīmi.

Vilcējspēks – kokapstrāde – bremzē

Komare atzīmē, ka par spīti «skopajam ražošanas apjomu pieaugumam» aizvien ir arī strauji auguši līderi. Piemēram, elektrisko iekārtu ražošanas apjomi ir auguši par 23,9% un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, ir sekojusi ar 19% izaugsmi. Tāpat arī kokapstrāde piedzīvojusi 0,5% ražošanas apjomu kāpumu.

Strautiņš gan brīdina – ziņas turpmākajos mēnešos varētu arī nebūt iepriecinošas.

Likstas Centrāleiropas mežos veicinājušas izciršanu, nodrošinot Latvijas ražotāju konkurentiem lētas izejvielas, kā arī spiež lejup gatavo produkciju cenas, stāsta Strautiņš. Arī zāģmateriālu cenas, salīdzinot ar pērnā gada augstāko punktu, samazinājušās par 15-20%, turklāt zemākais punkts vēl nav sasniegts.

Luminor eksperts atzīmē, ka apaļkoku pieejamība gada otrajā pusē var pasliktinās, jo cenas papīrmalkas tirgū mazina privāto īpašnieku vēlmi cirst mežus, tādējādi samazinot arī lietkoksnes plūsmu.

Pēc Āboliņa domām kokapstrādes sniegums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nav nemaz tik iepriecinošs.

«Līdzīga situācija šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, un faktiski ir noticis tas, ko prognozējām gada pirmajā pusē. Baltijas rūpniecības noturība pret ārējiem satricinājumiem nav neierobežota un rūpniecības lejupslīdei Eiropā, kā arī citviet pasaulē ieilgstot, tas arvien vairāk sāk ietekmēt arī mūsu ražotājus,» komentē Āboliņš.

Pasaules vēsmas

Komare apstrādes rūpniecības tempu krišanos saista ar nomākto ražotāju noskaņojumu un vājo ārējo pieprasījumu, ko ietekmē uzjundījušās bažas par Brexit. Savukārt Eirozonā apstrādes rūpniecības noskaņojums pasliktinās sarūkošo pasūtījum dēļ.

«Aug uzņēmumu piesardzība, tie ietur pauzi investīcijās un nogaida, pirms spert nākamo soli. Šī iemesla dēļ Latvijas eksportētājiem nāksies sastapties ar papildus izaicinājumiem, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un sīvo konkurenci jau piesātinātajos eksporta tirgos,» atzīmē Komare.

Prognozes – nebūt ne iepriecinošas

Strautiņš norāda, ka rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, tai skaitā arī pasūtījumu apakšindekss

«Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums,» situāciju nozarē raksturo Luminor ekonomists.

Ekonomiste atzīst, ka par spīti tam, ka uzņēmumu apgrozījums vietējā tirgū jūnijā pieaudzis par 5,2% un ka varētu šķist, ka ražotājus, kuru produkcija vērsta uz iekšējo tirgu, norises ārpusē neietekmēs, Latvijas ekonomikas izaugsme izrāde sabremzēšanās pazīmes. Tāpat izaicinājumu rada ierobežotais darba spēka piedāvājums un ar to saistītā darba spēka izmaksu palielināšanās, kas negatīvi atsaucas uz uzņēmumu rentabilitāti.

Prognozējot norises gada otrajā pusē, Āboliņš nav optimistiski noskaņots.

«Ražošanas noskaņojuma rādītāji pasaulē, bet it īpaši Eiropā, turpina virzību tālāk recesijas zonā, jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē mazinās un šobrīd ir maz cerību redzēt situācijas uzlabošanos trešajā vai ceturtajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā nākošajos mēnešos varam ieraudzīt arī mīnusus, savukārt gadā kopumā izaugsme noteikti nepārsniegs 3%,» komentē Citadele ekonomists, tomēr atzīmē, ka pagaidām labā ziņa ir tā, ka darba tirgus un patēriņš gan Latvijā, gan Eiropā ir spēcīgs.

Taču Āboliņš atgādina, ka ekonomiskajā ciklā rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare un ražošanas apjomu kritums tajā noteikti būtu negatīvs signāls Latvijas ekonomikai kopumā.

«Aina rūpniecības datos ir ļoti kontrastaina. Šie nav nozares labākie laiki, bet ar spriedumiem par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi ir jābūt piesardzīgiem. Negaisa laikā var gadīties, ka vienu labības lauku «nokuļ» krusa, turpat blakus esošs paliek neskarts. Apmēram šādi šobrīd izskatās Latvijas rūpniecības dati,» mierina Strautiņš.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->