Ekonomisti: Uzņēmējiem būs jāiesvīst, lai saglabātu apjomu kāpumu rūpniecībā

Apstrādes rūpniecības pakāpeniska izaugsmes palēnināšanās eirozonā lielā mērā atspoguļo augošā protekcionisma un tirdzniecības saspīlējumu negatīvo ietekmi, īpaši tādēļ, ka eksports ir nozīmīgs eirozonas ekonomikas dzinējspēks, norāda Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Mazākas tirdzniecības plūsmas, noskaņojuma pasliktināšanās un vājākas investīcijas, lēnāka jaunu darba vietu radīšana un lēnāks iedzīvotāju tēriņu kāpums var rezultēties vārgākā ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ne tikai ārējo apstākļu pasliktināšanos, bet arī augošos iekšējos kapacitātes ierobežojumus (jaudu un darbaspēka), uzņēmējiem būs aizvien vairāk jāiesvīst, lai saglabātu labu apjomu kāpumu un spēcīgus finanšu rādītājus, komentē ekonomiste.

Tikmēr bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. «Salīdzinājumā ar 2017.gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo divu gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016.gada,» uzsver bankas analītiķis.

«Šobrīd nedomāju, ka 2019.gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports,» tā Āboliņš.

SEB bankas makroekonomikas eksperts  Dainis Gašpuitis komentē, ka šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība ir noturējusi kāpumu 3,1% apmērā, kas ir atzīstams sniegums, kaut krietni atpaliek no pērn iespētā. Par pamatu tam ir strauji pasliktinājusies ārējā konjunktūra. Un signāli liecina, ka gada beigas tiks pavadītas uz ļoti piezemētas nots. Ražošanas pieaugums ir vājš, jo buksē ne tikai pieprasījums un eksports, bet sarūk arī jaunu pasūtījumu apjomi. Uzņēmēju noskaņojums kopš oktobra nav būtiski mainījies un atrodas gandrīz sešu gadu zemākajā līmenī. To nospiež tirdzniecības karu, auto tirdzniecības un politisko risku esamība. Izteikti zems šobrīd ir Vācijas uzņēmēju noskaņojums. Nelielu atelpu un pozitīvisma noti varētu dot ASV un Ķīnas 90 dienu sarunu periods, kas varētu dot īslaicīgu stimulu globālajai tirdzniecībai. Tuvojoties šī perioda beigām, nenoteiktība atgriezīsies, jo tirdzniecības saspīlējuma cēloņiem, visdrīzāk, risinājumi atrasti netiks. Liels atbalsts nozarei būs iekšējais pieprasījums. Sekojot ekonomikas prognozēm, nav pamats grimt piesardzībā, bet meklēt investīciju un izaugsmes iespējas. Sagaidāms, ka nākamais būs lēnas un nevienmērīgas izaugsmes gads.

BNN jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā  gada oktobrī, salīdzinot ar 2017.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājies par 1,9%.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas