Ekonomisti vienisprātis – inflācija Latvijā saglabāsies 2,5% robežās

Inflācija Latvijā šogad saglabāsies 2,5% robežās – vienisprātis ir ekonomisti. Kā cenu ceļošos faktorus tie min naftas cenas, gan izdevumus par mājokli.

Beidzas apģērbu atlaižu sezona un kāpj naftas cenas

Swedbank ekonomiste Linda Vildava skaidro, ka cenu kāpumu veicinājušas apģērbu un apavu cenas. Tām esot raksturīga sezonalitāte – cenas parasti rūk gada sākumā un vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad beidzas atlaižu maratons.

Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums. Starp iekšējiem cenu palielinošiem faktoriem ekonomiste min alkoholisko dzērienu cenas, kas pieauga akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā.

Starp ārējiem faktoriem viņa nosauc naftas cenu, ar kuru saistīts degvielas cenu kāpums. «Degvielas cenas atsākušas augt pēc krituma iepriekšējo četru mēnešu garumā. Pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski atsākušas augt naftas cenas, kas sāk atspoguļoties vietējās degvielas cenās. Naftas cenas kāpuma galvenais iemesls ir par pieprasījumu straujāk sarūkošais piedāvājums. OPEC valstis vienojušās par ieguves samazinājumu, kā arī naftas ieguve sarukusi sankciju skartajā Venecuēlā un Irānā. Brent naftas cena tikko sasniegusi 70 dolārus par barelu un aprīļa sākuma bijusi līdzīgā apmērā kā pagājušajā gadā,» skaidro Vildava.

Eksperte norāda, ka, salīdzinot ar pērno martu, vislielākā ietekme uz cenu pārmaiņām nemainīgi bijusi mājokļa precēm un pakalpojumiem. Tam seko pārtika, alkoholiskie dzērieni un tabaka, degviela, kā arī pakalpojumi, īpaši atpūtas, restorānu un viesnīcu.

«Tuvākajā laikā gaidāms, ka cenu kāpums šajās kategorijās saglabāsies starp galvenajiem gada inflācijas virzītājspēkiem. Swedbank prognoze šī gada vidējai inflācijai ir 2,5% apmērā,» paredz Vildava.

Ne par karstu, ne par aukstu

«Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%,» komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada.

«Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu. Ūdensapgāde martā bija par 14,1%, bet atkritumu izvešana pat par 16,3% dārgāka nekā pirms gada, tas daļēji saistīts ar nodokļu izmaiņām. Labi vismaz, ka beigām tuvojas malkas un granulu pircēju ciešanu ēra — cietā kurināmā inflācija atdzisusi līdz 3,9% no 10,4% janvārī un 21,8% pērnajā oktobrī,» analizē Strautiņš.

Ekonomists atzīmē, ka nozīmīga ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija arī pārtikai – tās gada inflācija martā palēcās no 1,3 līdz 2,6%. Dārgāka kļuva cūkgaļa un zivis, savukārt piena, tā produktu un olu cenu kritums saruka no 3,2% līdz 1,2%. «Šī deflācija savukārt ir it kā atbalss 2017.–2018.gada piena cenu «burbulim»,» vērtē Strautiņš.

Viņš norāda, ka no visām galvenajām pārtikas produktu grupām šobrīd visstraujāk dārgāki kļūst dārzeņi, kuru inflācija pieauga no 13,5% februārī līdz 16,4%. Šogad strauji kāpj maizes cenas, kas vairākus gadus bija diezgan stabilas, martā šis produkts bija par 8,0% dārgāks nekā pirms gada, teic eksperts.

«Martā mēneša inflācija bija diezgan augsta jeb 1,1%. Šajā mēnesī cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais, šogad to veicināja arī akcīzes nodokļa paaugstināšana. Alkohols mēneša laikā kļuva par 3,7% dārgāks, bet apģērbi un apavi pat par 8,7%, kas ir saistīts ar sezonas maiņu,» skaidro Strautiņš.

«Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārprotami bremzējas, taču pagaidām vēl var teikt, ka makro rādītāji kopumā ir labvēlīgajā «ne par karstu, ne par aukstu» zonā. Ārējie apstākļi izaugsmei vairs nav tik pievilcīgi, kā iepriekšējos divos gados, taču gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība un galvenās pakalpojumu eksporta nozares izskatās robustas. Arī inflācija ir mērena, tā uzskatāma par atbilstošu valstij ar Latvijai piemītošo izaugsmes tempu,» spriež Luminor eksperts.

«Pasaules ekonomika pagaidām turas t.s. Goldilocks jeb optimālas temperatūras zonā, bet tuvu tā apakšējai robežai. Jaunākie makro dati liecina, ka pasaules kopprodukts šobrīd aug apmēram par 3% gadā, pērn pasaules ekonomika auga par 3,5%. Riski sabalansētai izaugsmei nepārprotami ir pieauguši, jo īpaši eirozonā, kuras gada izaugsmes temps, šķiet, ir noslīdējis zem 1%. Latvijas ekonomika nepārprotami ir siltāka — IKP pieaugums ir straujāks, un pamatinflācija pakāpeniski palielinās,» secina ekonomists.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas