bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

Ekonomisti vienisprātis – inflācija Latvijā saglabāsies 2,5% robežās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inflācija Latvijā šogad saglabāsies 2,5% robežās – vienisprātis ir ekonomisti. Kā cenu ceļošos faktorus tie min naftas cenas, gan izdevumus par mājokli.

Beidzas apģērbu atlaižu sezona un kāpj naftas cenas

Swedbank ekonomiste Linda Vildava skaidro, ka cenu kāpumu veicinājušas apģērbu un apavu cenas. Tām esot raksturīga sezonalitāte – cenas parasti rūk gada sākumā un vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad beidzas atlaižu maratons.

Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums. Starp iekšējiem cenu palielinošiem faktoriem ekonomiste min alkoholisko dzērienu cenas, kas pieauga akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā.

Starp ārējiem faktoriem viņa nosauc naftas cenu, ar kuru saistīts degvielas cenu kāpums. «Degvielas cenas atsākušas augt pēc krituma iepriekšējo četru mēnešu garumā. Pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski atsākušas augt naftas cenas, kas sāk atspoguļoties vietējās degvielas cenās. Naftas cenas kāpuma galvenais iemesls ir par pieprasījumu straujāk sarūkošais piedāvājums. OPEC valstis vienojušās par ieguves samazinājumu, kā arī naftas ieguve sarukusi sankciju skartajā Venecuēlā un Irānā. Brent naftas cena tikko sasniegusi 70 dolārus par barelu un aprīļa sākuma bijusi līdzīgā apmērā kā pagājušajā gadā,» skaidro Vildava.

Eksperte norāda, ka, salīdzinot ar pērno martu, vislielākā ietekme uz cenu pārmaiņām nemainīgi bijusi mājokļa precēm un pakalpojumiem. Tam seko pārtika, alkoholiskie dzērieni un tabaka, degviela, kā arī pakalpojumi, īpaši atpūtas, restorānu un viesnīcu.

«Tuvākajā laikā gaidāms, ka cenu kāpums šajās kategorijās saglabāsies starp galvenajiem gada inflācijas virzītājspēkiem. Swedbank prognoze šī gada vidējai inflācijai ir 2,5% apmērā,» paredz Vildava.

Ne par karstu, ne par aukstu

«Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%,» komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada.

«Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu. Ūdensapgāde martā bija par 14,1%, bet atkritumu izvešana pat par 16,3% dārgāka nekā pirms gada, tas daļēji saistīts ar nodokļu izmaiņām. Labi vismaz, ka beigām tuvojas malkas un granulu pircēju ciešanu ēra — cietā kurināmā inflācija atdzisusi līdz 3,9% no 10,4% janvārī un 21,8% pērnajā oktobrī,» analizē Strautiņš.

Ekonomists atzīmē, ka nozīmīga ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija arī pārtikai – tās gada inflācija martā palēcās no 1,3 līdz 2,6%. Dārgāka kļuva cūkgaļa un zivis, savukārt piena, tā produktu un olu cenu kritums saruka no 3,2% līdz 1,2%. «Šī deflācija savukārt ir it kā atbalss 2017.–2018.gada piena cenu «burbulim»,» vērtē Strautiņš.

Viņš norāda, ka no visām galvenajām pārtikas produktu grupām šobrīd visstraujāk dārgāki kļūst dārzeņi, kuru inflācija pieauga no 13,5% februārī līdz 16,4%. Šogad strauji kāpj maizes cenas, kas vairākus gadus bija diezgan stabilas, martā šis produkts bija par 8,0% dārgāks nekā pirms gada, teic eksperts.

«Martā mēneša inflācija bija diezgan augsta jeb 1,1%. Šajā mēnesī cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais, šogad to veicināja arī akcīzes nodokļa paaugstināšana. Alkohols mēneša laikā kļuva par 3,7% dārgāks, bet apģērbi un apavi pat par 8,7%, kas ir saistīts ar sezonas maiņu,» skaidro Strautiņš.

«Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārprotami bremzējas, taču pagaidām vēl var teikt, ka makro rādītāji kopumā ir labvēlīgajā «ne par karstu, ne par aukstu» zonā. Ārējie apstākļi izaugsmei vairs nav tik pievilcīgi, kā iepriekšējos divos gados, taču gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība un galvenās pakalpojumu eksporta nozares izskatās robustas. Arī inflācija ir mērena, tā uzskatāma par atbilstošu valstij ar Latvijai piemītošo izaugsmes tempu,» spriež Luminor eksperts.

«Pasaules ekonomika pagaidām turas t.s. Goldilocks jeb optimālas temperatūras zonā, bet tuvu tā apakšējai robežai. Jaunākie makro dati liecina, ka pasaules kopprodukts šobrīd aug apmēram par 3% gadā, pērn pasaules ekonomika auga par 3,5%. Riski sabalansētai izaugsmei nepārprotami ir pieauguši, jo īpaši eirozonā, kuras gada izaugsmes temps, šķiet, ir noslīdējis zem 1%. Latvijas ekonomika nepārprotami ir siltāka — IKP pieaugums ir straujāks, un pamatinflācija pakāpeniski palielinās,» secina ekonomists.


Pievienot komentāru

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Somijai būs tās vēsturē jaunākā premjerministre

Somijas valdošie sociāldemokrāti pēc premjerministra Anti Rinnes atkāpšanās nolēmuši amatam virzīt Sannu Marinu, kura, saņemot parlamenta atbalstu, kļūs par valsts vēsturē jaunāko valdības vadītāju.

Arī šonedēļ gaidāmi plusi un lietus

Decembra otrā nedēļa kopumā saglabāsies pārsvarā mākoņaina, bieži gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu sarukt uz pusi

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!