bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 28.01.2020 | Vārda dienas: Kārlis, Spodris
LatviaLatvija

Ekonomists: Augstās īres cenas Rīgā veicina emigrāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Mārtiņš Āboliņš, Citadele, īres tirgus, īres cenas, dzīvokļi Rīgā, dzīve Rīgā, dzīvojamais fonds, emigrācija

Augstās īres cenas varētu būt svarīgs iemesls, kāpēc par spīti zemajam bezdarba līmenim un darba spēka deficītam, cilvēki no Latvijas reģioniem dodas nevis uz Rīgu, bet gan uz ārzemēm, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

«Tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās, iespējams, ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām,» norāda Āboliņš.

«Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās,» skaidro ekonomists.

Citadele eksperts uzsver, ka Rīgai Latvijas ekonomikā ir daudz lielāka nozīme nekā citām Eiropas valstu galvaspilsētām savu valstu ekonomikā. Viņš atgādina, ka Rīgā dzīvo vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem un tā rada gandrīz 70% no IKP. Ekonomists piebilst, ka Rīgā strauji attīstās informāciju tehnoloģiju un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1 100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un aizvien biežāk notiek runas par ārvalstu darbaspēka piesaisti.

Pastāv objektīvi un būtiski faktori iekšējai migrācijai

Āboliņš norāda, ka cilvēki no reģioniem vairāk dodas prom no valsts, nevis uz Rīgu.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijā no 2016. līdz 2018.gadam no Latvijas reģioniem uz galvaspilsētas apkārtni pārcēlušies 9,5 tūkstoši cilvēku, tomēr tieši uz ārzemēm devušies 13 tūkstoši.

Āboliņš skaidro, ka, ņemot vērā dzimstību un mirstību, Rīgas apkārtnē cilvēku skaits nav mainījies, savukārt ārpus Rīgas reģiona tas sarucis par vairāk nekā par 30 tūkstošiem.

«Ir grūti noticēt, ka cilvēkiem kuriem reģionos nav iespējas atrast darbu, ir pietiekošas prasmes, lai strādātu citur Eiropā, bet nav pietiekamas prasmes darbam Rīgā,» komentē ekonomists.

«Tas liek domāt, ka ir objektīvi un būtiski faktori, kas cilvēkiem traucē pārcelties uz Rīgu vai kādu no ekonomiski aktīvajām pilsētām. Iemeslu te protams ir daudz, taču, manuprāt, īres tirgus dārdzība Rīgā un situācija mājokļu tirgū kopumā varētu būt nozīmīgs faktors,» tā Āboliņš.

Emigrācija ir ekonomiski racionālāks lēmums

Āboliņš norāda, ka eiro izteiksmē īrēt Rīgā ir lētāk kā citā galvaspilsētās, taču algas Latvijā ir zemas, bet dzīves izmaksas gana augstas.

«Un ja īres cenas salīdzinām nevis ar vidējo algu, bet ar brīvajiem naudas līdzekļiem, kas paliek pēc saprātīgu pamatvajadzību, piemēram, pārtikas, apģērba, komunālo maksājumu un transporta, segšanas, tad īres cenas Rīgā jau izskatās vienas no augstākajām Eiropā,» skaidro ekonomists.

«Faktiski ģimenei ar diviem bērniem un vidējiem ienākumiem īres izmaksas paņem visu rīcībā esošo ienākumu pēc pamatvajadzību apmierināšanas. Tātad segt neparedzētus izdevumus vai veidot uzkrājumus sava mājokļa iegādei ir ļoti grūti,» teic ekonomists.

«Vienlaikus līdzvērtīga mājokļa īrei kādā no Rietumeiropas galvaspilsētām ģimene ar divām vidējām algām tērētu tikai aptuveni pusi no tās rīcībā esošā ienākuma. Tas nozīmē, ka ģimenei ir lielākas iespējas iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, ceļot, īrēt lielāku mājokli vai veidot uzkrājumus,» skaidro bankas eksperts.

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomikā šāda situācija nozīmē, ka darba devējiem ar iekšējo migrāciju ir grūti aizpildīt vakances Rīgā, kurās atalgojums ir zem vidējā, jo, ja vien cilvēkam jau nepieder mājoklis Rīga vai darba devējs nevar piedāvāt izmitināšanu, emigrācija ir ekonomiski racionālāks lēmums.

Ekonomists atgādina, ka mājokļu tirgus dārdzība ir globāls fenomens, ko veicina urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes arvien lielākā koncentrēšanās lielpilsētās. Latvija nav izņēmums – 30 gadu laikā cilvēks skaits valstī samazinās, bet Rīgas apkārtnē tas ir stabils jau vairāk nekā piecus gadus.

Sakārtotāka likumdošana stimulētu jaunu mājokļu būvniecību

«Algas Latvijā aug, būvniecības apjomi arī un nākamajos desmit gados ievērojami mainīsies pieprasījums pēc mājokļiem, jo, dēļ zemās dzimstības deviņdesmitajos, strauji saruks jauno ģimeņu skaits,» paredz Āboliņš.

«Tomēr migrācijas plūsma Rīgas virzienā, visticamāk, turpināsies un pēc desmit gadiem padomju laikā celtajām sērijveida projektiem būs jau 60 – 70 gadi. Savukārt šodien mēs nedz pietiekoši investējam šī fonda renovācijā, nedz būvējam gana daudz jaunu mājokļu, lai to aizvietotu,» prognozē eksperts.

Lasiet arī: Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Viņš norāda, ka nav ātru un vieglu risinājumu, lai cīnītos ar šo problēmu, tomēr valsts var iesaistīties, pieņemot jaunu īres līkumu, uzlabojot būvniecības procesu, aktīvāk veicinātu esošā dzīvojamā fonda renovāciju. Tāpat vajadzētu domāt par plašāku valsts vai pašvaldību iesaisti dzīvojamo platību būvniecībā.

«Ilgstošs un neparedzams būvniecības process palielina izmaksas, savukārt īres likumdošanas nepilnības nemotivē privātajam sektoru nodarboties ar īres namu būvniecību,» atgādina Āboliņš.

Ekonomists atzīst, ka sakārtotāka likumdošana stimulētu jaunu mājokļu būvniecību, tomēr nepieciešams domāt arī par investīciju piesaisti esošā dzīvojamā fonda atjaunošanai. ES fondi padarījuši ēku siltināšanu pieejamāku, tomēr Rīgā šo iespēju aizvien izmanto maz, jo traucē sadrumstalota īpašnieku struktūra un sarežģīts lēmuma pieņemšanas process.

«Esošais apsaimniekošanas modelis pagaidām nav spējis risināt mājokļu renovācijas jautājumu, tādēļ no valsts puses, iespējams, jādomā par aktīvāku pieeju, piemēram, vismaz sērijveida projektiem renovācijas jautājumā pārejot no pozitīva lēmuma pieņemšanas (opt-in) pieejas uz negatīvu (opt-out), kur renovācija faktiski ir obligāta un automātiska, ja vien īpašnieki nepieņem lēmumu no tās atteikties,» skaidro Āboliņš.

Ekonomists arī mudina domāt par aktīvu valsts vai pašvaldības iesaisti dzīvojamā fonda būvniecībā. Atsevišķi piemēri liecina, ka tas ir iespējams, un ekonomists ir pārliecināts, ka iespējams atrast risinājumus, ka programma atrodas ārpus valsts budžeta rāmja un neietekmētu citu nozaru finansējumu, piemēram, izmantojot publisko privāto partnerību

«Riski te ir ļoti lieli un tik tieša valsts iejaukšanās tirgus procesos noteikti nav vēlamākais variantus. Tomēr laikmetā, kad globālajā ekonomikā dominē lielas pilsētas, mājokļa jautājums būs aktuāls arī turpmāk un vismaz pagaidām mēs acīmredzami neizmantojam savu lielāko potenciālu – Rīgu,» uzskata ekonomists.


Pievienot komentāru

Igauņu zemnieki pērn ievākuši rekordlielas ražas

Igaunijā 2019.gads bijis zemniekiem labvēlīgs laiks, jo izaudzētas rekordlielas ražas un arī kultūraugu ražība uz vienu hektāru bijusi rekordaugsta, tā aplēsusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Brexit pārejas periodā Latvijas pilsoņiem saglabāsies esošā veselības aprūpes kārtība

Brexit pārejas perioda ietvaros Latvijas valstspiederīgajiem saglabāsies līdzšinējā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība, informē Nacionālais veselības dienests.

Elektrības cena pagājušajā nedēļā Baltijā pieauga par procentu

Elektroenerģijas cena biržā Nord Pool pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieauga par 1%, informē AS Latvenergo pārstāvji.

ZM: Ēdināšanas uzņēmumos konstatētie pārkāpumi lielākoties saistīti ar higiēnas prasību neievērošanu

Ēdināšanas uzņēmumos, kuri sniedz pakalpojumus Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, konstatēti pārkāpumi, kas lielākoties saistīti ar vispārīgo higiēnas prasību neievērošanu.

Ebreji Aušvicas atbrīvošanas gadadienā norāda uz antisemītismu kā šodienas problēmu

Bijušajā Aušvicas koncentrācijas nometnē, kur savulaik iznīcināti 1,1 miljons cilvēku, pirmdien, 27.janvārī, norisinās piemiņas pasākums par godu 75 gadadienai kopš tās atbrīvošanas.

Kristīne Misāne lūdz Ģenerālprokuratūru veikt viņas nopratināšanu Dānijas cietumā

Misāne lūdz Ģenerālprokuratūru veikt viņas nopratināšanu Dānijas cietumā, lai, iespējams, iegūtu papildus pierādījumus par viņai inkriminētajām apsūdzībām.

Stradiņa slimnīcai pacienti parādā ap 0,7 miljonus eiro

Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai pacienti ir palikuši parādā 686 774 eiro, liecina iestādes apkopotie dati pērnā gada izskaņā.

SPKC: Saņemot sūtījumus no Ķīnas, inficēšanās ar koronavīrusu nav iespējama

Saņemot sūtījumus no Ķīnas, inficēšanās ar koronavīrusu nav iespējama, jo tas nespēj ilgstoši izdzīvot ārējā vidē.

Afganistānā avarē lidmašīna, paziņo varasiestādes

Afganistānas varasiestādes paziņojušas par lidmašīnas avāriju teritorijā militārā grupējuma Taliban klātbūtni. Pagaidām nav zināms pasažieru un apkalpes liktenis.

Saeimas opozīcijas deputāti rosina ar digitālo nodokli aplikt «interneta milžus»

Saeimas opozīcija izskatīšanai parlamentā iesniegusi likumprojektu, kas paredz digitālā nodokļa ieviešanu Latvijā.

Tiesa atstāj spēkā KNAB lēmumu par sodu Dienas Biznesam slēptās aģitācijas lietā

Artuss Kaimiņš intervijā BNN paudis, ka, iespējams, Aldis Gobzems slēpti ir izmantojis ietekmi, lai rakstus par KPV LV «iebīdītu» laikrakstā, kas varētu piederēt politbiznesmenim Aināram Šleseram.

Ēnu dienas organizatori: Arvien vairāk jauniešu ieinteresēti darbā veselības aprūpē

Audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi, liecina  Junior Achievement Latvia veiktā aptauja.

Lauku atbalsta dienestā darbu sāk virtuālā asistente Ieva

Lauku atbalsta dienestā darbu uzsāk virtuālā asistente Ieva jeb Ieinteresēta Elektroniska Virtuālā Asistente, kuras uzdevums būs palīdzēt klientiem atrast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem jebkurā diennakts laikā.

Ķīnā koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 81, saslimšanas gadījumi – 2 800

Ķīnā to cilvēku skaits, kuru dzīvības prasījis koronavīrusa uzliesmojums, ir pieaudzis līdz 81, tikmēr valstī ir reģistrēti 2 827 saslimšanas gadījumi.

Swedbank: Tiek 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārzina nodokļu atvieglojumus

Tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka pilnībā pārzina nodokļus un atvieglojumus, kas tiek piemēroti viņa darba algai, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Kas Lielbritānijā notiks Brexit dienā un pēc tās?

Lielbritānija šajā piektdienā, 31.janvārī, sāks izstāšanos no Eiropas Savienības. Kas valstī mainīsies šajā dienā?

Baltijas Ekspresis: Situāciju tranzītā uzlabos tirgus atvēršana brīvai konkurencei un LDz politikas maiņa

Kravu apmēra samazinājuma tendenci Latvijā iespējams mazināt, steidzami pārskatot un būtiski samazinot LDz monopola pakalpojumu cenas, kas ir iespējams, ievērojami uzlabojot LDz darbības izmaksu efektivitāti.

LTV: Ministrija, neveicot plašākus pētījumus, skatīšanai valdībā virzīs izmaiņas koku ciršanas noteikumos

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ignorēs VARAM iebildumus pret koku ciršanas noteikumu maiņu un bez papildu visaptverošu pētījumu veikšanas plāno tos virzīt tālāk izskatīšanai valdībā, vēsta LTV raidījums de facto.

Adlers šonedēļ pametīs Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļas virsprokurora amatu

Janvāra beigās vairākus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pensijā dosies Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.

Amatpersonas nesniedz skaidru atbildi par valsts dotācijām LDz

Atbildīgās amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai VAS Latvijas dzelzceļš nonācis vai drīzumā nonāks līdz situācijai, kad kompānijai būs nepieciešama valsts budžeta palīdzība.

NBA zvaigznes Braienta aviokatastrofa notikusi lidošanai bīstamos apstākļos

Helikoptera avārija ASV, kas prasījusi NBA basketbola zvaigznes Kobes Braienta un vēl astoņu cilvēku dzīvības notikusi apstākļos, ko policija uzskatījusi par pārāk bīstamiem, lai lidotu.

Linkaits: Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu kravu plūsmu

Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, piemēram, Baltkrievijas kravu plūsmu, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot potenciālo sadarbību ar Baltkrieviju naftas produktu pārvadājumos.

ENAP, iespējams, sācis kriminālprocesu par Olainfarm padomes veiktajām darbībām Rebenoka laikā

ENAP, iespējams, sākusi kriminālprocesu par farmācijas uzņēmuma Olainfarm kādreizējās padomes darbībām, kad to vadīja Pāvels Rebenoks un jurists Mārtiņš Krieķis, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Raidījums: Gerhards, iespējams, AS Latvijas Valsts meži izveidojis ietekmīgu amatu savam ilggadējajam kolēģim

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, iespējams, izveidojis amatu savam ilggadējajam kolēģim Jānim Lapiņam ministrijas pakļautībā esošajā uzņēmumā Latvijas Valsts meži, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Turcijas zemestrīcē izglābti 45 cilvēki

Glābšanas dienesti Turcijā samazinājuši gruvešu pārmeklēšanas darbu apmērus pēc piektdienas, 24.janvāra, zemestrīces, kas prasījusi ne mazāk kā 36 cilvēku dzīvības.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!