bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 05.04.2020 | Vārda dienas: Aivija, Vidaga, Vija
LatviaLatvija

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tas tā nevar turpināties

Viņš atzīmē, ka nodarbinātība Latvijā turpina strauji augt, taču straujākā kāpuma brīdis jau varētu būt aizvadīts. «3.ceturksnī Latvijā strādāja par 1,5% vairāk cilvēku nekā pirms gada. Pirmajā ceturksnī gada pieaugums bija 1,8%, bet 2.ceturksnī pat 2,0%. Strādājošo skaits ir sasniedzis 920 tūkstošus,» datus citē Strautiņš.

Toties darba meklētāju īpatsvara kritums gada griezumā ir paātrinājies, līdz 1,5 procentpunktiem (pp) no 1,2 pp šī gada 1.pusē. Šādi mērītais bezdarba līmenis 3.ceturksnī bija 7,0% jeb 68,8 tūkstoši cilvēku.

«Neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu darba tirgos un demogrāfiskajos procesos kopumā kļūst arvien neizbēgamāka. Ir tikai divi varianti — vai nu apstāsies nodarbināto skaita pieaugums vai arī mainīsies migrācijas bilance. Spriežot pēc nesenās Igaunijas un Lietuvas pieredzes, ticamāks ir otrais,» saka Strautiņš.

Viņaprāt, līdz vēsturiski zemākajam darba meklētāju īpatsvaram (5,3%) varētu nonākt nedaudz vairāk nekā gada laikā, ja vien turpinātos pašreizējais bezdarba krituma temps. «Taču tas neturpināsies ilgi. Ekonomikas pieaugums visdrīzāk mēreni piebremzēsies, bet strādājošo skaita tālāka audzēšana būs kāpums pret arvien stāvāku kalnu. Līdz bezdarbam apmēram 5% līmenī varētu nonākt nākamo 3–4 gadu laikā, šoreiz jau bez ekonomikas pārkaršanas, pateicoties atšķirīgam cilvēku izvietojumam valsts teritorijā un augošajam izglītības līmenim, kā arī tirgus ekonomikā uzkrātajai darba pieredzei. Šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt 7,5%, bet nākamgad — ap 6,7%,» prognozē ekonomists.

Reģionos vēl ir diezgan auksti

Ekonomists uzskata, ka nodarbinātība Rīgā un tās apkārtnē strauji augt vairs nevar, ja vien te neuzbūvē daudz jaunu mājokļu, bet tas nevar notikt ļoti ātri. Lielākas esot iespējas reģionos.

Viņš norāda, ka CSP sniedz datus par strādājošajiem pilsētās un novados pēc faktiskās darbavietu atrašanās vietas. Saskaņā ar tiem, Rīgā un Pierīgā vidēji 2016.gadā bija 0,6 aizņemtās darbavietas un pašnodarbinātie uz vienu iedzīvotāju. Pārējos reģionos šī attiecība ir tikai 0,35 – 0,4 vai vēl zemāka.

«Skaidrs, ka galvaspilsētas reģiona iedzīvotāji vieni paši šīs iespējas izmantot nevar, viņiem palīdz citi, galvenokārt zemgalieši. Tāpēc tas, ka Zemgalē šis koeficients ir viszemākais, nav lielākā Latvijas darba tirgus problēma. Daudzi Jelgavas, Bauskas, Iecavas un Aizkraukles un to apkārtnes cilvēku strādā ārpus Zemgales,» saka Luminor ekonomists.

Viņaprāt, Vidzemes un Kurzemes iedzīvotājiem šādas iespējas jau ir krietni ierobežotākas, kaut ikdienas migrācija no Vidzemes rietumu daļas Rīgas virzienā nav nenozīmīga. «Šajos reģionos katrā vajadzētu vismaz padsmitus tūkstošu papildus darbavietu, lai varētu droši runāt par pilnu nodarbinātību. No Latgales ikdienā braukāt uz galvaspilsētu nav iespējams, tuvākie attīstības centri ir vāji, bet bezdarbs visaugstākais. Tātad šeit darbavietu deficīts varētu būt vēl lielāks,» saka Strautiņš.

Aplūkojot bezdarba datus — gan reģistrēto bezdarbu, gan darba meklētāju īpatsvaru, ekonomista vērtējumā, kontrasts starp reģioniem izskatās mazāks. Taču viens no izskaidrojumiem ilgstošu ierobežotu ekonomisko iespēju radītās emocionālās sekas, kas mudina nereģistrēties, neuzskatīt sevi par potenciālo darbinieku.

Kāds piedāvājums, tāds pieprasījums

«Vismaz padsmit tūkstoši papildus strādājošie katrā reģionā — tas var šķist neticams skaitlis, klausoties biežās sūdzības par darbaspēka trūkumu,» pieprasījumu komentē Strautiņš, turpinot: «nav šaubu, ka atrast darbiniekus ir grūti arī daudzviet ārpus valsts centrālās daļas. Taču jāsaprot, ka darba iespējas arī citos reģionos ir izteikti koncentrētas atsevišķās pilsētās.»

Viņaprāt, ir plaši apvidi, kur tipisks darba tirgus piedāvājums ir minimālā alga vai nedaudz vairāk vai arī laba alga dažos gada mēnešos. Vai arī — regulāra alga, kas tuva vidējai, bet darbavietā, kas ir ievērojamā attālumā no mājām.

«Risinājumi ir tikai divi — vai nu darbavietas dodas pie cilvēkiem, vai cilvēki dodas pie darbavietām, visdrīzāk mainot dzīvesvietu. Lai mainītu darbavietu, ir vajadzīgi mājokļi. Tāpēc priecē tas, ka mājokļu būvei un rekonstrukcijai izsniegto atļauju apjoms šogad audzis par 15,4%, bet ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana šogad augusi pat par 47,9%.»

Strautiņš uzsver, ka nodarbinātības līmenis jau ir vēsturiski augstākais. «Taču tas var vēl augt. Ja Latvijas nodarbinātības līmenis Latvijā (65,3%) panāktu Igaunijā sasniegto (68,2%), strādājošo skaits augtu par apmēram 30 tūkstošiem. Turklāt nav jau tā, ka kaimiņvalsts darba tirgū viss būtu absolūti perfekti. Ja nodarbinātību palielināsim līdz Zviedrijas līmenim, papildus strādājošo skaits var augt pat divreiz vairāk. Starp tiem, kas strādā nepilnu darba laiku, 28% jeb 21,2 tūkstoši ir tādu, kuri vēlētos strādāt uz pilnu slodzi, bet nevar atrast šādu iespēju,» saka ekonomists.

«Tad, kad Latvijas darba tirgus rezerves būs pilnīgi izsmeltas, kas notiks dažu gadu laikā, par nacionālās dienaskārtības pirmo punktu var kļūt liela mēroga imigrācija. Kā tas tiks izšķirts, tas jau ir atkarīgs no izvēlēm starp ekonomiskajiem un pārējiem mērķiem,» rezumē eksperts.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!