bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekonomists par rūpniecības datiem: «Šprotes ir mūžīgas»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Šovasar patīkamus pārsteigumus ir sagādājusi pārtikas pārstrāde. Trīs mēnešus pēc kārtas apgrozījuma gada pieaugums pārsniedzis 7%, iepriekšējo reizi šāds sasniegums bija 2006.gadā. Īpaši jāatzīmē zivju pārstrāde, kura beidzot pārliecinoši vēstī par krīzes zemākā punkta pārvarēšanu, komentējot rūpniecības izlaides rezultātus jūlijā, atzīmē DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

BNN jau vēstīja, ka apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1%, tikmēr gada griezumā pieauguma temps turējies augstā līmenī, jūlijā tas bija 8,2%, nedaudz pārspējot gada pirmo septiņu mēnešu vidējo līmeni (7,9%).

«Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide augs apmēram par 7%, bet pievienotās vērtības kāpums varētu būt apmēram par procentpunktu straujāks, pateicoties nozares struktūras izmaiņām,» tā Strautiņš.

Reklāma:

Turpinot par zivju pārstrādes veiksmi, Strautiņš atzīmē, ka Krievijas embargo nozare nebija gatava, un tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem (Karavela) bija noteicis pārējās pasaules tirgu iekarošanu kā prioritāti.

«Šogad panākumus sāk gūt arī citi, te īpaši var atzīmēt Gamma-A. Bagāto valstu tirgos ir iespējas, kuras var izmantot bez lieliem ieguldījumiem ražošanā, jo tur produktus, kuri ir līdzīgi mūsu šprotēm, pazīst jau vairāk nekā 100 gadus, tikai sauc citādāk. Pārsteidzoši labi panākumi šogad gūti Japānas tirgū, pārdošana tur aug ļoti strauji, kāpumam gals vēl nav redzams,» teic ekonomists.

Viņaprāt, šādi turpinot, bagātā Āzijas valsts var kļūt par vienu no nozares lielākajiem tirgiem. Turklāt attīstās nozares tradicionālo produktu pārdošana ar citiem nosaukumiem un citu pieeju, parādās pavisam jauni, piemēram, Norvēģijas mencu filetēšana un eksports uz ASV. «Iespējams, ka nākotnē mūsu ražotāju piedāvājumu papildinās no importa izejvielas ražoti tunču konservi. Taču ārvalstu tirgu iekarošana prasa administratīvo jaudu, kādas daļai uzņēmumu trūkst, to liktenis joprojām ir neskaidrs,» atzīst Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka strauji attīstās arī gaļas pārstrāde, kas neesot pārsteigums. Šai nozarei ļoti palīdzot iekšējā tirgus attīstība. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā auga par 1,3%, bet jūlijā gada griezumā par 4,6%, kas bija labākais rādītājs divarpus gadu laikā. «Pat pie krītoša iedzīvotāju skaita var augt pārtikas patēriņš vērtības izteiksmē, ja aug ienākumi. Tieši gaļas pārstrādātāji no tā gūst visvairāk, jo šis ir salīdzinoši dārgs produkts,» komentē ekonomists.

Tikmēr graudu pārstrādes apjomus CSP nenorāda divu uzņēmumu lielā īpatsvara dēļ, bet kopējie pārtikas rādītāji liek domāt, ka te viss notiek. Strauji attīstās patērētājiem domāto produktu noiets Ziemeļvalstīs, uzskata Strautiņš.

«Joprojām ļoti labi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieticīgāki rezultāti ir mašīnbūvē. Gada pieauguma tempi jūlijā vairs nav mērāmi desmitos, bet padsmitos procentu, ak vai, taču iepriekšējie mēneši te bija tik apbrīnojami labi, ka korekcijai agri vai vēlu bija jānotiek. Nav šaubu, ka mašīnbūve turpinās attīstīties straujāk par rūpniecību kopumā. Papildus investīcijas joprojām būtu ļoti noderīgas, taču ir iespējas arī esošo jaudu ietvaros, strādājot pie produktu attīstības un darba organizācijas uzlabošanas,» komentē ekonomikas eksperts.

Pozitīvas vēsmas ir arī par metālapstrādi: «Metālapstrāde ir labā «kondīcijā» un turpinās augt, jūlijā te reģistrēts līdz šim lielākais mēneša apjoms un pieaugums gada griezumā par 18%. Pieprasījumam kāpjot, šajā nozarē ir iespējams strauji palielināt jaudas — tā teikt, ja cehā ir kāds brīvs stūrītis, jaunu iekārtu var nopirkt un uzstādīt ātri.»

Ražošanas jaudu potenciāls ir daudz pamatīgāk izsmelts kokapstrādē, kuras kopējā izlaide svārstās ap vienu punktu kopš pagājušā gada sākuma, uzskata eksperts. «Ļoti vajadzīgas ir investīcijas koksnes dziļākā pārstrādē, jo kokzāģētavu apjomu tālāks pieaugums faktiski nav iespējams, vismaz ar vietējiem resursiem, bet paļaušanās uz importa apaļkoksni ir riskanta. Tāpēc ļoti svarīgi ir valdībā gatavotie lēmumi par elektrības tirgu, kuru rezultāts būs OIK maksājumu samazināšanās. Kokapstrāde ir energointensīva nozare, kas patērē 45% no visas rūpniecības patērētās elektrības. Tā ir arī ļoti svarīga nodarbinātībai ārpus Rīgas reģiona,» tā Strautiņš.

Bez nosauktajām lielajām nozarēm un jūlijā ekonomists piemin arī poligrāfiju, kurā sasniegts otrais lielākais mēneša apjoms nozares vēsturē, savukārt nemetālisko minerālu ražošanā bijis otrais lielākais apjoms kopš 2008.gada februāra. 

«Preču ražotāju panākumi šogad ir īpaši svarīgi, jo pakalpojumu eksporta dinamika ir mazāk cerīga nekā iepriekšējos gados. Tranzīts ir sasparojies, bet tas visdrīzāk neturpināsies ilgi. Turpretim pārējo pakalpojumu eksporta kāpums, kas bija lielākais ekonomikas panākumu stāsts pēckrīzes laikā, kopš 2011.gada vidēji augot par 8%, šogad ir noplacis. Ir jauki, ka šogad straujāk aug iekšējais tirgus, taču ilgākā laika posmā ekonomikas vidējais attīstības temps būs ļoti līdzīgs eksporta sektora veiktspējas kāpumam,» tā Strautiņš.

Ref:103.000.103.3235


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.