bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Vairs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nebūs. Šie ir pēdējie darbinieki NEPLP tāpēc, ka viena valde nevar atbildēt gan par saturu, gan naudu. Līdz ar to ir nepieciešams pilnīgi jauns likums, kas šo «pasākumu» sadalīs pareizi, veidojot divas dažādas struktūras,» intervijā BNN stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).

Viņš norāda, ka komisija pašlaik strādā pie pilnīgi jauna likuma – Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma, «kas tādu NEPLP darbības nepieciešamību izbeigs».

No jaunā likuma izriet, ka viena struktūra būtu atbildīga par finansēm. Otra  par saturiskajiem jautājumiem.

Tā tiks saukta par SEPLP – Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tajā būtu jābūt menedžmenta speciālistam, kuram, piemēram, būtu pieredze ar vismaz 200 cilvēku vadību, augstas profesionalitātes ekonomistam un profesionālam, erudītam tehnikas pārzinātājam, stāsta deputāts.

«Tāpat tiks veidota konsultatīvā padome, kurā būs četri līdz pieci pārstāvji no Saeimas frakcijām, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.» No deputāta stāstītā izriet, ka šīs padomes locekļi nesaņems atalgojumu, savukārt trīs iepriekš nosauktajiem profesionāļiem būtu jānodrošina tāda alga, «lai viņi gribētu tur strādāt».

Sabiedriskajam medijam jāpamet reklāmas tirgus

Kaimiņš paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likums veicinās sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus.

Skaidrojot to, kādēļ tas būtu svarīgi, un uzsverot, ka tas veidos objektīvāku ziņu veidošanu un lielāku redakcionālo neatkarību, Kaimiņš min veikala Maxima traģēdiju. «Manuprāt, sabiedriskajos medijos bija ļoti maz ziņu par to, kas ar šo lietu īsti notiek, lai gan tiesas sēdes notika katru nedēļu.»

«Es papētīju, ka Maxima bija viens no lielākajiem reklāmdevējiem, [sabiedriskajam medijam], manuprāt. Visa Latvija taču zināja, cik maksā lasis un jaunā doktordesa! Lūk, arī daļa atbildes uz jautājumu, [kādēļ sabiedriskais medijs tik maz atspoguļoja šo traģēdiju].»

Sabiedriskā medija finansējums Latvijā ir 27,74 miljoni eiro gadā, un tas tiek sadalīts starp televīziju, radio un sabiedriskā medija portālu lsm.lv. Pēc deputāta domām, šāda summa nav pietiekama, turklāt valsts piešķirtais finansējums medijam ir viszemākais Baltijā.

«Ātros» kredītus vairs nedrīkstēs reklamēt, tādēļ sabiedriskajam medijam radīsies daļējs robs finansēs, norāda Kaimiņš.

Reklāmu nauda ir jākompensē

«Ir jārada mehānisms, kādā veidā sabiedriskais medijs atgūst šo naudu.» Kā vienu variantu politiķis piedāvā iespēju, ka ikviens maksātu par katru radio un/vai televizoru. Viņš gan pieļauj, ka Latvijas sabiedrība, visticamāk, kam tādam nebūtu gatava.

Kā otru variantu deputāts piedāvā sabiedriskajam medijam atvēlēt daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tāpat kā medicīnai un aizsardzībai tiek piešķirta kāda daļa no IKP, tāpat, pieņemsim, arī mediju telpai tā tiktu atvēlēta.» Trešā iespēja ir vienkārši lielāks budžets no Valsts kases.

Zaķusalas biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija

Kā nākamo lietu, kas jāsakārto sabiedriskā medija darbā, Kaimiņš min telpas, kurās atrodas Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. «Latvijas Televīzija Zaķusalas tornī aizņem pirmo un otro stāvu, un 21.stāvā sēž valde, administrācija. Tad no otrā līdz 20.stāvam ir uzņēmumi – 80 apakšīrnieki. Tā ir tāda kā biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija.» Kā piemēru negatīvām sekām daudzo uzņēmumu lokācijai Zaķusalā Kaimiņš min:

«Tādā veidā arī var notikt Russia Today tiešraides no Panorāmas studijas – jebkurš var tikt iekšā, ja ir vēlēšanās

«Manuprāt, tai ir jābūt speciālās drošības ēkai, jo tur stāv mūsu serveri, tur stāv Latvijas sabiedriskā medija informācija, kas pieder Latvijas sabiedrībai,» uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs.

Tāpat Kaimiņš norāda, ka Latvijas Televīzija gadā tērē vienu miljonu eiro tikai ēkas uzturēšanai. «Ēkas apsaimniekošana būtu jāatdod valsts pārziņā – Valsts nekustamajiem īpašumiem, jo tad šo miljonu varētu novirzīt, piemēram, darbinieku algu paaugstināšanai.»

«Nākamais solis, manuprāt, ir [mainīt] Latvijas Radio telpas. Tās, protams, ir tradīcijas un tā tālāk, bet Radio nav jāatrodas Rīgas visdārgākajā vietā. Turklāt ēkas tehniskais stāvoklis ir diezgan slikts. Skalā no 0 līdz 10 es tai mājai dotu 4,5 balles. Tas nozīmē, ka tur ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, līdz ar to, iespējams, Radio ir vajadzīgas citas telpas.»

Politiķis pauž, ka «Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma nākotne būtu sakārtot šos jautājumus». «To ir svarīgi saprast. Patiesībā likums sen ir gatavs. Es – gan iepriekšējā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan tagad jau jaunajā – pie tā strādāju jau piecus gadus, un pašlaik tā īstenošana ir politiskās gribas jautājums – pēc iespējās ātrāk jānoformulē, ka tas ir vajadzīgs.» 

«Ceru, līdz gada beigām varētu to pieņemt.»


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!