bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Vairs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nebūs. Šie ir pēdējie darbinieki NEPLP tāpēc, ka viena valde nevar atbildēt gan par saturu, gan naudu. Līdz ar to ir nepieciešams pilnīgi jauns likums, kas šo «pasākumu» sadalīs pareizi, veidojot divas dažādas struktūras,» intervijā BNN stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).

Viņš norāda, ka komisija pašlaik strādā pie pilnīgi jauna likuma – Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma, «kas tādu NEPLP darbības nepieciešamību izbeigs».

No jaunā likuma izriet, ka viena struktūra būtu atbildīga par finansēm. Otra  par saturiskajiem jautājumiem.

Tā tiks saukta par SEPLP – Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tajā būtu jābūt menedžmenta speciālistam, kuram, piemēram, būtu pieredze ar vismaz 200 cilvēku vadību, augstas profesionalitātes ekonomistam un profesionālam, erudītam tehnikas pārzinātājam, stāsta deputāts.

«Tāpat tiks veidota konsultatīvā padome, kurā būs četri līdz pieci pārstāvji no Saeimas frakcijām, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.» No deputāta stāstītā izriet, ka šīs padomes locekļi nesaņems atalgojumu, savukārt trīs iepriekš nosauktajiem profesionāļiem būtu jānodrošina tāda alga, «lai viņi gribētu tur strādāt».

Sabiedriskajam medijam jāpamet reklāmas tirgus

Kaimiņš paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likums veicinās sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus.

Skaidrojot to, kādēļ tas būtu svarīgi, un uzsverot, ka tas veidos objektīvāku ziņu veidošanu un lielāku redakcionālo neatkarību, Kaimiņš min veikala Maxima traģēdiju. «Manuprāt, sabiedriskajos medijos bija ļoti maz ziņu par to, kas ar šo lietu īsti notiek, lai gan tiesas sēdes notika katru nedēļu.»

«Es papētīju, ka Maxima bija viens no lielākajiem reklāmdevējiem, [sabiedriskajam medijam], manuprāt. Visa Latvija taču zināja, cik maksā lasis un jaunā doktordesa! Lūk, arī daļa atbildes uz jautājumu, [kādēļ sabiedriskais medijs tik maz atspoguļoja šo traģēdiju].»

Sabiedriskā medija finansējums Latvijā ir 27,74 miljoni eiro gadā, un tas tiek sadalīts starp televīziju, radio un sabiedriskā medija portālu lsm.lv. Pēc deputāta domām, šāda summa nav pietiekama, turklāt valsts piešķirtais finansējums medijam ir viszemākais Baltijā.

«Ātros» kredītus vairs nedrīkstēs reklamēt, tādēļ sabiedriskajam medijam radīsies daļējs robs finansēs, norāda Kaimiņš.

Reklāmu nauda ir jākompensē

«Ir jārada mehānisms, kādā veidā sabiedriskais medijs atgūst šo naudu.» Kā vienu variantu politiķis piedāvā iespēju, ka ikviens maksātu par katru radio un/vai televizoru. Viņš gan pieļauj, ka Latvijas sabiedrība, visticamāk, kam tādam nebūtu gatava.

Kā otru variantu deputāts piedāvā sabiedriskajam medijam atvēlēt daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tāpat kā medicīnai un aizsardzībai tiek piešķirta kāda daļa no IKP, tāpat, pieņemsim, arī mediju telpai tā tiktu atvēlēta.» Trešā iespēja ir vienkārši lielāks budžets no Valsts kases.

Zaķusalas biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija

Kā nākamo lietu, kas jāsakārto sabiedriskā medija darbā, Kaimiņš min telpas, kurās atrodas Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. «Latvijas Televīzija Zaķusalas tornī aizņem pirmo un otro stāvu, un 21.stāvā sēž valde, administrācija. Tad no otrā līdz 20.stāvam ir uzņēmumi – 80 apakšīrnieki. Tā ir tāda kā biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija.» Kā piemēru negatīvām sekām daudzo uzņēmumu lokācijai Zaķusalā Kaimiņš min:

«Tādā veidā arī var notikt Russia Today tiešraides no Panorāmas studijas – jebkurš var tikt iekšā, ja ir vēlēšanās

«Manuprāt, tai ir jābūt speciālās drošības ēkai, jo tur stāv mūsu serveri, tur stāv Latvijas sabiedriskā medija informācija, kas pieder Latvijas sabiedrībai,» uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs.

Tāpat Kaimiņš norāda, ka Latvijas Televīzija gadā tērē vienu miljonu eiro tikai ēkas uzturēšanai. «Ēkas apsaimniekošana būtu jāatdod valsts pārziņā – Valsts nekustamajiem īpašumiem, jo tad šo miljonu varētu novirzīt, piemēram, darbinieku algu paaugstināšanai.»

«Nākamais solis, manuprāt, ir [mainīt] Latvijas Radio telpas. Tās, protams, ir tradīcijas un tā tālāk, bet Radio nav jāatrodas Rīgas visdārgākajā vietā. Turklāt ēkas tehniskais stāvoklis ir diezgan slikts. Skalā no 0 līdz 10 es tai mājai dotu 4,5 balles. Tas nozīmē, ka tur ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, līdz ar to, iespējams, Radio ir vajadzīgas citas telpas.»

Politiķis pauž, ka «Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma nākotne būtu sakārtot šos jautājumus». «To ir svarīgi saprast. Patiesībā likums sen ir gatavs. Es – gan iepriekšējā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan tagad jau jaunajā – pie tā strādāju jau piecus gadus, un pašlaik tā īstenošana ir politiskās gribas jautājums – pēc iespējās ātrāk jānoformulē, ka tas ir vajadzīgs.» 

«Ceru, līdz gada beigām varētu to pieņemt.»


Pievienot komentāru

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!