Ekskluzīvi | Pilsēta cilvēkiem: Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus

Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus – tā situāciju Rīgā intervijā portālam BNN raksturo biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs. Tilti, ko projektē pēc principa «gan jau sarunāsim», plānošana, nezinot vajadzības, un naudas ieguldīšana projektos, kas nedod gaidīto atdevi – Jonovs norāda uz vairākiem trūkumiem Rīgas pilsētplānošanā.

Aplamā projektēšana un «gan jau sarunāsim» princips

Rīgas domes Attīstības departaments Pilsēta cilvēkiem nereti aicina palīgā, kā Jonovs saka, «papīru ražošanā». Ar to viņš domā – projekti tiek uzrakstīti, taču nepiedzīvo īstenošanu.

Tajā pašā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) uz sadarbību nav tik nasks. Visbiežāk tie ir RDSD noalgotie projektētāji, kuri lūdz pilsētvides entuziastu palīdzību un padomu, kā darīt labāk, stāsta Jonovs.

Viņš arīdzan novērojis, ka

infrastruktūras projektēšanas konkursos jau pašā uzdevumā ir iestrādātas aplamības, kas pašos pamatos izslēdz iespēju izdarīt ko lietderīgu.

Kā vienu piemēru pilsētvides aktīvists nosauc Deglava tiltu. Pilsēta cilvēkiem izdevās izcīnīt velotrotuāru, tomēr Jonovs ir pārliecināts – tā kā nākamos 20 gadus tilts nepiedzīvos kapitālus remontus, tas ar visu velotrotuāru tāpat būs nopietna problēma.

Tajā pašā laikā biedrībai neizdevās izcīnīt uzlabojumus Zemitāna tilta projektā. Jonovs atminas, ka tā brīža domes vadība pēc sarunas ar Pilsēta cilvēkiem bija gatava apturēt projektu, tomēr RDSD neatsaucās ne biedrības, ne domes aicinājumam uzlabot konkursa nolikumu un pieteikšanās termiņu. Attieksme bijusi – jāpaliek pie ierastās pieejas un tad jau ar konkursa uzvarētājiem «sarunās, lai tomēr projektē kaut ko citu, nekā noteikts projektēšanas uzdevumā».

RDSD iepirkumu par tiesībām izstrādāt Zemitāna tilta būvprojektu izsludināja maijā, un rezultāti vēl nav pieejami. Publiskā informācija liecina, ka tilta pārbūvi iecerēts veikt 2021.gadā.

«Atražo» 70 gadu vecus projektus

«Mēs principā reproducējām tos pašus 50 vai pat 70 gadus vecos projektus,» secina Jonovs. Viņš pauž, ka Rīgai būtu jānosaka konkrēti mērķi – lai tad projektētājs meklē nepieciešamos risinājumus. Tomēr Rīgai nav pat datu, lai saprastu, kas rīdziniekiem vajadzīgs šodien, norāda Jonovs.

Ministru kabinetā apstiprinātais velosatiksmes attīstības plāns paredz, ka līdz 2020.gadam 30% Latvijas iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz reizi nedēļā. Rīgas prognoze – 20% rīdzinieku līdz 2020.gadam pārvietosies ar velosipēdu. Tomēr par to, vai realitātē tā ir, pārliecināties nevar, jo pilsēta nemēra velosatiksmes intensitāti.

Rīgā veloinfrastruktūras plānošana nenorit pa viselementārākajā veidā – saskaitot apkaimju iedzīvotājus un summu izdalot ar 0,2, skaidro Pilsēta cilvēkiem pārstāvis.

Jonovs teic – ja nav datu, nav arī šodienai derīgu risinājumu, nemaz nerunājot par nākotnes vajadzībām.

Bada laikā zelta projekti

Pilsēta cilvēkiem atgādina – Rīgā jau piecus gadus klāt nav nācis neviens jauns veloceļa posms. Ir izstrādāti projekti, piemēram, Daugavgrīvā, Ziepniekkalnā, tomēr «tie bez paskaidrojumiem no plāniem pazūd».

Vienas pašas sūdzības un vēstuļu kalni to nerisinās – nepieciešama politiskā griba. Departamenti bez uzraudzības un konkrētām politiskajām prasībām neko nerisinās, pārliecināts Jonovs.

BNN pieminot interviju ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (JV), kurš pauda, ka tuvākos piecus gadu Rīga var tikai remontēt, ne attīstīt, Jonovs atzīmē – veloceļi lielas investīcijas neprasa un ļoti daudz var izdarīt, neko nebūvējot.

Nav jau arī tā, ka Rīgai nav naudas, norāda aktīvists. Kā piemēru viņš min Ganu un Lenču ielas projektu. Lai gan pa visam netālu ir ielas, kurās nepieciešams ieguldīt, jo līdzekļi no turienes atgriezīsies budžetā, īstenots tieši šis projekts. «Varbūt kādam tur bijušas savas intereses,» pieļauj aktīvists.

Jonovs pauž pārliecību – nauda ir jāiegulda, lai kaut ko mainītu un pilsēta tuvotos noteiktajiem mērķiem.

Labā stāvoklī esošā Senču iela, kur vēl drīzumā grasījās ierīkot Skanstes tramvaja līniju, atjaunota tieši tāda kā bijusi, un Brīvības iela padarīta vēl sliktāka.

Ja 2014.gada projekts paredzēja divas sabiedriskā transporta joslas, divas velojoslas un vienu joslu automašīnām, tagadējo rezultātu Jonovs raksturo kā «piecjoslu maģistrāli». «Situācija visiem tika pasliktināta, izņemot autovadītājiem, kuri var nedaudz ātrāk nokļūt līdz sastrēgumam.»

Vai korupcija iet roku rokā ar sliktu pilsētplānošanu?

«Ja vadība domē un vadība departamentos un iestādēs ir korumpēta, tad diemžēl ne vieniem, ne otriem, ne trešajiem primārais apsvērums nebūs pilsētas vai iedzīvotāju labums. Vienmēr primārais apsvērums būs kaut ko dabūt sev, saviem radiem, pārcelt naudu uz kontiem citās valstīs,» teic Jonovs.

Skandāli par korupciju un sliktu saimniekošanu vajājuši Rīgas domi un tās institūcijas ne vien pēdējos mēnešus, bet vairākus gadus.

Jonovs teic – korupcija bojā visu, ne tikai pilsētplānošanu.

«Jo tu ilgāk esi tādā veidā pie varas, jo mazāk interesē attīstība. Tev vairāk interesē noturēties [pie varas] vēl kādu brīdi. Pēc iespējas slēpt galus, lai kaut kad varētu aiziet un laimīgi dzīvot,» uzskata Pilsēta cilvēkiem pārstāvis. «Principā korupcija pamatīgi iedragā kaut kādu iespēju attīsties un bieži vien [to pat] izslēdz.»

Tajā pašā laikā viņš atzīmē – tas, ka pie varas ilgu laiku ir vieni spēki, uzreiz nenozīmē sliktu. «Vienkārši – kāds ir tas cilvēks, ar kādām interesēm viņš ir pie varas?» vaicā aktīvists.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas