bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Pilsēta cilvēkiem: Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus – tā situāciju Rīgā intervijā portālam BNN raksturo biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs. Tilti, ko projektē pēc principa «gan jau sarunāsim», plānošana, nezinot vajadzības, un naudas ieguldīšana projektos, kas nedod gaidīto atdevi – Jonovs norāda uz vairākiem trūkumiem Rīgas pilsētplānošanā.

Aplamā projektēšana un «gan jau sarunāsim» princips

Rīgas domes Attīstības departaments Pilsēta cilvēkiem nereti aicina palīgā, kā Jonovs saka, «papīru ražošanā». Ar to viņš domā – projekti tiek uzrakstīti, taču nepiedzīvo īstenošanu.

Tajā pašā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) uz sadarbību nav tik nasks. Visbiežāk tie ir RDSD noalgotie projektētāji, kuri lūdz pilsētvides entuziastu palīdzību un padomu, kā darīt labāk, stāsta Jonovs.

Viņš arīdzan novērojis, ka

infrastruktūras projektēšanas konkursos jau pašā uzdevumā ir iestrādātas aplamības, kas pašos pamatos izslēdz iespēju izdarīt ko lietderīgu.

Kā vienu piemēru pilsētvides aktīvists nosauc Deglava tiltu. Pilsēta cilvēkiem izdevās izcīnīt velotrotuāru, tomēr Jonovs ir pārliecināts – tā kā nākamos 20 gadus tilts nepiedzīvos kapitālus remontus, tas ar visu velotrotuāru tāpat būs nopietna problēma.

Tajā pašā laikā biedrībai neizdevās izcīnīt uzlabojumus Zemitāna tilta projektā. Jonovs atminas, ka tā brīža domes vadība pēc sarunas ar Pilsēta cilvēkiem bija gatava apturēt projektu, tomēr RDSD neatsaucās ne biedrības, ne domes aicinājumam uzlabot konkursa nolikumu un pieteikšanās termiņu. Attieksme bijusi – jāpaliek pie ierastās pieejas un tad jau ar konkursa uzvarētājiem «sarunās, lai tomēr projektē kaut ko citu, nekā noteikts projektēšanas uzdevumā».

RDSD iepirkumu par tiesībām izstrādāt Zemitāna tilta būvprojektu izsludināja maijā, un rezultāti vēl nav pieejami. Publiskā informācija liecina, ka tilta pārbūvi iecerēts veikt 2021.gadā.

«Atražo» 70 gadu vecus projektus

«Mēs principā reproducējām tos pašus 50 vai pat 70 gadus vecos projektus,» secina Jonovs. Viņš pauž, ka Rīgai būtu jānosaka konkrēti mērķi – lai tad projektētājs meklē nepieciešamos risinājumus. Tomēr Rīgai nav pat datu, lai saprastu, kas rīdziniekiem vajadzīgs šodien, norāda Jonovs.

Ministru kabinetā apstiprinātais velosatiksmes attīstības plāns paredz, ka līdz 2020.gadam 30% Latvijas iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz reizi nedēļā. Rīgas prognoze – 20% rīdzinieku līdz 2020.gadam pārvietosies ar velosipēdu. Tomēr par to, vai realitātē tā ir, pārliecināties nevar, jo pilsēta nemēra velosatiksmes intensitāti.

Rīgā veloinfrastruktūras plānošana nenorit pa viselementārākajā veidā – saskaitot apkaimju iedzīvotājus un summu izdalot ar 0,2, skaidro Pilsēta cilvēkiem pārstāvis.

Jonovs teic – ja nav datu, nav arī šodienai derīgu risinājumu, nemaz nerunājot par nākotnes vajadzībām.

Bada laikā zelta projekti

Pilsēta cilvēkiem atgādina – Rīgā jau piecus gadus klāt nav nācis neviens jauns veloceļa posms. Ir izstrādāti projekti, piemēram, Daugavgrīvā, Ziepniekkalnā, tomēr «tie bez paskaidrojumiem no plāniem pazūd».

Vienas pašas sūdzības un vēstuļu kalni to nerisinās – nepieciešama politiskā griba. Departamenti bez uzraudzības un konkrētām politiskajām prasībām neko nerisinās, pārliecināts Jonovs.

BNN pieminot interviju ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (JV), kurš pauda, ka tuvākos piecus gadu Rīga var tikai remontēt, ne attīstīt, Jonovs atzīmē – veloceļi lielas investīcijas neprasa un ļoti daudz var izdarīt, neko nebūvējot.

Nav jau arī tā, ka Rīgai nav naudas, norāda aktīvists. Kā piemēru viņš min Ganu un Lenču ielas projektu. Lai gan pa visam netālu ir ielas, kurās nepieciešams ieguldīt, jo līdzekļi no turienes atgriezīsies budžetā, īstenots tieši šis projekts. «Varbūt kādam tur bijušas savas intereses,» pieļauj aktīvists.

Jonovs pauž pārliecību – nauda ir jāiegulda, lai kaut ko mainītu un pilsēta tuvotos noteiktajiem mērķiem.

Labā stāvoklī esošā Senču iela, kur vēl drīzumā grasījās ierīkot Skanstes tramvaja līniju, atjaunota tieši tāda kā bijusi, un Brīvības iela padarīta vēl sliktāka.

Ja 2014.gada projekts paredzēja divas sabiedriskā transporta joslas, divas velojoslas un vienu joslu automašīnām, tagadējo rezultātu Jonovs raksturo kā «piecjoslu maģistrāli». «Situācija visiem tika pasliktināta, izņemot autovadītājiem, kuri var nedaudz ātrāk nokļūt līdz sastrēgumam.»

Vai korupcija iet roku rokā ar sliktu pilsētplānošanu?

«Ja vadība domē un vadība departamentos un iestādēs ir korumpēta, tad diemžēl ne vieniem, ne otriem, ne trešajiem primārais apsvērums nebūs pilsētas vai iedzīvotāju labums. Vienmēr primārais apsvērums būs kaut ko dabūt sev, saviem radiem, pārcelt naudu uz kontiem citās valstīs,» teic Jonovs.

Skandāli par korupciju un sliktu saimniekošanu vajājuši Rīgas domi un tās institūcijas ne vien pēdējos mēnešus, bet vairākus gadus.

Jonovs teic – korupcija bojā visu, ne tikai pilsētplānošanu.

«Jo tu ilgāk esi tādā veidā pie varas, jo mazāk interesē attīstība. Tev vairāk interesē noturēties [pie varas] vēl kādu brīdi. Pēc iespējas slēpt galus, lai kaut kad varētu aiziet un laimīgi dzīvot,» uzskata Pilsēta cilvēkiem pārstāvis. «Principā korupcija pamatīgi iedragā kaut kādu iespēju attīsties un bieži vien [to pat] izslēdz.»

Tajā pašā laikā viņš atzīmē – tas, ka pie varas ilgu laiku ir vieni spēki, uzreiz nenozīmē sliktu. «Vienkārši – kāds ir tas cilvēks, ar kādām interesēm viņš ir pie varas?» vaicā aktīvists.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->