bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Pilsēta cilvēkiem: Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus – tā situāciju Rīgā intervijā portālam BNN raksturo biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs. Tilti, ko projektē pēc principa «gan jau sarunāsim», plānošana, nezinot vajadzības, un naudas ieguldīšana projektos, kas nedod gaidīto atdevi – Jonovs norāda uz vairākiem trūkumiem Rīgas pilsētplānošanā.

Aplamā projektēšana un «gan jau sarunāsim» princips

Rīgas domes Attīstības departaments Pilsēta cilvēkiem nereti aicina palīgā, kā Jonovs saka, «papīru ražošanā». Ar to viņš domā – projekti tiek uzrakstīti, taču nepiedzīvo īstenošanu.

Tajā pašā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) uz sadarbību nav tik nasks. Visbiežāk tie ir RDSD noalgotie projektētāji, kuri lūdz pilsētvides entuziastu palīdzību un padomu, kā darīt labāk, stāsta Jonovs.

Viņš arīdzan novērojis, ka

infrastruktūras projektēšanas konkursos jau pašā uzdevumā ir iestrādātas aplamības, kas pašos pamatos izslēdz iespēju izdarīt ko lietderīgu.

Kā vienu piemēru pilsētvides aktīvists nosauc Deglava tiltu. Pilsēta cilvēkiem izdevās izcīnīt velotrotuāru, tomēr Jonovs ir pārliecināts – tā kā nākamos 20 gadus tilts nepiedzīvos kapitālus remontus, tas ar visu velotrotuāru tāpat būs nopietna problēma.

Tajā pašā laikā biedrībai neizdevās izcīnīt uzlabojumus Zemitāna tilta projektā. Jonovs atminas, ka tā brīža domes vadība pēc sarunas ar Pilsēta cilvēkiem bija gatava apturēt projektu, tomēr RDSD neatsaucās ne biedrības, ne domes aicinājumam uzlabot konkursa nolikumu un pieteikšanās termiņu. Attieksme bijusi – jāpaliek pie ierastās pieejas un tad jau ar konkursa uzvarētājiem «sarunās, lai tomēr projektē kaut ko citu, nekā noteikts projektēšanas uzdevumā».

RDSD iepirkumu par tiesībām izstrādāt Zemitāna tilta būvprojektu izsludināja maijā, un rezultāti vēl nav pieejami. Publiskā informācija liecina, ka tilta pārbūvi iecerēts veikt 2021.gadā.

«Atražo» 70 gadu vecus projektus

«Mēs principā reproducējām tos pašus 50 vai pat 70 gadus vecos projektus,» secina Jonovs. Viņš pauž, ka Rīgai būtu jānosaka konkrēti mērķi – lai tad projektētājs meklē nepieciešamos risinājumus. Tomēr Rīgai nav pat datu, lai saprastu, kas rīdziniekiem vajadzīgs šodien, norāda Jonovs.

Ministru kabinetā apstiprinātais velosatiksmes attīstības plāns paredz, ka līdz 2020.gadam 30% Latvijas iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz reizi nedēļā. Rīgas prognoze – 20% rīdzinieku līdz 2020.gadam pārvietosies ar velosipēdu. Tomēr par to, vai realitātē tā ir, pārliecināties nevar, jo pilsēta nemēra velosatiksmes intensitāti.

Rīgā veloinfrastruktūras plānošana nenorit pa viselementārākajā veidā – saskaitot apkaimju iedzīvotājus un summu izdalot ar 0,2, skaidro Pilsēta cilvēkiem pārstāvis.

Jonovs teic – ja nav datu, nav arī šodienai derīgu risinājumu, nemaz nerunājot par nākotnes vajadzībām.

Bada laikā zelta projekti

Pilsēta cilvēkiem atgādina – Rīgā jau piecus gadus klāt nav nācis neviens jauns veloceļa posms. Ir izstrādāti projekti, piemēram, Daugavgrīvā, Ziepniekkalnā, tomēr «tie bez paskaidrojumiem no plāniem pazūd».

Vienas pašas sūdzības un vēstuļu kalni to nerisinās – nepieciešama politiskā griba. Departamenti bez uzraudzības un konkrētām politiskajām prasībām neko nerisinās, pārliecināts Jonovs.

BNN pieminot interviju ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (JV), kurš pauda, ka tuvākos piecus gadu Rīga var tikai remontēt, ne attīstīt, Jonovs atzīmē – veloceļi lielas investīcijas neprasa un ļoti daudz var izdarīt, neko nebūvējot.

Nav jau arī tā, ka Rīgai nav naudas, norāda aktīvists. Kā piemēru viņš min Ganu un Lenču ielas projektu. Lai gan pa visam netālu ir ielas, kurās nepieciešams ieguldīt, jo līdzekļi no turienes atgriezīsies budžetā, īstenots tieši šis projekts. «Varbūt kādam tur bijušas savas intereses,» pieļauj aktīvists.

Jonovs pauž pārliecību – nauda ir jāiegulda, lai kaut ko mainītu un pilsēta tuvotos noteiktajiem mērķiem.

Labā stāvoklī esošā Senču iela, kur vēl drīzumā grasījās ierīkot Skanstes tramvaja līniju, atjaunota tieši tāda kā bijusi, un Brīvības iela padarīta vēl sliktāka.

Ja 2014.gada projekts paredzēja divas sabiedriskā transporta joslas, divas velojoslas un vienu joslu automašīnām, tagadējo rezultātu Jonovs raksturo kā «piecjoslu maģistrāli». «Situācija visiem tika pasliktināta, izņemot autovadītājiem, kuri var nedaudz ātrāk nokļūt līdz sastrēgumam.»

Vai korupcija iet roku rokā ar sliktu pilsētplānošanu?

«Ja vadība domē un vadība departamentos un iestādēs ir korumpēta, tad diemžēl ne vieniem, ne otriem, ne trešajiem primārais apsvērums nebūs pilsētas vai iedzīvotāju labums. Vienmēr primārais apsvērums būs kaut ko dabūt sev, saviem radiem, pārcelt naudu uz kontiem citās valstīs,» teic Jonovs.

Skandāli par korupciju un sliktu saimniekošanu vajājuši Rīgas domi un tās institūcijas ne vien pēdējos mēnešus, bet vairākus gadus.

Jonovs teic – korupcija bojā visu, ne tikai pilsētplānošanu.

«Jo tu ilgāk esi tādā veidā pie varas, jo mazāk interesē attīstība. Tev vairāk interesē noturēties [pie varas] vēl kādu brīdi. Pēc iespējas slēpt galus, lai kaut kad varētu aiziet un laimīgi dzīvot,» uzskata Pilsēta cilvēkiem pārstāvis. «Principā korupcija pamatīgi iedragā kaut kādu iespēju attīsties un bieži vien [to pat] izslēdz.»

Tajā pašā laikā viņš atzīmē – tas, ka pie varas ilgu laiku ir vieni spēki, uzreiz nenozīmē sliktu. «Vienkārši – kāds ir tas cilvēks, ar kādām interesēm viņš ir pie varas?» vaicā aktīvists.


Pievienot komentāru

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Hipotēku procentlikmes Lietuvā krietni augstākas par eirozonas vidējām

Lietuvas Banka pavēstījusi, ka valstī kopš 2015.gada ir būtiski kāpušas procentlikmes mājokļu kredītiem un pašlaik par 0,5% pārsniedz eirozonas vidējo līmeni.

Valdība atbalsta inovāciju centru izveidi Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā

Četru gadu laikā iecerēts izveidot inovāciju centrus Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā kopumā 7,06 miljonu eiro vērtībā, to paredz valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums, tā veselības ministre Ilze Viņķele.

Ģirģens piekristu kļūt par Futbola federācijas prezidentu; Kariņš skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus

Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

ES vienojas par ES budžetu 2020.gadam 169 miljardu eiro apmērā

Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir panācis vienošanos par bloka budžetu 2020.gadam. Kā prioritārās tēriņu jomas izvirzīta izaugsme, konkurētspēja, klimata saudzēšana un migrācijas pārvaldība.

Aizdomās par kukuļošanu aiztur trīs VUGD amatpersonas

Aizdomās par kukuļošanu aizturēts VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors.

airBaltic apņemas palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos

airBalticpievienojusies vairāk nekā 20 aviokompānijām, parakstot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apņemšanos, kas paredz līdz 2025.gadam palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu: SEB saņem aizdomīgu Baltijas klientu sarakstu

Zviedru pētnieciskie žurnālisti, kuri pēta izspējamu naudas atmazgāšanu, iesnieguši banku uzņēmumam SEB sarakstu ar 194 juridiskām personām, kurus žurnālisti nosaukuši kā bankas klientus, pavēstījis uzņēmums.

Plāno noteikt papildu drošības prasības plaši apmeklētiem pasākumiem

Valdībā atbalstīts likumprojekts, kas paredz - lai nodrošinātu plaša mēroga publisko pasākumu apmeklētāju drošību, šo pasākumu organizatoriem būs jāizstrādā īpašs drošības plāns.

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni, apstiprinājusi Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Inese Raiskuma.

Valdība lemj slimnīcu peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai

Slimnīcas, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, 2018.gada peļņu varēs novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!