bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 22.09.2019 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Pilsēta cilvēkiem: Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīga par miljoniem ražo jaunas problēmas, nevis risinājumus – tā situāciju Rīgā intervijā portālam BNN raksturo biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs. Tilti, ko projektē pēc principa «gan jau sarunāsim», plānošana, nezinot vajadzības, un naudas ieguldīšana projektos, kas nedod gaidīto atdevi – Jonovs norāda uz vairākiem trūkumiem Rīgas pilsētplānošanā.

Aplamā projektēšana un «gan jau sarunāsim» princips

Rīgas domes Attīstības departaments Pilsēta cilvēkiem nereti aicina palīgā, kā Jonovs saka, «papīru ražošanā». Ar to viņš domā – projekti tiek uzrakstīti, taču nepiedzīvo īstenošanu.

Tajā pašā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) uz sadarbību nav tik nasks. Visbiežāk tie ir RDSD noalgotie projektētāji, kuri lūdz pilsētvides entuziastu palīdzību un padomu, kā darīt labāk, stāsta Jonovs.

Viņš arīdzan novērojis, ka

infrastruktūras projektēšanas konkursos jau pašā uzdevumā ir iestrādātas aplamības, kas pašos pamatos izslēdz iespēju izdarīt ko lietderīgu.

Kā vienu piemēru pilsētvides aktīvists nosauc Deglava tiltu. Pilsēta cilvēkiem izdevās izcīnīt velotrotuāru, tomēr Jonovs ir pārliecināts – tā kā nākamos 20 gadus tilts nepiedzīvos kapitālus remontus, tas ar visu velotrotuāru tāpat būs nopietna problēma.

Tajā pašā laikā biedrībai neizdevās izcīnīt uzlabojumus Zemitāna tilta projektā. Jonovs atminas, ka tā brīža domes vadība pēc sarunas ar Pilsēta cilvēkiem bija gatava apturēt projektu, tomēr RDSD neatsaucās ne biedrības, ne domes aicinājumam uzlabot konkursa nolikumu un pieteikšanās termiņu. Attieksme bijusi – jāpaliek pie ierastās pieejas un tad jau ar konkursa uzvarētājiem «sarunās, lai tomēr projektē kaut ko citu, nekā noteikts projektēšanas uzdevumā».

RDSD iepirkumu par tiesībām izstrādāt Zemitāna tilta būvprojektu izsludināja maijā, un rezultāti vēl nav pieejami. Publiskā informācija liecina, ka tilta pārbūvi iecerēts veikt 2021.gadā.

«Atražo» 70 gadu vecus projektus

«Mēs principā reproducējām tos pašus 50 vai pat 70 gadus vecos projektus,» secina Jonovs. Viņš pauž, ka Rīgai būtu jānosaka konkrēti mērķi – lai tad projektētājs meklē nepieciešamos risinājumus. Tomēr Rīgai nav pat datu, lai saprastu, kas rīdziniekiem vajadzīgs šodien, norāda Jonovs.

Ministru kabinetā apstiprinātais velosatiksmes attīstības plāns paredz, ka līdz 2020.gadam 30% Latvijas iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz reizi nedēļā. Rīgas prognoze – 20% rīdzinieku līdz 2020.gadam pārvietosies ar velosipēdu. Tomēr par to, vai realitātē tā ir, pārliecināties nevar, jo pilsēta nemēra velosatiksmes intensitāti.

Rīgā veloinfrastruktūras plānošana nenorit pa viselementārākajā veidā – saskaitot apkaimju iedzīvotājus un summu izdalot ar 0,2, skaidro Pilsēta cilvēkiem pārstāvis.

Jonovs teic – ja nav datu, nav arī šodienai derīgu risinājumu, nemaz nerunājot par nākotnes vajadzībām.

Bada laikā zelta projekti

Pilsēta cilvēkiem atgādina – Rīgā jau piecus gadus klāt nav nācis neviens jauns veloceļa posms. Ir izstrādāti projekti, piemēram, Daugavgrīvā, Ziepniekkalnā, tomēr «tie bez paskaidrojumiem no plāniem pazūd».

Vienas pašas sūdzības un vēstuļu kalni to nerisinās – nepieciešama politiskā griba. Departamenti bez uzraudzības un konkrētām politiskajām prasībām neko nerisinās, pārliecināts Jonovs.

BNN pieminot interviju ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (JV), kurš pauda, ka tuvākos piecus gadu Rīga var tikai remontēt, ne attīstīt, Jonovs atzīmē – veloceļi lielas investīcijas neprasa un ļoti daudz var izdarīt, neko nebūvējot.

Nav jau arī tā, ka Rīgai nav naudas, norāda aktīvists. Kā piemēru viņš min Ganu un Lenču ielas projektu. Lai gan pa visam netālu ir ielas, kurās nepieciešams ieguldīt, jo līdzekļi no turienes atgriezīsies budžetā, īstenots tieši šis projekts. «Varbūt kādam tur bijušas savas intereses,» pieļauj aktīvists.

Jonovs pauž pārliecību – nauda ir jāiegulda, lai kaut ko mainītu un pilsēta tuvotos noteiktajiem mērķiem.

Labā stāvoklī esošā Senču iela, kur vēl drīzumā grasījās ierīkot Skanstes tramvaja līniju, atjaunota tieši tāda kā bijusi, un Brīvības iela padarīta vēl sliktāka.

Ja 2014.gada projekts paredzēja divas sabiedriskā transporta joslas, divas velojoslas un vienu joslu automašīnām, tagadējo rezultātu Jonovs raksturo kā «piecjoslu maģistrāli». «Situācija visiem tika pasliktināta, izņemot autovadītājiem, kuri var nedaudz ātrāk nokļūt līdz sastrēgumam.»

Vai korupcija iet roku rokā ar sliktu pilsētplānošanu?

«Ja vadība domē un vadība departamentos un iestādēs ir korumpēta, tad diemžēl ne vieniem, ne otriem, ne trešajiem primārais apsvērums nebūs pilsētas vai iedzīvotāju labums. Vienmēr primārais apsvērums būs kaut ko dabūt sev, saviem radiem, pārcelt naudu uz kontiem citās valstīs,» teic Jonovs.

Skandāli par korupciju un sliktu saimniekošanu vajājuši Rīgas domi un tās institūcijas ne vien pēdējos mēnešus, bet vairākus gadus.

Jonovs teic – korupcija bojā visu, ne tikai pilsētplānošanu.

«Jo tu ilgāk esi tādā veidā pie varas, jo mazāk interesē attīstība. Tev vairāk interesē noturēties [pie varas] vēl kādu brīdi. Pēc iespējas slēpt galus, lai kaut kad varētu aiziet un laimīgi dzīvot,» uzskata Pilsēta cilvēkiem pārstāvis. «Principā korupcija pamatīgi iedragā kaut kādu iespēju attīsties un bieži vien [to pat] izslēdz.»

Tajā pašā laikā viņš atzīmē – tas, ka pie varas ilgu laiku ir vieni spēki, uzreiz nenozīmē sliktu. «Vienkārši – kāds ir tas cilvēks, ar kādām interesēm viņš ir pie varas?» vaicā aktīvists.


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->