bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | ReRe [bez]atbildība un Maxima traģēdijas iestaigātās takas. Intervija ar Artusu Kaimiņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

«Kopš Maxima traģēdijas ir pagājuši seši gadi, taču SIA Re&Re atbildību joprojām nav uzņēmusies. Un tad pēkšņi parādās ziņa par Jauno Rīgas teātri (JRT), kā rezultātā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieņēmuši apsveicamu lēmumu – beidzot būvkompānijai, kas ir viena no galvenajām iesaistītajām Maxima traģēdijā, nevis tiek iedots kārtējais objekts, bet gan atņemts,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš bijis arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas virzīja Maxima traģēdijas izmeklēšanu.

Sabiedrības sociālā atmiņa – divas nedēļas vien

Kaimiņš uzskata, ka notikums ar JRT ir ļoti labs «eskalators» arī sabiedrībai. «Es allaž esmu teicis, ka Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa ir divas nedēļas. Proti, notiek traģēdija, un pēc divām nedēļām Maxima uztaisa reklāmu, ka riekstiņiem ir 30% atlaide, un atkal visas stāvvietas [pie lielveikaliem] ir pilnas. Visi 54 bojāgājušie – tā «gadījās».»

Jāatgādina, ka VNĪ jūlija beigās lēmis lauzt līgumu ar ReRe Būve 1 par teātra rekonstrukciju.  Par iemeslu tam bijuši tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, vēstīja pasūtītājs.

«Tas, ka apkārt esošās mājas ir vecas, bija zināms, pirms ReRe sāka strādāt ar urbjiem. Protams, ka vibrācija izraisa [veco ēku plaisāšanu]. Tas viss ir viņiem jāzina, jo tā ir viņu profesija. Jau atkal [ReRe] negrib uzņemties atbildību [par notikušo],» komentē Kaimiņš.

«Turklāt no 100%, kas bija jāizdara pa gadu, viņi [ReRe] ir izdarījuši 3%.»

VNĪ ir iesniedzis tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no uzņēmuma. Savukārt ReRe Būve 1 ir paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, ja VNĪ neatzīs līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

Norādot uz ReRe pārmetumiem arhitektei Zaigai Gailei, Kaimiņš pauž: «Tagad ReRe mēģinās piekopt savu jau iestaigāto taciņu – pārlikt atbildību uz kādu citu. Manuprāt, sociāli atbildīgas kompānijas tā nerīkojas.»

Deputāts uzskata, ka ReRe šajā gadījumā būtu vajadzējis «iet normālu izlīgšanas ceļu un atzīt kļūdas, esot diplomātiskiem, nevis juridiski uzbrūkošiem». Viņš arī uzsver, ka būvfirmai ir jānes finansiālā atbildība par notikušo, jo «tas ir vienīgais, kas pamāca cilvēkus».

«Mēs varam bārt viņus, rādīt ar pirkstu, taču tikko kā ir naudassods, tas uzreiz ir citādi.»

Gaile iepriekš pauda, ka līdz ar VNĪ līguma laušanu ar ReRe Būve 1, «tiek pieteikts karš lielo būvfirmu mafijai». Tikmēr JRT režisors Alvis Hermanis sacīja, ka viņam jau sākotnēji šķitis «nepieņemami JRT būvēt ar asiņainām rokām», atsaucoties uz Maxima traģēdiju.

Kaimiņš pauž cerību, ka Gailes paustais un Hermaņa sacītais cilvēkiem paliks atmiņā ilgāk un cīņa ar bezatbildību pret sabiedrību no būvfirmas puses būs ar tālāku virzību, nevis aizmirsīsies pēc pāris nedēļām. «Šādi mūsu sociālā atmiņa, iespējams, paliek garāka. Es ļoti ceru, ka nebūs divu nedēļu parunāšana par to, ka mums nav JRT, [un viss].»

SIA Re&Re bija iesaistīta arī Rīgas pils degšanā

Būvkompānija Re&Re ir viens no uzņēmumiem, kas piedalījās Rīgas pils atjaunošanā un kura vārds parādās pie iesaistītajiem Rīgas pils degšanā. «Atkal nodokļu maksātāju nauda tika iegrūsta iekšā, sataisījām Rīgas pili, prezidents dzīvoja Melngalvju namā – tāpat kā JRT [tagad] dzīvo Miera ielā,» norāda Kaimiņš.

«Kas bija atbildīgs par to ugunsgrēku? Dzirkstele. Tāpat kā Maxima traģēdijā atbildīgs bija kas? Skrūve. Skrūve un dzirkstele ir lielākie Latvijas noziedznieki. Bet kurš skrūvēja skrūvi? Kurš atbildīgs par dzirksteli? [Tie ir] vienkārši jautājumi,» uzskata Kaimiņš.

«Kad tu ej uz veikalu pirkt tomātus, tev taču neinteresē, kam pieder zeme, kas taisījis sienas un kas ievilcis elektrību. Tev tas viss neinteresē, tev ir svarīgi drošībā nopirkt tomātu ar vēlmi, ka tas nav saindēts. Taču, ja notiek kaut kas [slikts], neviens negrib uzņemties atbildību. Re&Re, manuprāt, ir viens no uzņēmumiem, kas atbildību [par Maxima traģēdiju] nav uzņēmies,» pauž deputāts.

Vispirms tieciet galā ar sabiedrību, tad – sūdziet cits citu tiesā

Skaidrojot to, kā uzņēmumam vajadzētu rīkoties pēc traģēdijas, kurā tas iesaistīts, deputāts atgādina notikumu, kad virs Ukrainas tika notriekta lidmašīna, kā rezultātā gāja bojā 298 cilvēki.

«Toreiz nevienam nebija nekādas skaidrības, kas ir vainīgs – ukraiņi vai krievi –, taču traģēdija bija notikusi. Tomēr pirmais, ko izdarīja aviokompānija, kurai piederēja cietusī lidmašīna, – tā nākamajā nedēļā visām pasažieru ģimenēm izmaksāja kompensācijas, lai neciestu uzņēmuma vārds. Un tikai pēc tam gāja strīdēties tiesās ar apdrošinātājiem, raķešu palaidējiem un citiem.»

Viņš uzsver, ka tā ir sociāli atbildīga uzņēmuma darbība. «Vispirms tiek izmaksātas kompensācijas, un pēc tam uzņēmumi tiesājas savā starpā. Ar Maxima traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem bija cīņa piecu gadu garumā. Gadu pēc traģēdijas tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, jo neviens ne par ko neuzņēmās atbildību. Šeit atkal Re&Re bija iesaistīts un joprojām [pēc sešiem gadiem] uzņēmums nav uzņēmies atbildību. Joprojām.»

Deputāts arī ironizē, ka Aivara Lemberga lieta ir ļoti «labs» piemērs tam, cik ātri virzās tiesas procesi: «Kad man būs 50, tad būs [spriedums]. Šobrīd man ir 38.»

«Maxima traģēdijas gadījumā [lietai jāpieiet] strikti – izpildiet pienākumu pret sabiedrību un tad ņemieties savā starpā, cik gribat. Sūdziet tiesā cits citu, cik gribat. Vienalga, dariet, ko gribat. Bet vispirms tieciet galā ar sabiedrību, jo jūs ar savu biznesu pelnāt naudu,» uzsver deputāts.

Cilvēkiem no papīriem nav jācieš

«Pašlaik reālā situācija ir tāda – Maxima traģēdija veicināja trīsreiz lielāku birokrātiju. Lai kaut ko uzbūvētu, viena papīra vietā aiziet pieci, jo visiem bail uzņemties atbildību.»

Kaimiņš uzsver, ka operatīvi jāizsludina jauns konkurss, lai JRT darbinieki var pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. «Cilvēkiem no papīriem nav jācieš šajā gadījumā. Ja ir plaisa sienā, aiztaisiet ciet tās plaisas.»

VNĪ ir nepieciešams audits

Runājot kopumā par VNĪ pakļautībā esošajām ēkām, deputāts saka: «Vēl, kas ir jāizdara – jāuztaisa audits VNĪ –, jo tā apsaimniekošanā galvaspilsētā ir ļoti daudz ēku, kuras tiek dažādi uzturētas, iekonservētas, bet tajās nekūsā dzīvība. Tikmēr mēs būvējam jaunas telpas – kaut kur kaut kas tiek darīts tikai tāpēc, lai būvētu. Un liekam naudu betonā, nevis cilvēkos. Piemēram, vecā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) stāv iekonservēta. Šādas ēkas kā LNB varētu saukt vēl un vēl,» atzīmē deputāts.

Pamatojot to, kādēļ audits nepieciešams, Kaimiņš vērtē: «Vienkārši, manuprāt, tur aiziet lieka nauda uz daudzām liekām pozīcijām, kuras nemaz nevajag uzturēt.»


Pievienot komentāru

  1. Iveta teica:

    Pilnīgi piekrītu

  2. Jānis teica:

    Vai tad būvkompānija RE-RE nav ziedojusi pilitiskajai partijai KPV, ka Kaimiņš tagad putrojās starp Maxima traģēdiju un JRT celtniecību, Vajadzētu vispirms pārskatīt to projektu, kas atļāvies pāļot tik blīvi apdzīvotā teritorijā. Šeit vajadzētu runāt tikai būvniecības speciālistiem, nevis aktierim Saeimas deputātam Kaimiņam……

  3. Bite teica:

    Kaimiņam dzīve kļūst garlaicīga. Viņš navar sagaidīt KNAB spriedumus par naudas izkrāpšanu no Saeimas budžeta 600 eiro- viena Saeimas sēde!!!!!!Apsūdzības par partijas KPV nelikumīgu finansēšanu un t.t.

  4. Bulls teica:

    Ļoti pareizi visu pateica. Labs salīdzinājums ar lidmašīnas avāriju un Lemberga tiesas prāvu!

  5. we teica:

    Nvajag muldeet, tipisks Kaiminjsh, vecaa LNB ( Barona un Elizabetes stuurii) tika nopaardota un operatiivi sataisiita, tagad tur tirgo dziivokljus.

Sākta garantēto atlīdzību izmaksa PNB Banka klientiem

Daļai klientu tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Jaunākie komentāri


-->