bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | ReRe [bez]atbildība un Maxima traģēdijas iestaigātās takas. Intervija ar Artusu Kaimiņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

«Kopš Maxima traģēdijas ir pagājuši seši gadi, taču SIA Re&Re atbildību joprojām nav uzņēmusies. Un tad pēkšņi parādās ziņa par Jauno Rīgas teātri (JRT), kā rezultātā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieņēmuši apsveicamu lēmumu – beidzot būvkompānijai, kas ir viena no galvenajām iesaistītajām Maxima traģēdijā, nevis tiek iedots kārtējais objekts, bet gan atņemts,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš bijis arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas virzīja Maxima traģēdijas izmeklēšanu.

Sabiedrības sociālā atmiņa – divas nedēļas vien

Kaimiņš uzskata, ka notikums ar JRT ir ļoti labs «eskalators» arī sabiedrībai. «Es allaž esmu teicis, ka Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa ir divas nedēļas. Proti, notiek traģēdija, un pēc divām nedēļām Maxima uztaisa reklāmu, ka riekstiņiem ir 30% atlaide, un atkal visas stāvvietas [pie lielveikaliem] ir pilnas. Visi 54 bojāgājušie – tā «gadījās».»

Jāatgādina, ka VNĪ jūlija beigās lēmis lauzt līgumu ar ReRe Būve 1 par teātra rekonstrukciju.  Par iemeslu tam bijuši tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, vēstīja pasūtītājs.

«Tas, ka apkārt esošās mājas ir vecas, bija zināms, pirms ReRe sāka strādāt ar urbjiem. Protams, ka vibrācija izraisa [veco ēku plaisāšanu]. Tas viss ir viņiem jāzina, jo tā ir viņu profesija. Jau atkal [ReRe] negrib uzņemties atbildību [par notikušo],» komentē Kaimiņš.

«Turklāt no 100%, kas bija jāizdara pa gadu, viņi [ReRe] ir izdarījuši 3%.»

VNĪ ir iesniedzis tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no uzņēmuma. Savukārt ReRe Būve 1 ir paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, ja VNĪ neatzīs līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

Norādot uz ReRe pārmetumiem arhitektei Zaigai Gailei, Kaimiņš pauž: «Tagad ReRe mēģinās piekopt savu jau iestaigāto taciņu – pārlikt atbildību uz kādu citu. Manuprāt, sociāli atbildīgas kompānijas tā nerīkojas.»

Deputāts uzskata, ka ReRe šajā gadījumā būtu vajadzējis «iet normālu izlīgšanas ceļu un atzīt kļūdas, esot diplomātiskiem, nevis juridiski uzbrūkošiem». Viņš arī uzsver, ka būvfirmai ir jānes finansiālā atbildība par notikušo, jo «tas ir vienīgais, kas pamāca cilvēkus».

«Mēs varam bārt viņus, rādīt ar pirkstu, taču tikko kā ir naudassods, tas uzreiz ir citādi.»

Gaile iepriekš pauda, ka līdz ar VNĪ līguma laušanu ar ReRe Būve 1, «tiek pieteikts karš lielo būvfirmu mafijai». Tikmēr JRT režisors Alvis Hermanis sacīja, ka viņam jau sākotnēji šķitis «nepieņemami JRT būvēt ar asiņainām rokām», atsaucoties uz Maxima traģēdiju.

Kaimiņš pauž cerību, ka Gailes paustais un Hermaņa sacītais cilvēkiem paliks atmiņā ilgāk un cīņa ar bezatbildību pret sabiedrību no būvfirmas puses būs ar tālāku virzību, nevis aizmirsīsies pēc pāris nedēļām. «Šādi mūsu sociālā atmiņa, iespējams, paliek garāka. Es ļoti ceru, ka nebūs divu nedēļu parunāšana par to, ka mums nav JRT, [un viss].»

SIA Re&Re bija iesaistīta arī Rīgas pils degšanā

Būvkompānija Re&Re ir viens no uzņēmumiem, kas piedalījās Rīgas pils atjaunošanā un kura vārds parādās pie iesaistītajiem Rīgas pils degšanā. «Atkal nodokļu maksātāju nauda tika iegrūsta iekšā, sataisījām Rīgas pili, prezidents dzīvoja Melngalvju namā – tāpat kā JRT [tagad] dzīvo Miera ielā,» norāda Kaimiņš.

«Kas bija atbildīgs par to ugunsgrēku? Dzirkstele. Tāpat kā Maxima traģēdijā atbildīgs bija kas? Skrūve. Skrūve un dzirkstele ir lielākie Latvijas noziedznieki. Bet kurš skrūvēja skrūvi? Kurš atbildīgs par dzirksteli? [Tie ir] vienkārši jautājumi,» uzskata Kaimiņš.

«Kad tu ej uz veikalu pirkt tomātus, tev taču neinteresē, kam pieder zeme, kas taisījis sienas un kas ievilcis elektrību. Tev tas viss neinteresē, tev ir svarīgi drošībā nopirkt tomātu ar vēlmi, ka tas nav saindēts. Taču, ja notiek kaut kas [slikts], neviens negrib uzņemties atbildību. Re&Re, manuprāt, ir viens no uzņēmumiem, kas atbildību [par Maxima traģēdiju] nav uzņēmies,» pauž deputāts.

Vispirms tieciet galā ar sabiedrību, tad – sūdziet cits citu tiesā

Skaidrojot to, kā uzņēmumam vajadzētu rīkoties pēc traģēdijas, kurā tas iesaistīts, deputāts atgādina notikumu, kad virs Ukrainas tika notriekta lidmašīna, kā rezultātā gāja bojā 298 cilvēki.

«Toreiz nevienam nebija nekādas skaidrības, kas ir vainīgs – ukraiņi vai krievi –, taču traģēdija bija notikusi. Tomēr pirmais, ko izdarīja aviokompānija, kurai piederēja cietusī lidmašīna, – tā nākamajā nedēļā visām pasažieru ģimenēm izmaksāja kompensācijas, lai neciestu uzņēmuma vārds. Un tikai pēc tam gāja strīdēties tiesās ar apdrošinātājiem, raķešu palaidējiem un citiem.»

Viņš uzsver, ka tā ir sociāli atbildīga uzņēmuma darbība. «Vispirms tiek izmaksātas kompensācijas, un pēc tam uzņēmumi tiesājas savā starpā. Ar Maxima traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem bija cīņa piecu gadu garumā. Gadu pēc traģēdijas tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, jo neviens ne par ko neuzņēmās atbildību. Šeit atkal Re&Re bija iesaistīts un joprojām [pēc sešiem gadiem] uzņēmums nav uzņēmies atbildību. Joprojām.»

Deputāts arī ironizē, ka Aivara Lemberga lieta ir ļoti «labs» piemērs tam, cik ātri virzās tiesas procesi: «Kad man būs 50, tad būs [spriedums]. Šobrīd man ir 38.»

«Maxima traģēdijas gadījumā [lietai jāpieiet] strikti – izpildiet pienākumu pret sabiedrību un tad ņemieties savā starpā, cik gribat. Sūdziet tiesā cits citu, cik gribat. Vienalga, dariet, ko gribat. Bet vispirms tieciet galā ar sabiedrību, jo jūs ar savu biznesu pelnāt naudu,» uzsver deputāts.

Cilvēkiem no papīriem nav jācieš

«Pašlaik reālā situācija ir tāda – Maxima traģēdija veicināja trīsreiz lielāku birokrātiju. Lai kaut ko uzbūvētu, viena papīra vietā aiziet pieci, jo visiem bail uzņemties atbildību.»

Kaimiņš uzsver, ka operatīvi jāizsludina jauns konkurss, lai JRT darbinieki var pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. «Cilvēkiem no papīriem nav jācieš šajā gadījumā. Ja ir plaisa sienā, aiztaisiet ciet tās plaisas.»

VNĪ ir nepieciešams audits

Runājot kopumā par VNĪ pakļautībā esošajām ēkām, deputāts saka: «Vēl, kas ir jāizdara – jāuztaisa audits VNĪ –, jo tā apsaimniekošanā galvaspilsētā ir ļoti daudz ēku, kuras tiek dažādi uzturētas, iekonservētas, bet tajās nekūsā dzīvība. Tikmēr mēs būvējam jaunas telpas – kaut kur kaut kas tiek darīts tikai tāpēc, lai būvētu. Un liekam naudu betonā, nevis cilvēkos. Piemēram, vecā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) stāv iekonservēta. Šādas ēkas kā LNB varētu saukt vēl un vēl,» atzīmē deputāts.

Pamatojot to, kādēļ audits nepieciešams, Kaimiņš vērtē: «Vienkārši, manuprāt, tur aiziet lieka nauda uz daudzām liekām pozīcijām, kuras nemaz nevajag uzturēt.»


Pievienot komentāru

  1. Iveta teica:

    Pilnīgi piekrītu

  2. Jānis teica:

    Vai tad būvkompānija RE-RE nav ziedojusi pilitiskajai partijai KPV, ka Kaimiņš tagad putrojās starp Maxima traģēdiju un JRT celtniecību, Vajadzētu vispirms pārskatīt to projektu, kas atļāvies pāļot tik blīvi apdzīvotā teritorijā. Šeit vajadzētu runāt tikai būvniecības speciālistiem, nevis aktierim Saeimas deputātam Kaimiņam……

  3. Bite teica:

    Kaimiņam dzīve kļūst garlaicīga. Viņš navar sagaidīt KNAB spriedumus par naudas izkrāpšanu no Saeimas budžeta 600 eiro- viena Saeimas sēde!!!!!!Apsūdzības par partijas KPV nelikumīgu finansēšanu un t.t.

  4. Bulls teica:

    Ļoti pareizi visu pateica. Labs salīdzinājums ar lidmašīnas avāriju un Lemberga tiesas prāvu!

  5. we teica:

    Nvajag muldeet, tipisks Kaiminjsh, vecaa LNB ( Barona un Elizabetes stuurii) tika nopaardota un operatiivi sataisiita, tagad tur tirgo dziivokljus.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->