Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot  augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

BNN iepriekš vēstīja, ka 2017.gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1% vairāk nekā 2016.gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7% un importa vērtība – par 6,% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Turklāt februārī Latvija eksportēja preces 832,8 miljons eiro apmērā, bet importēja par 984,6 miljons eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8% (2016.gada februārī – 46,0%).

Eksperte, balstoties uz datiem, skaidro: «Raugoties valstu griezumā, lielākais preču eksporta gada pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams uz Krieviju. Lai gan piekto daļu no šī pieauguma nodrošināja dzērienu eksporta kāpums, tomēr eksportā uz Krieviju pieaugums ir arī citām precēm, piemēram, farmācijas produktiem, mehānismiem un elektroiekārtām, transportlīdzekļiem (gan sauszemes, gan ūdens), medicīnas un mērierīcēm, mēbelēm u.c.»

Arī uz citiem Latvijas tradicionālajiem partnervalstu tirgiem, izņemot Igauniju, šā gada sākuma preču eksports ir uzrādījis kāpumu. Pamazām turpinās arī tālāku un lielāku tirgu «iekarošana», par ko liecina būtisks eksporta pieaugums uz Amerikas Savienotajās Valstīm (ASV) (mehānismi, elektroiekārtas, optiskās un medicīnas ierīces, mūzikas instrumenti, mēbeles) un Ķīnu (koksnes izstrādājumi, elektroiekārtas, vara un alumīnija izstrādājumi, rotaļlietas, augļi, kosmētikas un parfimērijas izstrādājum u.c.), norāda eksperte.

Preču importa pieaugumu par 12,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem noteica gan patēriņa, gan starppatēriņa un kapitālpreču importa kāpums, kas varētu liecināt gan par iekšzemes patēriņa stiprināšanos, gan investīciju vides aktivizēšanos līdz ar uzņēmumu pieprasījuma pieaugumu pēc izejvielām eksporta un vietējā tirgū realizējamās produkcijas ražošanai.

Eksperte secina, ka pēdējo trīs gadu laikā ir uzlabojusies Latvijas eksporta struktūra. Preču eksports ir kļuvis daudzveidīgāks, arvien vairāk var dzirdēt par jaunu inovatīvu un nišas produktu radīšanu, un līdz ar to katrā preču eksporta grupā arvien mazāk jūtama viena preču veida dominance.

«Neskatoties uz joprojām valdošo nenoteiktību ārējā vidē, vairāki uzņēmumi turpina veikt ieguldījumus uzņēmumu attīstības paplašināšanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Piemēram, Baltic Extra par 750 000 eiro būvēs graudu pārstrādes ražotni, kurā ražos dažādus miltu maisījumus, liekot uzsvaru uz bezglutēna miltu maisījumu ražošanu, tostarp par bezglutēna produkciju ir izrādīta nopietna interese Saūda Arābijā,» komentē Pelēce.

Turpinot minēt piemērus, eksperte norāda: «Savukārt piena pārstādes uzņēmums Baltic Dairy Board februārī nosūtījis pirmo piena proteīna pulvera kravu uz ASV, un šogad kompānija plāno palielināt savu apgrozījumu par vismaz 50%.

Pateicoties noieta pieaugumam tādos tirgos kā Izraēla, Īrija un Grieķija, Orkla Confectionery & Snacks Latvija palielinājis zefīru eksportu līdz 52% no saražotā apjoma.

Arī zivju pārstrādes uzņēmumos norit aktīvs darbs pie jaunu eksporta tirgu piesaistes, lai aizstātu NVS valstīs zaudēto produkcijas noietu, piemēram, zivju pārstrādes uzņēmums Līcis-93 šogad nogādājis pirmās produkcijas kravas uz Kolumbiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, Latvijas eksporta perspektīvas tiek vērtētas pozitīvi. Attiecībā uz konkurētspējas novērtējumu, Latvijas uzņēmēji šā gada 1.ceturksnī pozitīvāk noskaņoti par savu uzņēmumu konkurētspēju ārpus Eiropas Savienības (ES), bet konkurētspējas pozīcijas vērtējums ES ietvaros saglabājas diezgan stabils. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad pamazām pieaugs, tomēr paies laiks, kamēr tas atspoguļosies preču eksportā, prognozē Pelēce.

Ref: 225.000.103.707

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas