bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

Eksperte: Iedzīvotāju pirktspēja – ar stabilu plus zīmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja Agnese Čerņevska.

Kredītus ņem kāzām, ceļojumiem un auto iegādei

Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. «Protams, ka reģionos ar mazākām pilsētām, arī pieprasījums un pirktspēja atšķiras. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem. Automašīnas iegāde ir viens no biežākajiem pirkumiem, kura īstenošanai klients rod atbalstu bankā,» stāsta eksperte.

Procentu likmei lielāku uzmanību pievērš sievietes

Norvik bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju galvenais kritērijs, pēc kur tiek izvēlēts kredītdevējs, 62% gadījumos ir procentu likme. «Interesanti, ka, izvēloties aizdevēju, tieši sievietes visbiežāk uzmanību pievērš procentu likmei – 67% pretstatā 58% vīriešu. Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par viņiem nepieciešamo laiku patēriņa kredīta izmantošanai, aptauja uzrādīja, ka visīsāko laiku lēmuma pieņemšanai – līdz vienai nedēļai – vajadzētu neplānotās dzīves situācijās, piemēram, auto remontam vai medicīniskiem izdevumiem (36%). Aptaujas laikā iedzīvotāji atzina, ka visilgāko laiku lēmuma pieņemšanai par aizdevuma nepieciešamību vajadzētu aizņemoties izglītībai (17%), mājokļa remontam (15%) vai auto iegādei (14%). Šādā gadījumā lēmumu par aizdevumu pieņemtu trīs un vairāk mēnešu laikā,» stāsta Čerņevska.

Ātrie kredīti – problēma reģionos

Eksperte atzīmē, ka runājot par aizdevumiem un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nevar nepieminēt ātro kredītu jautājumu.« Ātro kredītu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un šo problēmu risināšana ir banku redzeslokā jau kādu laiku. Problēma reģionos ir ļoti izplatīta. Darbā ar klientiem, kuri ieradušies ar ātro kredītu radītajām sekām, novērojam, ka nereti šajos cilvēkos iezogas bezspēcības sajūta, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt. Šādos gadījumos banka piedāvā bezmaksas finanšu konsultācijas, lai apvienotu vairākus ātros kredītu pie izdevīgākiem nosacījumiem. Šādas problēmas risināt vienmēr ir iespēja, un jebkurā situācijā var atrast izeju. Arī Norvik bankai ir liels skaits klientu, kuri ir vērsušies pie mums pēc palīdzības ātro kredītu apvienošanā. Ir gadījumi, kuros klienta aizdevumam ir bijusi ļoti augsta procentu likme – pat 80% apmērā. Mēs kā banka spējam šīs saistības refinansēt sākot no 12%, kas rod klientam iespēju atlikušos līdzekļus novirzīt savām vajadzībām, un līdz ar to atjaunojas klienta maksātspēja. Palielinās klienta brīvo līdzekļu apjoms.»

Nespēj izvērtēt maksātspēju

«Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs izvērtēt savas finanšu iespējas. Daudzos gadījumos nospēlē tas, ka kredīts ir daudz vieglāk iegūstams nekā bankā; bankas tomēr strikti izvērtē klienta maksātspēju, ievērojot noteiktas vadlīnijas un nosacījumus. Banka vienmēr ir vērsta uz sadarbību – tās interesēs ir klienta spēja nomaksāt aizdevumu. Saviem klientiem skaidrojam, ka savā finanšu plānošanā jāņem vērā riski, kas var radīt mainīgu situāciju. Jāspēj domāt ilgtermiņā, jo risks vienmēr pastāv, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā. Vai klients darba zaudēšanas gadījumā ar uzkrājumu palīdzību spēs dzīvot bez rūpēm trīs mēnešus līdz jauna darba atrašanai? Vai tiek pieļauta iespēja, ka darbs būs zemāk atalgots un klients nespēs segt parādsaistības līdzšinējā apjomā,» stāsta Čerņevska.

Finanšu jautājumos nepieciešama racionalitāte

Norvik bankasKurzemes reģiona vadītāja atzīme, ka ir secen tie laiki, kad banka tika uztverta kā drauds. «Jāmainās domāšanai, jo banka ir kā sadarbības partneris, kurp var doties un šos visus jautājumus izrunāt. Neziņa vai informācijas trūkums ir dažādu maldīgu priekšstatu rašanās iemesli. Banku interesē sadarbība ar klientu un viņa spēja aizdevumu atmaksāt, nevis cilvēka īpašums, par kura parādsaistībām viņš vairs nespēj norēķināties. Visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, iesaku domāt racionāli, nevis emocionāli. Veidot savu viedokli. Ir vērtīgi zināt citu viedokļus, tomēr vienmēr jābūt drošam par savējo. Kā piemērs dažādu viedokļu aklai pieņemšanai ir viltus ziņas, ar kurām daļa sabiedrības dalās, bet tām nav uzticama avota, pat ne loģiska pamatojuma. Mēs neizvērtējam informāciju, bet automātiski dalāmies.»

Ekonomika aug par +4,2% gadā

Statistikas dati pēdējo gadu laikā uzrāda iepriecinošu tendenci – ekonomika Latvijā aug. Sadalījumā pa nozarēm, pērn visur bija kāpums. 2017.gadā Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Kopējā ekonomiskā augšupeja ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko aktivitāti, kas ir ar stabilu plus zīmi, atzīmē eksperte.

Uzņēmumi – aktīvāki, jaunos uzņēmumus dibina mazāk

Čerņevska atzīmē, ka uzņēmējdarbībai pašlaik ir aktīvs periods. «Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. Arī šogad kāpums turpinās. Īpaši strauja izaugsme vērojama būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Tomēr, neskatoties uz kopējo ekonomisko attīstību, jaundibināto uzņēmumu skaits ir sarucis. Ja mēs skatāmies uz 2017.gadu, tad reģistrēto jauno uzņēmumu skaits samazinājies par 8,89% salīdzinoši ar gadu iepriekš. Tomēr esošie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi un stabili savā darbībā.»

Uzņēmumu aktivitāte reģionos – būtiski atšķirīga

«Aplūkojot uzņēmumu aktivitāti konkrētāk pa reģioniem, var redzēt ka situācija stipri atšķiras. Liepājas rajons ir viens no aktīvākajiem reģioniem komersantu darbības kontekstā – pašlaik Liepājas reģionā aktīvo uzņēmumu skaits ir 8 893. Tā kā visvairāk uzņēmumu koncentrējas ap galvaspilsētu, pirmajā vietā, protams, ierindojas Rīgas rajons ar 123 976 aktīviem uzņēmumiem. Ekonomiski rosīgs ir arī Jelgavas rajons – te ir 6965 aktīvi uzņēmumi. Vismazākā uzņēmumu aktivitāte vērojama Ludzas un Krāslavas rajonos – aktīvo komersantu skaits ir attiecīgi tikai 1 046 un 1 057. Šīs atšķirības var skaidrot ar konkrētā reģiona kopējo attīstību un iedzīvotāju pirktspēju,» stāsta bankas eksperte.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Pirktspēju uzlaboja 100 resnvēderi un viņu pakalpiņi!

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.