bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Eksperte: Iedzīvotāju pirktspēja – ar stabilu plus zīmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja Agnese Čerņevska.

Kredītus ņem kāzām, ceļojumiem un auto iegādei

Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. «Protams, ka reģionos ar mazākām pilsētām, arī pieprasījums un pirktspēja atšķiras. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem. Automašīnas iegāde ir viens no biežākajiem pirkumiem, kura īstenošanai klients rod atbalstu bankā,» stāsta eksperte.

Procentu likmei lielāku uzmanību pievērš sievietes

Norvik bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju galvenais kritērijs, pēc kur tiek izvēlēts kredītdevējs, 62% gadījumos ir procentu likme. «Interesanti, ka, izvēloties aizdevēju, tieši sievietes visbiežāk uzmanību pievērš procentu likmei – 67% pretstatā 58% vīriešu. Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par viņiem nepieciešamo laiku patēriņa kredīta izmantošanai, aptauja uzrādīja, ka visīsāko laiku lēmuma pieņemšanai – līdz vienai nedēļai – vajadzētu neplānotās dzīves situācijās, piemēram, auto remontam vai medicīniskiem izdevumiem (36%). Aptaujas laikā iedzīvotāji atzina, ka visilgāko laiku lēmuma pieņemšanai par aizdevuma nepieciešamību vajadzētu aizņemoties izglītībai (17%), mājokļa remontam (15%) vai auto iegādei (14%). Šādā gadījumā lēmumu par aizdevumu pieņemtu trīs un vairāk mēnešu laikā,» stāsta Čerņevska.

Ātrie kredīti – problēma reģionos

Eksperte atzīmē, ka runājot par aizdevumiem un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nevar nepieminēt ātro kredītu jautājumu.« Ātro kredītu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un šo problēmu risināšana ir banku redzeslokā jau kādu laiku. Problēma reģionos ir ļoti izplatīta. Darbā ar klientiem, kuri ieradušies ar ātro kredītu radītajām sekām, novērojam, ka nereti šajos cilvēkos iezogas bezspēcības sajūta, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt. Šādos gadījumos banka piedāvā bezmaksas finanšu konsultācijas, lai apvienotu vairākus ātros kredītu pie izdevīgākiem nosacījumiem. Šādas problēmas risināt vienmēr ir iespēja, un jebkurā situācijā var atrast izeju. Arī Norvik bankai ir liels skaits klientu, kuri ir vērsušies pie mums pēc palīdzības ātro kredītu apvienošanā. Ir gadījumi, kuros klienta aizdevumam ir bijusi ļoti augsta procentu likme – pat 80% apmērā. Mēs kā banka spējam šīs saistības refinansēt sākot no 12%, kas rod klientam iespēju atlikušos līdzekļus novirzīt savām vajadzībām, un līdz ar to atjaunojas klienta maksātspēja. Palielinās klienta brīvo līdzekļu apjoms.»

Nespēj izvērtēt maksātspēju

«Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs izvērtēt savas finanšu iespējas. Daudzos gadījumos nospēlē tas, ka kredīts ir daudz vieglāk iegūstams nekā bankā; bankas tomēr strikti izvērtē klienta maksātspēju, ievērojot noteiktas vadlīnijas un nosacījumus. Banka vienmēr ir vērsta uz sadarbību – tās interesēs ir klienta spēja nomaksāt aizdevumu. Saviem klientiem skaidrojam, ka savā finanšu plānošanā jāņem vērā riski, kas var radīt mainīgu situāciju. Jāspēj domāt ilgtermiņā, jo risks vienmēr pastāv, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā. Vai klients darba zaudēšanas gadījumā ar uzkrājumu palīdzību spēs dzīvot bez rūpēm trīs mēnešus līdz jauna darba atrašanai? Vai tiek pieļauta iespēja, ka darbs būs zemāk atalgots un klients nespēs segt parādsaistības līdzšinējā apjomā,» stāsta Čerņevska.

Finanšu jautājumos nepieciešama racionalitāte

Norvik bankasKurzemes reģiona vadītāja atzīme, ka ir secen tie laiki, kad banka tika uztverta kā drauds. «Jāmainās domāšanai, jo banka ir kā sadarbības partneris, kurp var doties un šos visus jautājumus izrunāt. Neziņa vai informācijas trūkums ir dažādu maldīgu priekšstatu rašanās iemesli. Banku interesē sadarbība ar klientu un viņa spēja aizdevumu atmaksāt, nevis cilvēka īpašums, par kura parādsaistībām viņš vairs nespēj norēķināties. Visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, iesaku domāt racionāli, nevis emocionāli. Veidot savu viedokli. Ir vērtīgi zināt citu viedokļus, tomēr vienmēr jābūt drošam par savējo. Kā piemērs dažādu viedokļu aklai pieņemšanai ir viltus ziņas, ar kurām daļa sabiedrības dalās, bet tām nav uzticama avota, pat ne loģiska pamatojuma. Mēs neizvērtējam informāciju, bet automātiski dalāmies.»

Ekonomika aug par +4,2% gadā

Statistikas dati pēdējo gadu laikā uzrāda iepriecinošu tendenci – ekonomika Latvijā aug. Sadalījumā pa nozarēm, pērn visur bija kāpums. 2017.gadā Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Kopējā ekonomiskā augšupeja ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko aktivitāti, kas ir ar stabilu plus zīmi, atzīmē eksperte.

Uzņēmumi – aktīvāki, jaunos uzņēmumus dibina mazāk

Čerņevska atzīmē, ka uzņēmējdarbībai pašlaik ir aktīvs periods. «Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. Arī šogad kāpums turpinās. Īpaši strauja izaugsme vērojama būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Tomēr, neskatoties uz kopējo ekonomisko attīstību, jaundibināto uzņēmumu skaits ir sarucis. Ja mēs skatāmies uz 2017.gadu, tad reģistrēto jauno uzņēmumu skaits samazinājies par 8,89% salīdzinoši ar gadu iepriekš. Tomēr esošie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi un stabili savā darbībā.»

Uzņēmumu aktivitāte reģionos – būtiski atšķirīga

«Aplūkojot uzņēmumu aktivitāti konkrētāk pa reģioniem, var redzēt ka situācija stipri atšķiras. Liepājas rajons ir viens no aktīvākajiem reģioniem komersantu darbības kontekstā – pašlaik Liepājas reģionā aktīvo uzņēmumu skaits ir 8 893. Tā kā visvairāk uzņēmumu koncentrējas ap galvaspilsētu, pirmajā vietā, protams, ierindojas Rīgas rajons ar 123 976 aktīviem uzņēmumiem. Ekonomiski rosīgs ir arī Jelgavas rajons – te ir 6965 aktīvi uzņēmumi. Vismazākā uzņēmumu aktivitāte vērojama Ludzas un Krāslavas rajonos – aktīvo komersantu skaits ir attiecīgi tikai 1 046 un 1 057. Šīs atšķirības var skaidrot ar konkrētā reģiona kopējo attīstību un iedzīvotāju pirktspēju,» stāsta bankas eksperte.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Pirktspēju uzlaboja 100 resnvēderi un viņu pakalpiņi!

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri