bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis

Eksperte: Viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: AFP/SCANPIX

Mūsdienās tūrisms ir hipermobila nozare, kas ir ļoti cieši saistīta ar globālo ekonomiku, tāpēc vadošie tūrisma speciālisti un zinātnieki atzīst, ka politisko un drošības krīžu potenciālā ietekme pieaugs gan biežumā, gan apjomā, norāda biznesa augstskolas Turība Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāja, prof., dr.geogr. Maija Rozīte.

Viņa atzīmē, ka tūrisma pieprasījums ir jūtīgs pret politisko vardarbību un teroraktiem, jo tūristi novērtē galamērķa mieru un klusumu. Starp nozīmīgākiem riska faktoriem, kas kavē ceļošanu, ir jānosauc karš un politiskā nestabilitāte, rūpes par veselību, kriminogēnā situācija, terorisms un dabas katastrofas.

Pēc terorakta tūrisma apjomi krītas par 20%

Teroraktu ietekme uz tūrisma nozari kļūst arvien lielāka, jo terorisms tiek atzīts par 21.gadsimta lielāko draudu. Ja 90.gados par terorisma ietekmi runājām galvenokārt atsevišķu valstu līmenī (Spānijā, Ziemeļīrijā, Ēģiptē), tad kopš 2001.gada 11.septembra terora akta ir aptverta šo notikumu globālā ietekme. Tūrisma pieprasījums pasaulē 11.septembra terora akta rezultātā samazinājās par 10%, ASV – pat par 20%, radot zaudējums 105 miljardu ASV dolāru apjomā (Goodrich, 2001).

Politiskās krīzes un terorisma rezultātā ļoti smagi cietusi Ēģiptes tūrisma nozare. Ārvalstu tūristu skaits šajā valstī ir samazinājies par vienu trešdaļu – no 14,1 miljona 2010.gadā uz 9,3 miljoniem 2015.gadā.

Viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu

Diemžēl par teroraktu mērķiem visbiežāk tiek izvēlētas vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, proti, tūristi. Spānijā veikts pētījums atspoguļoja, ka viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu, atzīmē Rozīte.

Katra atsevišķā terorakta ietekmi var analizēt dažādās dimensijās, novērtējot, kā tas ietekmē konkrēto vietu, kā tūrisma galamērķi, kā tas ietekmē vietējo ekonomiku un ikdienas dzīvi, kā tas ietekmē kaimiņvalstis, reģionu kopumā, ienākošās un izejošās tūristu plūsmas. Pētījumi gan arī liecinot, ka teroraktu ietekme atšķiras, jo ir atšķirīgi tūrisma galamērķi, to produkti un tūristi.

Tūrisma nozare var atgūties 6 – 12 mēnešos

Ir valstis, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošām valstīm, kurās atsevišķs terorakts rada tikai īslaicīgāku ietekmi. Ir novērtēts, ka atsevišķos gadījumos, kad terorakti neatkārtojas, tūrisma nozare var atgūties 6 – 12 mēnešos. Pēc Bali terora aktiem 2002.gadā, Indonēzijas valdība iztērēja 200 miljonus ASV dolāru tūrisma veicināšanai, un tūrisma nozarei bija vajadzīgi divi gadi, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī (Pambudi, McCaughey and Smyth, 2008). Valstīs, kas asociējas ar politiskām un reliģiskām nemiernieku grupām un kurās tradicionāli ir augti terorisma draudi, piemēram, Izraēla un Pakistāna, tūrisma nozare ir pielāgojusies šai situācijai, un atsevišķiem incidentiem nav tik liela ietekme. Šo valstu potenciālie tūristi teroraktu neuzskata par ilgtermiņa draudu.

Samazinās tūrisma plūsma uz Eiropu

Analizējot Briseles teroraktu ietekmi uz tūrisma nozari, jāatzīst, ka mēs katrs kā indivīds, gan tūrisma nozare, gan valsts kopumā jutīsim to ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pirmkārt, samazināsies tūristu plūsma uz Eiropu kā tūrisma reģionu. Jau tiek novērots, ka Āzijas ceļotāji izvēlas vairāk ceļot sava reģiona ietvaros. Otrkārt, īslaicīgi tiks atcelti plānotie ceļojumi gan uz Beļģiju, gan citām valstīm, it sevišķi uz tām, kurās ir augstāks musulmaņu īpatsvars un draudu līmenis, piemēram, Turciju. Treškārt, izjutīsim finansiālas sekas, jo valstis un uzņēmumi vairāk investēs drošības pasākumos, kas, savukārt, palielinās pakalpojumu, apdrošināšanas un citas izmaksas, palielinās budžeta izdevumus, un attiecīgi samazinās to līdzekļu apjomu, ko varētu izmantot citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ceturtkārt, tiks pastiprinātas drošības kontroles, kas prasīs ilgāku laiku lidostās, tāpat ilgāku laiku pavadīsim uz robežas, izejot robežkontroli utt. Tiek atzīts, ka mūsdienu situācija (gan ekonomiskā, gan politiskā) ilgtermiņā maina tūristu izturēšanos (vairāk līdzekļu tiek novirzīti uzkrājumiem, samazinot izdevumus tūrisma pakalpojumiem) un globālās tūristu plūsmas, komentē profesore.

Vietējais tūrisms kā alternatīva

Krīzes situāciju analīze liecina, ka tās sniedz arī daudz iespēju un izaicinājumu tūrisma galamērķiem un nozarei. Ir pierādīts, ka tūrisms ir salīdzinoši elastīgs darbības veids. Situācijā, kad pieaug starptautiskā nestabilitāte un riski, attīstās vietējais tūrisms, kas var kompensēt ārvalstu tūristu plūsmas samazināšanos.

Pēc Rozītes domām, Latvija, kā valsts ar zemu teroraktu draudu līmeni, var kļūt par vietu, kas aizstās nedrošākus reģionus un pilsētas Eiropā. Tiek prognozēts, ka eiropieši mazāk izvēlēsies tālos ceļojumus, dodot priekšroku īsākiem ceļojumiem, tai skaitā uz kaimiņvalstīm, uz reģioniem, kurus var sasniegt ar auto.

Latvijas tūrisma uzņēmumiem un masu saziņas līdzekļiem būtu jāizvērš aktīvs mārketings un reklāmas kampaņas, uzsverot mūsu tūrisma nozares galvenās priekšrocības, salīdzinot ar terorisma skartajām Eiropas valstīm, saka Rozīte. Viņa piebilst, ka Latvija ir droša valsts, mums ir kvalitatīvi un daudzveidīgi tūrisma produkti, un salīdzinoši zemas cenas – ļoti laba tūrisma produkta un cenas attiecība. Valsts ar labu reputāciju tiek uzskatīta par uzticamu vietu, kur investēt, veidot biznesu un doties brīvdienās.

Ref:103.000.103.9011


Pievienot komentāru

Nākamo trīs gadu periodam pieejams finansējums ES fondu vadībai

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai nākamo trīs gadu periodam būs pieejams ES fondu finansējums 47,6 miljonu eiro apmērā.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.