bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs
LatviaLatvija

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka valdības darbs pie 2020.gada budžeta veidošanas ritēja pat raitāk, nekā varēja prognozēt, taču bija neveikla budžeta veidošanas komunikācija.

«Partijas arī šoreiz daudz neriskēja izvērst pārmērīgu konfrontāciju, bet aizkulisēs vienojās par uzstādījumiem. Neveiklākais šoreiz ir drīzāk budžeta veidošanas komunikācija, jau no paša sākuma piesakot budžetu kā lielāko vēsturē, un tad turpinot komunicēt no aizsardzības pozīcijām, nepārtraukti mēģinot pamatot kādēļ nav iespējams izpildīt vienu vai otru solījumu,» viņš sacīja.

Gašpuitis norādīja, ka tas attiecas arī «uz visai miglaino komunikāciju par nemitīgi mainīgo fiskālo telpu un veiktajām mahinācijām, lai nodrošinātu vēlamo tēriņu iekļaušanu budžetā».

«Tas nevairo uzticamību. Protams, šāds spiediens vairoja nepieciešamību pārskatīt tēriņus, kas kā pēc maģiska rokas mājiena deva rezultātus. Tas savukārt, rada jautājumus, kādēļ joprojām nav veikta sistemātiska to izvērtēšana, bet tam pieķeras vien kampaņveidīgi, kad ir jūtams spēcīgs sabiedrības spiediens. Budžeta izdevumi ir politikas instruments, tādēļ gribētos redzēt konkrētāku un izsvērtāku tālāko virzību reformu gaitā,» uzsvēra Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka no vienas puses valdība ir nodrošinājusi nodokļu stabilitāti, tomēr gājiens ar akcīzes nodokli parāda, ka šāda rīcība drīzāk ir konkrētu plānu neesamība.

«Lai arī prasība pēc stabilitātes ir saprotama, ir pietiekami daudz trūkumu un nepieciešamības esošo sistēmu pilnveidot. Ja diskusijas aizsāksies vien nākamgad, konkrētākas pārmaiņas labākajā gadījumā būs vien iespējamas 2021.gadā,» teica SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī atzina, ka Eiropas kontekstā Latvija būtiski atpaliek sabiedrisko institūciju kvalitātē. To efektīvs darbs ir izšķirīgs ekonomikas un arī sabiedrības attīstībai, tādēļ sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības finansiālā stiprināšanai ir jābūt daudz nopietnākai.

Vēl par šo tematu: 2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi

«Kas pietrūkst? Jau kuro gadu iztrūkst konkrēta virzība finansējuma palielināšanai izpētei un attīstībai. Esošais finansējums būtiski atpaliek no Nacionālajā attīstības plānā noteiktā līmeņa – 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tāpat būtu par maz, lai spētu pat būtiski pietuvoties pasaules labākajām ekonomikām. Joprojām vairāk dominē īstermiņa intereses. Tajā pašā laikā ir atzinība par visai principiālo pieeju nepalielināt deficītu. Tomēr, ņemot vērā lejupslīdes tendences, jābūt gataviem operatīvi reaģēt uz notiekošo un balstīt ekonomiku. Budžetā iekļautā izaugsmes prognoze 2,8% ir ļoti optimistiska,» sacīja Gašputis.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka kopumā nedz budžets, nedz tā izstrādes process šogad būtiski neatšķiras no iepriekšējiem gadiem.

«Labā lieta noteikti ir tā, ka budžets ir savlaicīgi sagatavots, lai gan situācija bija pietiekami sarežģīta un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās mazināja iespējas budžetā. Tāpat ļoti labi ir tas, ka ir turēts solījums un nākamā gada budžetā nav pārsteigumu nodokļu jomā. Tas dod cerību, ka arī nākamo nodokļu reformu būs laiks pietiekami izsvērti izdiskutēt. Arī iepriekšējos gados aizsāktā prakse par izdevumu pārskatīšanu, manuprāt, ir ļoti uzteicama, jo skaidrs, ka visas budžeta vajadzības tikai ar ekonomikas izaugsmi vai nodokļu palielinājumu tuvākajos gados mēs realizēti nespēsim. Tādēļ šī pieeja noteikti jāturpina īstenot arī turpmākajos gados,» sacīja Āboliņš.

Tajā pašā laikā, runājot par negatīvo, bankas Citadele ekonomists atzīmēja nespēju pildīt iepriekšējos solījumus, piemēram, par mediķu algu pieaugumu, kā arī plānoto investīciju izdevumu samazinājumu, kas nākamgad varētu nozīmēt nelielu kritumu Latvijas būvniecības nozarē kopumā. Tāpat ir bijusi neveiksmīga atsevišķu jautājumu komunikāciju, piemēram, par nepietiekamu sodu iekasēšanu no foto radariem un nākamā gada pedagogu algu pieauguma pretstatīšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas plāna izpildei.

«Tie ir tehniska līmeņa jautājumi, kas sabiedrībā rada neizpratni, bet kam noteikti nevajadzētu noteiktu kopējo politiku,» sacīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka nelielas bažas rada arī tas, ka fiskālā telpa nākamā gada valsts budžetā rasta pārdalot naudu starp pašvaldībām un valsti, kā arī atliekot investīciju projektus.

«Vēlme pārlikt uz pašvaldībām Rīgas satiksmes radīto negatīvo fiskālo ietekmi ir saprotama, bet tik būtiskas izmaiņas pašvaldību finansējumā var radīt negaidītus rezultātus, piemēram, citu investīciju projektu atlikšana, kas vēl vairāk negatīvi ietekmētu būvniecības nozari,» teica Āboliņš.

Tāpat viņš atzina, ka nelielas bažas rada valsts budžeta ekonomikas izaugsmes prognozes, kas varētu būt nedaudz optimistiskas.

«Kopš vasaras, kad sākās valsts budžeta izstrāde, īstermiņa ekonomikas rādītāji gan Latvijā, gan Eiropā un citviet pasaulē ir bijuši sliktāki, nekā gaidīts, savukārt riksi ir auguši. Diemžēl iepriekšējos divos labas izaugsmes gados esam izmantojuši visas iespējamās atkāpes budžeta deficīta palielināšanai un šobrīd mums nav iespējas to palielināt. Tieši pretēji, nākamā gada budžeta ietvaros esam spriesti mazināt deficītu brīdi, kad ekonomikas izaugsme jau tāpat bremzējas,» atzina bankas Citadele ekonomists.

Lasiet arī: Rīgas satiksmes radīto robu valsts budžetā plāno lāpīt ar rīdzinieku naudu

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Atslēgvārdi: budžets budžets2020 valdība


Pievienot komentāru

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Raidījums: Rīgas kartes audits atklāj «uzpūstus» uzcenojumus un saikni arī Rīgas pašvaldības amatpersonām

Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu saistīts uzņēmējs.

Sīrijā kurdi vienojas ar Damasku par kopīgu cīņu pret Turciju

Sīrijas kurdiem cenšoties atvairīt Turcijas iebrukumu valsts ziemeļos, to vadītie spēki vienojušies ar Sīrijas valdību par kopīgu aizsardzību, tikmēr no aizturēšanas vietas reģionā izbēgušas 700 ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» saistītas personas.

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgas dome sasauc ārkārtas sēdi

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->