Eksperti: Brāķa dēļ Elektronisko sakaru likumā cietīs valsts maciņš un IKT nozare

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (ESL) ir normatīvo aktu izstrādes brāķis, jo tie nemotivē tiešsaistes azartspēļu komersantiem noformēt licences Latvijā, bet uzliek papildu finansiālo slogu interneta pakalpojumu sniedzējiem, uzskata informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pārstāvji.

ESL normas, kas paredz pienākumu interneta pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas prasībām bloķēt Latvijā nelicencētus interaktīvo azartspēļu organizētājus, stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā pēc saistošo Ministru kabinetu (MK) noteikumu apstiprināšanas.

Interneta un e-pasta pakalpojumu uzņēmuma Inbokss pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis norāda, ka pašlaik ir izveidojusies absurda situācija, izņemot licenci Latvijas teritorijā, azartspēļu organizētājs ir neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kas licenci ieguvuši ārzonā.

«Pret nelegāliem azartspēļu organizētājiem, it sevišķi, ja tie saistīti ar finanšu krāpniecību, ir jācīnās. To vajadzētu darīt tā, lai legālā biznesa īpašniekiem būtu motivācija noformēt licenci Latvijā un no tā iegūtu arī valsts budžets un iedzīvotāji. Pašreizējā likuma redakcija to neparedz, drīzāk pretēji. Tie, kas līdz šim ir savu darbību reģistrējuši ārzonā, varēs turpināt reklamēt savus pakalpojumus ārpus Latvijas reģistrētos interneta medijos un televīzijas kanālos, kamēr licencētajiem uzņēmējiem reklamēties vispār nav nekādu tiesību,» uzskata Kulinskis.

«Minētais pienākums skars vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu. Šobrīd to pārvaldītā infrastruktūra pamatā nav paredzēta noteikta satura, tajā skaitā noteiktu interneta vietņu bloķēšanai. Šī pienākuma izpilde ir saistīta ar attiecīgu finanšu līdzekļu un kompetences pieejamību, tas radīs papildu slodzi gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūrai, gan elektronisko sakaru komersantiem. Ir netaisnīgi izmaksas par nelicencēto azartspēļu apkarošanu uzlikt uz komersantu un interneta lietotāju pleciem,» saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa

Nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka pašlaik ieguvējs nav neviens. Viņuprāt, motivējošs risinājums būtu ieviest, pirmkārt, sistēmu, kas ļautu noteikt ierobežojumus, lai azartspēļu reklāmu internetā neredzētu nepilngadīgas personas; otrkārt, televīzijās šādu reklāmu varētu izvietot pēc plkst.23 un, treškārt, līdzīgi kā kredītiestādes, reklāmās aicināt uz atbildīgu rīcību u.tml.

«Mūsuprāt, šāda kontrolēta sadarbība nestu vairāk labuma un ieņēmumus valsts budžetam nekā absolūts aizliegums, kā arī elektronisko sakaru komersanti daļēji varētu kompensēt tēriņus, kas nepieciešami, lai izpildītu likuma prasības,» norāda Kulinskis.

«Mēs atbalstām Saeimas, valdības, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc mēs esam brīdinājuši atturēties no sasteigtas rīcības,» uzsver Bāliņa.

Kā zināms, pērnā gada 6.novembrī ārkārtas sēdē Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus ESL. Līdz 2014.gada 1.jūnijam vēl jāsagatavo MK noteikumi, un tad šī sistēma stāsies spēkā. Ar Ministru prezidenta rezolūciju par MK noteikumu izstrādi ir atbildīga Finanšu ministrija.

102.000.102.6734

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas