bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte

Eksperti: Eksports palīdzēs Latvijai apsteigt Lietuvu un Igauniju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā laikā SEB banka uzņēmumiem jaunos aizdevumos izsniegusi 780 miljonus eiro. Tas ir lielākais naudas apjoms, kādu banka izsniegusi uzņēmumiem. Bankā norāda, ka tomēr pārsteidzīgi no šī fakta secināt, ka Latvijas uzņēmumi ļoti aktīvi investē.

Attīstītāji ir uzbūvējuši Tallinu un Viļņu. Tagad ir kārta Rīgai

SEB bankas eksperti norāda, ka Rīga ir Baltijas valstu lielākā metropole ar visaugstāko potenciālu, minot, ka to zina arī abu kaimiņvalstu uzņēmēji. Taču jauno mājokļu tirgus Tallinā un Viļņā ir krietni aktīvāks. Piemēram, Viļņā gada laikā tiek reģistrēti ap 4 500 darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos, Tallinā – ap 30 00, kamēr Rīgā vien 1 200. Rīgā ir vairāk iedzīvotāju nekā Viļņā vai Tallinā, un arī to pirktspēja ir līdzvērtīga. Tādēļ ir skaidrs, ka mājokļu tirgus Rīgā darbojas zem sava potenciāla, tā eksperti.

«Rīgas problēma ir tā, ka trūkst pieprasījumam atbilstoša piedāvājuma – it īpaši ekonomiskajā dzīvokļu segmentā. Tādēļ nav brīnums, ka igauņu kompānijas kā Merks un Hanner pašlaik Rīgā ceļ šim segmentam domātus daudzdzīvokļu namus. Arī mazāki attīstītāji strādā pie saviem projektiem,» tā eksperti.

SEB bankas publikācijā teikts, ka Rietumvalstīs dzīvesvietas īrēšana ir konkurētspējīga alternatīva mājvietas iegādei. Īrēšanai ir savas priekšrocības, un arī investoriem ir interese par šo segmentu. Latvijā pagaidām tikai pašvaldības būvē īres namus. Lai to darītu arī attīstītāji, ir svarīgs priekšnoteikums: sakārtots un paredzams īres tirgus. Likumdevējam ir jāpieņem sabalansēts Dzīvojamo telpu īres likums, kas līdzsvaro īpašnieku un īrnieku tiesības, un rada pārliecību uzņēmējiem, ka šajā jomā ir vērts ieguldīt.

Vienlaikus eksperti min, ka arī komercīpašumu segmentā ir augsta aktivitāte. Kaimiņvalstu nekustamā īpašuma fondi kā Lords LB (Lietuva), Eften un Colonna (Igaunija) redzot, ka biroju telpas Rīgā var investoriem piedāvāt labāku atdevi kā biroji Tallinā vai Viļņā (vai citās Eiropas galvaspilsētās), turpina investēt ofisu ēkās. No otras puses, to ienesīgums pamazām krīt. Tas norāda uz to, ka investori sākuši uzskatīt Latviju par mazāk riskantu valsti.

Arī Latvijas uzņēmumi vairāk iegulda ārvalstīs

Bankas speciālists uzsver, ka priecājoties redzēt, ka aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu ambīcijas sniedzas pāri Latvijas valsts robežām. Daži aktīvāk meklē biznesa iespējas ārpus Latvijas, vēloties nokļūt tuvāk saviem gala patērētājiem. Citi vēlas augt vairāk, nekā atļauj Latvijas tirgus potenciāls. Publikācijā teikts arī tas, ka Latvijas Finierim ir rūpnīcas Lietuvā un Igaunijā, Valmieras Stikla Šķiedrai – Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī Depo nesen esot atvēris savu veikalu Lietuvā. Jāatzīmē, ka Draugiem.lv grupas pelnošākais uzņēmums ir ASV tirgū strādājošais Printful, bet cits Draugiem grupas uzņēmums Mapon nupat atvēris biroju Barselonā.

«Jūtam, ka to uzņēmumu skaits, kas šobrīd aktīvi meklē iespējas ārzemēs iegādāties uzņēmumus vai paplašināt savu darbību ārvalstīs, ir lielāks nekā iepriekš,» komentē eksperti.

Uzņēmumi ir finansiāli spēcīgi

Eksperti pauž, ka ir vēl divas interesantas tendences, kas apliecina uzņēmumu stabilitāti. Pirmkārt, lielie uzņēmumi pašlaik izmanto vien aptuveni 45% no mūsu piešķirto kredītlīniju apjoma. Otrkārt, redzams, ka projektiem ir raksturīga augsta paša pasūtītāja līdzdalība. Piemēram, 40% no aptuveni 177 miljonus eiro vērtā Rīgas Akropolis projekta iegulda pati kompānija. Vairs nav retums arī tādi darījumi, kur uzņēmumi paši finansē pat 50% no komercīpašumu iegādes vērtības vai cita īstenotā projekta.

Naudas pieejamība: piedāvājums pārsniedz pieprasījumu

Interesanti, ka SEB bankas eksperti vēsta, ka nosacījumus tirgū diktē klients. Jebkurš lielais uzņēmums Latvijā var rēķināties, ka par iespēju piešķirt aizdevumu cīnīsies vismaz trīs līdz piecas bankas. Izšķirošu nozīmi iegūst papildus servisa līmenis: bankas prasme strukturēt darījumus, lēmumu pieņemšanas ātrums, spēja iedziļināties klienta vajadzībās un atrast labāko risinājumu. Resursu cena nav vienīgais faktors, kas noteic bankas izvēli – liela nozīme ir attiecībām.

Arī korporatīvajā segmentā parādās alternatīvie finansēšanas veidi. Rīgā ir jau vairāki projekti, kur daudzdzīvokļu ēku attīstību finansē pūlis (crowdfunding). Citi uzņēmumi izvēlas obligāciju emisiju. Tas ir dārgāk, taču der riskantākām biznesa idejām vai finansēšanas avotu diversificēšanai.

Eksperti savā ziņojumā uzsver: «Noteikti redzam daudz lielāku potenciālu uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus attīstībai, izmantojot obligāciju emisijas. Tas uzņēmumam nozīmē arī pienākumu izpildīt investoru prasības par caurskatāmību, pārvaldības modeli, un citiem labās prakses standartiem.»

Lielākais izaicinājums: darbaspēks. Taču tā ir veselīga problēma

Bankā norāda, ka darbaspēka trūkums ir veselīga problēma, jo tā liek uzņēmējiem domāt par efektivitāti un ilgtspēju. Eksperti norāda, ka jādomā par darba devēja imidžu un reputāciju, un darbinieku motivēšanu. Teikts arī tas, ka Latvijā ir 600 tūkstoši pensionāru – vismaz daļa no tiem grib un var strādāt – to nepieciešams izmantot. Vēl ir vairāk nekā 400 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju – cilvēki darba spējīgajā vecumā, kas pašlaik nestrādā. Gudra migrācija – tūliņ vidējais atalgojums valstī sasniegs 1 000 eiro mēnesī. Igaunijas pieredze saka, ka tas ir slieksnis, kad iedzīvotājiem samazinās motivācija braukt prom un aizbraukušie aizvien vairāk sāk atgriezties. Tāpēc darbaspēka problēma ir veselīgs saspringums, kas tur uzņēmumus formā.

Eksperti secina, ka attīstībā un konkurētspējā ir jāiegulda. Pētījumi rāda, ka Latvijas uzņēmumi šajā jomā atpaliek no igauņu un lietuviešu līmeņa. Piemēram, mūsu dati rāda, ka šogad investīcijas savā biznesā plāno 36% Latvijas uzņēmumu, kamēr Igaunijā 42%, bet Lietuvā 46%. Vēl viens fakts – šogad tikai 8% Latvijas MVU šogad plāno īstenot kādas digitalizācijas aktivitātes, bet Igaunijā – 19% un Lietuvā 17%.

«Ja negribam atpalikt, uzņēmējiem ir jāiet uz priekšu, jāattīstās un jābūt ambicioziem eksportā. Man ir grūti nosaukt nozari, kurā inovācijas nav aktuālas, turklāt jārēķinās, ka arī Latvijas klienti kļūst aizvien prasīgāki. Uzņēmumi, kas nespēs būt pieejami tajos kanālos, kuriem priekšroku dod klienti, nevarēs būt konkurētspējīgi,» komentē eksperti.

Vienlaikus eksperti norāda, ka pašreizējais kreditēšanas temps uzņēmumu segmentā ir veselīgs un ilgtspējīgs. Iepriekšējā krīzē gūtās mācības nav aizmirstas.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!