bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs

Eksperti: lai ekonomikas pieaugums turpinātos, privātajam sektoram ir jāinvestē, bet sabiedriskajam - jāreformējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Lai arī krīzi Baltijas valstīs vislabāk pārvarējusi Igaunija, nozīmīgus panākumus gūst arī Latvija, pateicoties vērā ņemamām, kaut arī nepabeigtām strukturālām reformām, norāda DnB Nord ekonomisti.

Savukārt Lietuvā nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu būt lēnākais no visām Baltijas valstīm, kas radies reformu veikšanu kavēšanās un ražošanas iekārtās nepietiekamo investīciju rezultātā, tā DnB Nord.

Bankas pārstāvji uzskata, ka panākumu cena būs pakāpeniski pieaugoša inflācija. Aizejošajā 2010.gadā deflācijas procesu visās trijās Baltijas valstīs pārtrauca pasaules izejvielu cenu kāpums, bet mērenu cenu kāpumu uzturēs par spīti joprojām augstajam bezdarba līmenim pieaugošais spiediens paaugstināt algas, jo, ekonomikā strauji mainoties dažādu nozaru īpatsvaram, ir radusies nozīmīga strukturālā bezdarba problēma.

Lai gan Latvijā rūpniecības īpatsvars ir samērā neliels, šīs nozares straujā atkopšanās 2010.gadā jau ir likusi parādīties ziņām par kvalificētu darbinieku nepietiekamību. Paredzams, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad turpinās samazināties un 2012.gadā varētu nokrist līdz 13%, atzīmē eksperti.

Darbaspēka izmaksu ziņā visas Baltijas valstis šogad nostiprināja savu konkurētspēju ES jauno dalībvalstu starpā, 2011.gadā sagaidāms neliels vidējās mēnešalgas palielinājums, un šī tendence turpinās pieņemties spēkā arī gadu vēlāk. Tomēr sagaidāms, ka darba ražīguma pieaugums šajā periodā pārsniegs algu kāpumu.

Pēc ekspertu domām, Latvijas ekonomikas pieaugumu var veicināt arī zemais atskaites punkts šī gada sākumā – iekšzemes kopprodukts (IKP)kritums Latvijā bija dziļākais no visām trijām Baltijas valstīm. Tieši nelabvēlīgā bāzes efekta dēļ Latvijas IKP 2010.gadā varētu būt vēl nedaudz samazinājies. Taču 2011.gadā ir prognozējams pieaugums visās Baltijas valstīs.

Igaunijā tas sagaidāms 5% līmenī, Lietuvā – 2%. Sagaidāms, ka Latvijā IKP būs pa vidu starp šiem skaitļiem un – ar pieaugošu tendenci. Cenu pieaugums 2011.gadā sagaidāms ap 1,5% apmērā nemainīgu nodokļu likmju scenārijā, pēc gada tuvojoties jau 3% robežai.

Pēc smaga kritiena 2009. gadā šāgada Latvijas eksporta rezultāti ir iespaidīgi, un 2011.gadā progress turpināsies, tā eksperti, piebilstot, ka tomēr sagaidāms, ka izmaiņas gada ietvaros vairs nebūs tik straujas kā šogad, arī cenu kāpums neveicinās tik strauju eksporta ieņēmumu kāpumu. Kaut arī bāzes efektu ietekme uz gada kopējiem rezultātiem būs pozitīva, tāpēc reālais eksporta pieaugums 2011.gadā atkal būs tuvs 10%. Eksperti atzīst – lai līdzīgu tempu uzturētu nākotnē, būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas.

Attiecībā uz tendencēm pasaulē, eksperti norāda, ka starptautiskās tirdzniecības apjomi 2010.gadā atjaunojās ātrāk nekā bija gaidāms, un to veicināja patēriņa atgūšanās, intensīvā krājumu atjaunošana, kā arī dažādi finanšu stimuli.

Piemēram, Krievijas ekonomikas attīstību noteikušas izdevīgās izejvielu cenu tendences, savukārt Vācijas eksportu būtiski veicinājis lielais pieprasījums straujā attīstības procesā esošajās Āzijas valstīs. Vienlaikus Ķīnas valdība būtiski piebremzējusi valsts tautsaimniecību, lai novērstu tās pārkaršanu. Ķīnas mājsaimniecību patērēšana samazinās, patēriņa līmenis ir zemāks nekā G7 vai citās Āzijas valstīs, tomēr šeit joprojām saglabājas augsts «jaunu burbuļu» risks.

DnB Nord bankas ekonomisti uzsver, ka nenoliedzami pašlaik nozīmīgus riskus visas pasaules ekonomikai rada eirozonas finansiāli vājāko valstu parādu krīze. Taču banka ir pārliecināta, ka ES institūcijas un vadošo ekonomisko lielvalstu valdības apzinās saistītos riskus un rīkosies, lai nepieļautu būtisku ietekmi uz reālo ekonomiku.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!