Eksperti: Latvijā izjūt kvalificētu darbinieku trūkumu; sevišķi inženieru ziņā

«Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā «demogrāfiskās bedres paaudze» – 90.-tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko desmit gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks – un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku, komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Jaunākajā Citadele Index pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% – par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016.gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Āboliņš uzsver, ka īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku.

Latvijas bezdarba līmeņa dati jau vairākus gadus rāda noturīgu tendenci – bez darba paliek cilvēki ar zemāku izglītību, savukārt kvalificētu darbinieku pastāvīgi trūkst. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka 2016.gada beigās darba devēji Latvijā bijuši 5 323 kvalificētu darbinieku meklējumos, skaidro bankā.

Sevišķi liels iztrūkums jūtams kvalificētu ražošanas darbinieku, inženieru ziņā. Savukārt brīvo darba vietu skaits vienkāršās profesijās, pie kurām NVA pieskaita apkopējus, šoferus, pārdevējus, zemāk kvalificētos ražošanas darbiniekus un citus, bija aptuveni trīs reizes zemāks – 1 617.

Arī HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu un tā draudiem inženierzinātnēs un augsto tehnoloģiju nozarē, pie kuras pieskaita arī HansaMatrix. «Jau šobrīd mums ir samērā lielas problēmas atrast kvalificētu darbaspēku.» Osmanis arī norāda, ka nemainoties situācijai un neieviešot būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā, uzņēmuma ražošanu var nākties pārcelt uz citām valstīm, kur nav problēmu ar darbinieku piesaisti.

Līdzīgus datus par uzņēmēju grūtībām aizpildīt kvalificētās darbavietas parādījuši arī citi pētījumi. Piemēram, 2016.gada rudenī veiktā Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujā 70% uzņēmēju atzinuši, ka izjūt pastāvīgas grūtības piemērotu darbinieku atrašanā. Uz to, ka tieši kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem ražošanas attīstībā un ekonomikas izaugsmē Latvijā, vairākkārt norādījis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, Latvijas Bankas speciālisti, kā arī ārvalstu eksperti, aicinot nekavēties ar eksakto un inženierzinātņu izglītības reformām.

Ref:224.000.103.918 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas