Eksperti: Pakalpojumi turpinās sadārdzināties

Gada inflācija sasniegusi 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir bijis pēdējo gadu augstākais punkts. Inflācijas kāpumu noteica tendenču maiņa pasaules izejvielu tirgū, vēsta eksperti.

Patlaban nozīmīgākie inflāciju veicinoši faktori ir pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tomēr papildus tam lielu ietekmi veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši krītošu tarifu samazinājuma perioda sāk pieaugt telekomunikāciju pakalpojumu cenas, norāda SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš komentē: «Notikumi pārtikas izejvielu tirgos vēsta, ka, atskaitot sezonālos efektus atsevišķiem produktiem, papildus pārsteigumus pircējiem šī preču kategorija tuvākajā nākotnē nesagādās. Veikalu plauktos pēdējā pusgada laikā ir krasi kāpušas piena produktu cenas, to gada inflācijai sasniedzot 11,7%. Pēc strauja lēciena pagājušā gada 2.pusē šogad piena pulvera cenas biržās ir kopumā slīdējušas uz leju. Arī vidējās svaigpiena izmaksas Latvijā februārī jau nedaudz samazinājās. Kopš pērnā pavasara lejupejošs ir bijis pārtikas kviešu cenu izmaiņu kopējais virziens. Ir lielas pārtikas kategorijas, kuru dārdzības pieaugums ir zem vidējā, piemēram, maize un gaļas produkti.»

Tomēr eksperti norāda, ka pakalpojumi turpinās sadārdzināties. «Turklāt primārās tendences joprojām diktēs pārtikas un energoresursu cenas, kuras var nest vēl daudz pārsteigumu. Straujais gada sākums liek pārskatīt arī gada vidējo prognozi, to paaugstinot līdz 3%. Lai arī pašreizējās prognozes sola krietni straujāku cenu kāpumu, tas nebūs pārmērīgi straujš. Joprojām pasaulē dominē zemas inflācijas vides apstākļi. Drīzumā norims energoresursu cenu kāpuma ietekme, kas stabilizēs arī inflāciju. Tomēr sabiedrībā inflācijas uztvere saasināsies, jo to noteiks straujāks cenu kāpums pārtikai,» skaidro Gašpuitis.

Jāatzīmē, ka  DNB bankas ekonomikas eksperts Strautiņš secina, ka straujš darbaspēka izmaksu pieaugums uzņēmumiem jāuztver kā neizbēgams. «Iekšējā tirgū strādājošie to varēs kompensēt vai nu ar cenu vai ražīguma kāpumu, atkarībā nozares īpatnībām. Eksportējošajiem iespēju celt cenas būs mazāk, kas neizbēgami novedīs pie eksportējošo uzņēmumu skaita sarukuma, jo īpaši kokapstrādē un pārtikas pārstrādē, taču pat šīs nozares var palielināt kopējo pievienoto vērtību, pārējiem uzņēmumiem kļūstot lielākiem, ieguldot iekārtās, ražošanas organizācijā, zīmolos un citos pievienoto vērtību vairojošos procesos.»

Eksperts uzskata, ka kāps algu daļa kopējā ienākumu pīrāgā, Latvijā šis koeficients vēl atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, bet Igaunijā to jau ir sasniegusi. Eksporta sektors var sadzīvot ar algu izmaksu kāpumu, kas pārsniedz ES vidējo, ja vien tempu atšķirība neiziet ārpus saprāta rāmjiem, skaidro Strautiņš.

Pēdējos mēnešos inflācija pasaulē ir turpinājusi pieaugt, kas varētu liecināt, ka nulles inflācijas laikmets lielākajā daļā valstu ir noslēdzies, komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Gašpuitis.

«Augšupeja galvenokārt veidojas no zemā bāzes efekta, jo agrākais enerģijas cenu kritums izzūd no gada inflācijas rādītājiem un ir augušas arī naftas cenas. Tāpat patēriņa cenu kāpumu veicinājis pārtikas cenu kāpums. Pastāv vairāki iemesli kādēļ sagaidīt augstāku inflāciju. Resursu izmantošanas līmenis daudzās valstīs pieaug, bet protekcionisma vēsmas var pastiprināt saistību starp resursu izmantošanas un atalgojuma izmaiņām, kas attiecīgi veicinās cenu kāpumu. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu (ASV), plānotajam robežu nodoklim var būt tieša ietekme uz inflāciju. Īstermiņā papildu risks ir sekundārā ietekme no pieaugošajām enerģijas un pārtikas cenām. Arī valūtu vērtības kritums daudzās valstīs papildus stimulēs inflāciju, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā,» prognozē Gašpuitis.

ASV kontekstā, būtiski minēt, ka Swedbank ekonomiste Linda Vildava norāda, ka «lielais nezināmais šobrīd ir naftas cena,» kura pēdējā mēneša laikā piedzīvojusi gana lielas svārstības. Līdz ar ziņām par ražošanas apjomu kāpumu ASV un augošiem krājumiem, par spīti Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) centieniem tos mazināt, marta sākumā Brent naftas cena samazinājās no 55 līdz 56 dolāriem par barelu līdz 50 līdz 51 dolāram. Savukārt, marta beigās Brent cena atgriezās pie 55-56 dolāriem par barelu ģeopolitisko saasinājumu Sīrijā rezultātā. Turpmākā naftas cenas attīstība noteikti ietekmēs arī inflācijas attīstību Latvijā.

Savukārt par turpmākajām prognozēm DNB bankas ekonomikas eksperts Strautiņš saka:  «Nav šaubu, ka IKP pieaugums Latvijā paātrināsies gan šajā, gan nākamajā, gan, ļoti iespējams, arī vēl 2019.gadā. Latvijā ir pievērsta pārāk liela uzmanība izaugsmes tempu kritumam, kas 2013-2016. gadā notika saistībā ar pārejošiem un tikai Latvijai un Baltijai nozīmīgiem apstākļiem. Ir izdarīti pārspīlēti secinājumi par iekrišanu vidējo ienākumu slazdā, bez dziļākas izpratnes par eksporta nozarēs notiekošajiem strukturālajiem procesiem. Izaugsme būs strauja, bet ekonomikā nav tikai labu vai tikai sliktu ziņu. Arī cenas augs, nākotnē arvien vairāk — iekšēju faktoru dēļ.»

Ref: 225.000.103.580

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas