bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
LatviaLatvija

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacisma upuru piemiņas memoriāls Rumbulā.

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitāra režīma atsavinātajiem īpašumiem, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Nekvalitatīvi izstrādāts

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina BNN atzīst, ka par restitūcijas jautājumu ebreju kopienai runāt ir normāli, taču viņa apšauba AP likumprojekta izstrādes kvalitāti. Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai būtu iespējama, taču uz citiem pamatiem, tā eksperte.

«Pirmais, uz ko vajadzētu vērst uzmanību, ir nošķirt politiku no tiesībām. Šobrīd, iepazīstoties ar šo likumprojektu, tas izskatās, maigi izsakoties, ļoti politisks. No tiesībām un tiesiskā regulējuma tas ir diezgan tāls,» norāda Kudeikina.

Tāpat viņa skaidro, ka partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) virzītā likumprojekta nosaukums (Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu) maldina sabiedrību – īpašumi ebreju kopienai netika nelikumīgi atņemti. Tāds toreiz bija un arī tagad ir tiesiskais regulējums – bezsaimnieka manta pieder valstij.

Kudeikinas ieskatā, likumprojekta nosaukums neatbilst nedz likuma mērķim, nedz likumprojektā paustajai idejai.

Tāpat eksperte atzīmē, ka likumprojekta autori ir konsultējušies tikai ar ebreju kopienu, lai gan būtu nepieciešama padziļināta izpēte – citu valstu pieredzes noskaidrošana un konsultācijas ar vēsturniekiem, vai valsts vispār var uzņemties šo atbildību. Tāpat nav izpētīts, kas bija cilvēki, kuriem piederēja šie īpašumi un vai viņiem gadījumā nav bijuši mantinieki, kas no īpašuma atteikušies. Vēl arī nav noskaidrots, kas pašlaik notiek ar ebrejiem atsavinātajām ēkām, kā arī, vai sabiedrisko ēku kontekstā var izšķirt vienu sabiedrības grupu.

Kudeikina arī aizrāda, ka kadastrālās vērtības, pēc kurām aprēķināta atmaksājamā summa, arī ir mainīgas.

RSU docente norāda, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi – piemēram, tas neietekmē īpašumu citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eksperte pauž, ka esot pat pilnīgi iespējama situācija, ka ne tikai atgriež īpašumu, bet arī izmaksā kompensāciju.

Tāpat Kudeikina izsaka šaubas, vai bez pietiekamas izpētes var izmaksāt kompensāciju kopienai, kas nepārstāv visus pasaules ebrejus, kuru īpašumi bija Latvijā. Šajā gadījumā valsts uzņemas kompensēt morālās ciešanas, bet kompensāciju izmaksā tautai. Analoģiski var aplūkot kompensācijas par valsts un pašvaldību iestāžu nodarīto kaitējumu, taču šādos gadījumos vienmēr ir jābūt subjektam un objektam, par ko tiek izmaksāta kompensācija. Pašlaik Saeimā iesniegtais likumprojekts būtu «diezgan slikts precedents», tā Kudeikina.

RSU docente secina, ka likumprojekts ir «nepamatots, neizstrādāts un neizpētīts» un tas «var radīt vairāk ļauna nekā laba». Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai esot iespējama, taču šādā gadījumā likumprojektam būtu jābūt izstrādātam, izpētītam un «ļoti šauram».

Starptautiskā prakse

«Es teiktu, ka likumdevējiem nav tiesiska šķēršļa to darīt. Tā ir pasaules prakse. Faktiski šī valsts nav vainīga, taču, ja šī valsts ir guvusi netieši guvusi labumu no genocīda, tad valstij ir jānāk ar pretsoli,» vēlmi atlīdzināt ebreju kopienai zaudēto BNN komentē konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Viņš norāda, ka starptautiski ir atzīts – uz holokausta upuriem klasiskā denacionalizācija nevarēja pilnvērtīgi darboties, jo mantinieki ir miruši. Valstij vai privātpersonām, pārņemot šos īpašumus, sanāk, ka tie netieši guvuši labumu no holokausta. Pastars uzsver, ka uz starptautisku noziegumu rēķina iedzīvoties nedrīkst, tāpēc gūtais labums jāatlīdzina. Tā kā īpašumiem mantinieku nav, restitūciju veic kopienai kā tādai.

Eksperts to salīdzina ar auto zādzību. Ja īpašniekam nozog auto, ko vēlāk pārdod citam, jaunajam īpašniekam transportlīdzeklis jāatdod atpakaļ tā pirmajam saimniekam. Te nav jautājums par to, vai Latvija ir atbildīga par genocīdu pret ebreju kopienu, jautājums ir par to, ka nedrīkst gūt labumu no nozieguma, skaidro Pastars.

Tiesa, konstitucionālo tiesību eksperts BNN skaidro, ka viņš vēlētos lielāku caurspīdību tajā, kā tika noteikta ebreju kopienai atmaksājamā summa. Būtu skaidri jāapzina, kas ir atņemts, un jāizvērtē, kā to atlīdzināt.

«No tiesību viedokļa es teiktu, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums. Te nav juridisku problēmu to virzīt, bet tas būtu jāvirza ar izpēti un pierādījumiem, nevis tikai kā žests. Ja tas ir žests, tomēr jābūt argumentētam, kāpēc mēs to naudu tā lietojam,» tā Pastars.

Tāpat viņš atzīmē, ka, lai novērstu līdzīgu gadījumu ar citām grupām, kas cietušas genocīda rezultātā, likumprojekta anotācijā būtu jānorāda, ka tieši ebreju kopiena pret to vērstās sistēmiskās vardarbības rezultātā starptautiski atzīta par cietušo grupu.

«Labi būtu, ja juristi nejauktu savus emocionālos viedokļus un aizspriedumus ar juridiskiem argumentiem, bet diemžēl viņi to bieži jauc. Man nav pieņemami, ka antisemītisms pārvēršas juridiskos argumentos,» komentē Pastars.

Likumprojekts un fons

Jau vēstīts, ka apvienības AP iesniegtais likumprojekts paredz naudas summas pārdalei izveidot publisku fondu, kura padomē būtu arī finanšu ministra pārstāvis un kura darbību regulāri pārbaudītu valsts institūcijas. Plānotos 40 miljonus eiro izmaksātu desmit gadu laikā no 2021.gada līdz 2030.gadam, tātad tie būtu četri miljoni eiro gadā.

Likumprojekta autori norāda, ka naudas izlietojumam jābūt publiskam, un līdzekļus drīkstētu izlietot tikai Latvijas robežās tādiem mērķiem kā kultūra, izglītība, sports, zinātne, veselības aprūpe, sabiedrības integrācija, labdarība. Tāpat nauda būtu tērējama Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī ebreju kopienai piederošo īpašumu apsaimniekošanai un sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.

Ja fonds nebūs ar naudu rīkojies, kā paredzēts, tad finanšu ministrs būs tiesīgs pieprasīt, lai to atmaksā valsts budžetā.

Jāatzīmē, ka AP likumprojekts tapis konsultējoties tikai ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Viens no šīs padomes valdes locekļiem ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņa brālis, uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, senāk tika saukts par partijas Jaunais Laiks «pelēko kardinālu». Edgars Jaunups, tagad Latvijas Attīstībai, kas kā viena no partijām veido AP, savas politiskās gaitas uzsācis tieši Jaunajā Laikā.

Tāpat līdz ar AP priekšlikuma parādīšanos medijos norādīts, ka uz Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga krekliem parādījies Rietumu bankas logo. Rietumu bankas Padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko, kurš ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē.

Iesniedzot likumprojektu Saeimā, to parakstījuši AP deputāti Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Mārtiņš Bondars, Dace Bluķe, Inese Voika, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda un Ilmārs Dūrītis, kā arī Jaunās Vienotības deputāti Atis Lejiņš un Ojārs Ēriks Kalniņš.

Saeima jautājuma skatīšanu atlika līdz 20.jūnija sēdei.

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Pievienot komentāru

  1. Ilva teica:

    Lai viņi, tagadējie ebreju kopienas dalībnieki pierāda, ka viņiem ir kāda saistība ar tiem īpašumiem un vēl, ja nav laicīgi pieprasīti īpašumi, tie ir valsts īpašumā. Latvijas valsts nodokļu maksātājiem nav nekāda sakara ar tā laika īpašumu atsavināšanu vai vēl citādi, man patīk ko savulaik par šo tēmu ir teicis nelaiķis Grūtups, viņš tiešām bija gudrs.

  2. māris teica:

    Pasaule ir apaļa! Tā Ādama un Ievas sadzemdinātā tauta atkal pelnās, Alkatīgākā šīs tautas riekšava.Tad pienāks brīdis, kad vadzis lūzt, un atlikusī , mazāk, alkatīgā, šīs nācijas daļa samaksās ar savām dzīvībām.Precīzi tāpat, kā pagājušo reizi. Tai jahves tautai jātiek , pašai , skaidrībā un mūdžus jāiznīdē, lai citiem nav rokas jāķēza ar viņu asinīm.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!