bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LatviaLatvija

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacisma upuru piemiņas memoriāls Rumbulā.

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitāra režīma atsavinātajiem īpašumiem, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Nekvalitatīvi izstrādāts

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina BNN atzīst, ka par restitūcijas jautājumu ebreju kopienai runāt ir normāli, taču viņa apšauba AP likumprojekta izstrādes kvalitāti. Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai būtu iespējama, taču uz citiem pamatiem, tā eksperte.

«Pirmais, uz ko vajadzētu vērst uzmanību, ir nošķirt politiku no tiesībām. Šobrīd, iepazīstoties ar šo likumprojektu, tas izskatās, maigi izsakoties, ļoti politisks. No tiesībām un tiesiskā regulējuma tas ir diezgan tāls,» norāda Kudeikina.

Tāpat viņa skaidro, ka partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) virzītā likumprojekta nosaukums (Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu) maldina sabiedrību – īpašumi ebreju kopienai netika nelikumīgi atņemti. Tāds toreiz bija un arī tagad ir tiesiskais regulējums – bezsaimnieka manta pieder valstij.

Kudeikinas ieskatā, likumprojekta nosaukums neatbilst nedz likuma mērķim, nedz likumprojektā paustajai idejai.

Tāpat eksperte atzīmē, ka likumprojekta autori ir konsultējušies tikai ar ebreju kopienu, lai gan būtu nepieciešama padziļināta izpēte – citu valstu pieredzes noskaidrošana un konsultācijas ar vēsturniekiem, vai valsts vispār var uzņemties šo atbildību. Tāpat nav izpētīts, kas bija cilvēki, kuriem piederēja šie īpašumi un vai viņiem gadījumā nav bijuši mantinieki, kas no īpašuma atteikušies. Vēl arī nav noskaidrots, kas pašlaik notiek ar ebrejiem atsavinātajām ēkām, kā arī, vai sabiedrisko ēku kontekstā var izšķirt vienu sabiedrības grupu.

Kudeikina arī aizrāda, ka kadastrālās vērtības, pēc kurām aprēķināta atmaksājamā summa, arī ir mainīgas.

RSU docente norāda, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi – piemēram, tas neietekmē īpašumu citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eksperte pauž, ka esot pat pilnīgi iespējama situācija, ka ne tikai atgriež īpašumu, bet arī izmaksā kompensāciju.

Tāpat Kudeikina izsaka šaubas, vai bez pietiekamas izpētes var izmaksāt kompensāciju kopienai, kas nepārstāv visus pasaules ebrejus, kuru īpašumi bija Latvijā. Šajā gadījumā valsts uzņemas kompensēt morālās ciešanas, bet kompensāciju izmaksā tautai. Analoģiski var aplūkot kompensācijas par valsts un pašvaldību iestāžu nodarīto kaitējumu, taču šādos gadījumos vienmēr ir jābūt subjektam un objektam, par ko tiek izmaksāta kompensācija. Pašlaik Saeimā iesniegtais likumprojekts būtu «diezgan slikts precedents», tā Kudeikina.

RSU docente secina, ka likumprojekts ir «nepamatots, neizstrādāts un neizpētīts» un tas «var radīt vairāk ļauna nekā laba». Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai esot iespējama, taču šādā gadījumā likumprojektam būtu jābūt izstrādātam, izpētītam un «ļoti šauram».

Starptautiskā prakse

«Es teiktu, ka likumdevējiem nav tiesiska šķēršļa to darīt. Tā ir pasaules prakse. Faktiski šī valsts nav vainīga, taču, ja šī valsts ir guvusi netieši guvusi labumu no genocīda, tad valstij ir jānāk ar pretsoli,» vēlmi atlīdzināt ebreju kopienai zaudēto BNN komentē konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Viņš norāda, ka starptautiski ir atzīts – uz holokausta upuriem klasiskā denacionalizācija nevarēja pilnvērtīgi darboties, jo mantinieki ir miruši. Valstij vai privātpersonām, pārņemot šos īpašumus, sanāk, ka tie netieši guvuši labumu no holokausta. Pastars uzsver, ka uz starptautisku noziegumu rēķina iedzīvoties nedrīkst, tāpēc gūtais labums jāatlīdzina. Tā kā īpašumiem mantinieku nav, restitūciju veic kopienai kā tādai.

Eksperts to salīdzina ar auto zādzību. Ja īpašniekam nozog auto, ko vēlāk pārdod citam, jaunajam īpašniekam transportlīdzeklis jāatdod atpakaļ tā pirmajam saimniekam. Te nav jautājums par to, vai Latvija ir atbildīga par genocīdu pret ebreju kopienu, jautājums ir par to, ka nedrīkst gūt labumu no nozieguma, skaidro Pastars.

Tiesa, konstitucionālo tiesību eksperts BNN skaidro, ka viņš vēlētos lielāku caurspīdību tajā, kā tika noteikta ebreju kopienai atmaksājamā summa. Būtu skaidri jāapzina, kas ir atņemts, un jāizvērtē, kā to atlīdzināt.

«No tiesību viedokļa es teiktu, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums. Te nav juridisku problēmu to virzīt, bet tas būtu jāvirza ar izpēti un pierādījumiem, nevis tikai kā žests. Ja tas ir žests, tomēr jābūt argumentētam, kāpēc mēs to naudu tā lietojam,» tā Pastars.

Tāpat viņš atzīmē, ka, lai novērstu līdzīgu gadījumu ar citām grupām, kas cietušas genocīda rezultātā, likumprojekta anotācijā būtu jānorāda, ka tieši ebreju kopiena pret to vērstās sistēmiskās vardarbības rezultātā starptautiski atzīta par cietušo grupu.

«Labi būtu, ja juristi nejauktu savus emocionālos viedokļus un aizspriedumus ar juridiskiem argumentiem, bet diemžēl viņi to bieži jauc. Man nav pieņemami, ka antisemītisms pārvēršas juridiskos argumentos,» komentē Pastars.

Likumprojekts un fons

Jau vēstīts, ka apvienības AP iesniegtais likumprojekts paredz naudas summas pārdalei izveidot publisku fondu, kura padomē būtu arī finanšu ministra pārstāvis un kura darbību regulāri pārbaudītu valsts institūcijas. Plānotos 40 miljonus eiro izmaksātu desmit gadu laikā no 2021.gada līdz 2030.gadam, tātad tie būtu četri miljoni eiro gadā.

Likumprojekta autori norāda, ka naudas izlietojumam jābūt publiskam, un līdzekļus drīkstētu izlietot tikai Latvijas robežās tādiem mērķiem kā kultūra, izglītība, sports, zinātne, veselības aprūpe, sabiedrības integrācija, labdarība. Tāpat nauda būtu tērējama Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī ebreju kopienai piederošo īpašumu apsaimniekošanai un sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.

Ja fonds nebūs ar naudu rīkojies, kā paredzēts, tad finanšu ministrs būs tiesīgs pieprasīt, lai to atmaksā valsts budžetā.

Jāatzīmē, ka AP likumprojekts tapis konsultējoties tikai ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Viens no šīs padomes valdes locekļiem ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņa brālis, uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, senāk tika saukts par partijas Jaunais Laiks «pelēko kardinālu». Edgars Jaunups, tagad Latvijas Attīstībai, kas kā viena no partijām veido AP, savas politiskās gaitas uzsācis tieši Jaunajā Laikā.

Tāpat līdz ar AP priekšlikuma parādīšanos medijos norādīts, ka uz Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga krekliem parādījies Rietumu bankas logo. Rietumu bankas Padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko, kurš ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē.

Iesniedzot likumprojektu Saeimā, to parakstījuši AP deputāti Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Mārtiņš Bondars, Dace Bluķe, Inese Voika, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda un Ilmārs Dūrītis, kā arī Jaunās Vienotības deputāti Atis Lejiņš un Ojārs Ēriks Kalniņš.

Saeima jautājuma skatīšanu atlika līdz 20.jūnija sēdei.

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Pievienot komentāru

  1. Ilva teica:

    Lai viņi, tagadējie ebreju kopienas dalībnieki pierāda, ka viņiem ir kāda saistība ar tiem īpašumiem un vēl, ja nav laicīgi pieprasīti īpašumi, tie ir valsts īpašumā. Latvijas valsts nodokļu maksātājiem nav nekāda sakara ar tā laika īpašumu atsavināšanu vai vēl citādi, man patīk ko savulaik par šo tēmu ir teicis nelaiķis Grūtups, viņš tiešām bija gudrs.

  2. māris teica:

    Pasaule ir apaļa! Tā Ādama un Ievas sadzemdinātā tauta atkal pelnās, Alkatīgākā šīs tautas riekšava.Tad pienāks brīdis, kad vadzis lūzt, un atlikusī , mazāk, alkatīgā, šīs nācijas daļa samaksās ar savām dzīvībām.Precīzi tāpat, kā pagājušo reizi. Tai jahves tautai jātiek , pašai , skaidrībā un mūdžus jāiznīdē, lai citiem nav rokas jāķēza ar viņu asinīm.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

ASV pauž gatavību likvidēt Kaļiņingradas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Amerikas Savienotajām Valstīm ir plāns, kā likvidēt pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tā atklājis ASV Eiropas Gaisa spēku komandieris Džefs Herigans, vēsta LRT un Breaking Defense.

LIZDA draud ar protestiem, ja skolotāju algas nepalielinās arī nākamgad

Uzzinot par to, ka 2020.gada septembra nav paredzēts paaugstināt skolotāju algas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas lemt par protestu rīkošanu.

Pūce sola stingrāk kontrolēt pašvaldību aizņemšanos

Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

EP atbalsta lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus programmai.

Brexit: jaunais EP sasaukums atbalsta ES nostāju līgumā saglabāt Īrijas risinājumu

Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums pieņēmis rezolūciju, kur norādīts, ka esošais Lielbritānijas izstāšanās nolīgums ir taisnīgs, līdzsvarots un nodrošina juridisku noteiktību, kā arī apliecināts, ka Eiropas Savienības likumdevējs atbalsta organizētas izstāšanās scenāriju.

Igaunijā vēlas būtiski dārgāku tabaku, mazajiem brūžiem – paplašināšanos

Igaunijā ierosināti grozījumi akcīzes nodokļa likmēs paredz 15% likmes sadārdzinājumu tabakai un izmaiņas mazo alus darītavu definīcijā, kas paredz nodokļa atlaižu attiecināšanu uz ievērojami lielāku produkciju.

Ukrainā nodeg centrālās bankas eksprezidentes māja

Ukrainas policija izmeklē ugunsgrēku, kurā nodegusi Ukrainas banku sistēmas reformētājas, centrālās bankas bijušās prezidentes māja. «Terors turpinās,» tā komentējusi eksbaņķiere Valērija Gontareva.

Konkurējošajā izsolē valsts piecu gadu obligācijas pārdotas par 24 miljoniem eiro

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē pārdotas piecu gadu obligācijas par 24 miljoniem eiro, liecina biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija.

Policija sākusi kriminālprocesu par inficēšanās gadījumiem Siguldas bērnudārzos

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos.

Igauņu tehnoloģiju uzņēmumi apņemas kļūt klimatam ilgtspējīgi līdz 2030.gadam

33 igauņu tehnoloģiju uzņēmumi un organizācijas, ieskaitot taksometru pakalpojumu sniedzēju Bolt, ir parakstījuši Zaļo solījumu, apņemoties līdz 2030.gadam pārkārtot savu darbību tā, lai no vides un klimata piesārņojuma viedokļa kļūtu pilnībā ilgtspējīgi.

airBaltic augustā pārvadā par 28% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019.gada augustā pārvadājusi 566 093 pasažierus jeb par 28% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

VK: Pašvaldības rīkojas bezatbildīgi, aizņemoties naudu neizvērtētiem un pārāk lieliem projektiem

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lietuviešu zemnieki atsakās no piena ražošanas zemās iepirkuma cenas dēļ

Piena iepirkuma cenas Lietuvā ir tik zemas, ka mazām un vidējām piena saimniecībām nav izdevīgi pastāvēt, un gada laikā no šīs nozares valstī ir attiekusies katra astotā saimniecība, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Latvija starp deviņām Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 6,2%, tai esot starp deviņām Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Kalniete ievēlēta Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidentes amatā

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ievēlēta par Eiropas Parlamentā lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas grupas – viceprezidenti.

ASV iesūdz tiesā Snoudenu par viņa jauno grāmatu

Amerikāņu trauksmes cēlējs Edvards Snoudens izdevis jaunu grāmatu, pret kuru prasību tiesā jau tās iznākšanas dienā iesniegušas Amerikas Savienotās Valstis. Prasības mērķis ir «iegūts visus ieņēmumus» no grāmatas tirdzniecības.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptē Rīgas zoodārza lūgumu palielināt pašvaldības dotāciju par 80 000 eiro uzturēšanas izdevumu segšanai.

Kariņš rosinās auditu par ēdināšanu izglītības iestādēs visā Latvijā

Pēc zarnu nūjiņu infekcijām Siguldā un PVD atklātajiem pārkāpumiem praktiski visās turienes izglītības iestādēs, tiks rosināta pārbaude par to, kā ēdināšana notiek citās izglītības iestādēs Latvijā, atklājis premjers Krišjānis Kariņš.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->