bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacisma upuru piemiņas memoriāls Rumbulā.

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitāra režīma atsavinātajiem īpašumiem, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Nekvalitatīvi izstrādāts

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina BNN atzīst, ka par restitūcijas jautājumu ebreju kopienai runāt ir normāli, taču viņa apšauba AP likumprojekta izstrādes kvalitāti. Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai būtu iespējama, taču uz citiem pamatiem, tā eksperte.

«Pirmais, uz ko vajadzētu vērst uzmanību, ir nošķirt politiku no tiesībām. Šobrīd, iepazīstoties ar šo likumprojektu, tas izskatās, maigi izsakoties, ļoti politisks. No tiesībām un tiesiskā regulējuma tas ir diezgan tāls,» norāda Kudeikina.

Tāpat viņa skaidro, ka partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) virzītā likumprojekta nosaukums (Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu) maldina sabiedrību – īpašumi ebreju kopienai netika nelikumīgi atņemti. Tāds toreiz bija un arī tagad ir tiesiskais regulējums – bezsaimnieka manta pieder valstij.

Kudeikinas ieskatā, likumprojekta nosaukums neatbilst nedz likuma mērķim, nedz likumprojektā paustajai idejai.

Tāpat eksperte atzīmē, ka likumprojekta autori ir konsultējušies tikai ar ebreju kopienu, lai gan būtu nepieciešama padziļināta izpēte – citu valstu pieredzes noskaidrošana un konsultācijas ar vēsturniekiem, vai valsts vispār var uzņemties šo atbildību. Tāpat nav izpētīts, kas bija cilvēki, kuriem piederēja šie īpašumi un vai viņiem gadījumā nav bijuši mantinieki, kas no īpašuma atteikušies. Vēl arī nav noskaidrots, kas pašlaik notiek ar ebrejiem atsavinātajām ēkām, kā arī, vai sabiedrisko ēku kontekstā var izšķirt vienu sabiedrības grupu.

Kudeikina arī aizrāda, ka kadastrālās vērtības, pēc kurām aprēķināta atmaksājamā summa, arī ir mainīgas.

RSU docente norāda, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi – piemēram, tas neietekmē īpašumu citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eksperte pauž, ka esot pat pilnīgi iespējama situācija, ka ne tikai atgriež īpašumu, bet arī izmaksā kompensāciju.

Tāpat Kudeikina izsaka šaubas, vai bez pietiekamas izpētes var izmaksāt kompensāciju kopienai, kas nepārstāv visus pasaules ebrejus, kuru īpašumi bija Latvijā. Šajā gadījumā valsts uzņemas kompensēt morālās ciešanas, bet kompensāciju izmaksā tautai. Analoģiski var aplūkot kompensācijas par valsts un pašvaldību iestāžu nodarīto kaitējumu, taču šādos gadījumos vienmēr ir jābūt subjektam un objektam, par ko tiek izmaksāta kompensācija. Pašlaik Saeimā iesniegtais likumprojekts būtu «diezgan slikts precedents», tā Kudeikina.

RSU docente secina, ka likumprojekts ir «nepamatots, neizstrādāts un neizpētīts» un tas «var radīt vairāk ļauna nekā laba». Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai esot iespējama, taču šādā gadījumā likumprojektam būtu jābūt izstrādātam, izpētītam un «ļoti šauram».

Starptautiskā prakse

«Es teiktu, ka likumdevējiem nav tiesiska šķēršļa to darīt. Tā ir pasaules prakse. Faktiski šī valsts nav vainīga, taču, ja šī valsts ir guvusi netieši guvusi labumu no genocīda, tad valstij ir jānāk ar pretsoli,» vēlmi atlīdzināt ebreju kopienai zaudēto BNN komentē konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Viņš norāda, ka starptautiski ir atzīts – uz holokausta upuriem klasiskā denacionalizācija nevarēja pilnvērtīgi darboties, jo mantinieki ir miruši. Valstij vai privātpersonām, pārņemot šos īpašumus, sanāk, ka tie netieši guvuši labumu no holokausta. Pastars uzsver, ka uz starptautisku noziegumu rēķina iedzīvoties nedrīkst, tāpēc gūtais labums jāatlīdzina. Tā kā īpašumiem mantinieku nav, restitūciju veic kopienai kā tādai.

Eksperts to salīdzina ar auto zādzību. Ja īpašniekam nozog auto, ko vēlāk pārdod citam, jaunajam īpašniekam transportlīdzeklis jāatdod atpakaļ tā pirmajam saimniekam. Te nav jautājums par to, vai Latvija ir atbildīga par genocīdu pret ebreju kopienu, jautājums ir par to, ka nedrīkst gūt labumu no nozieguma, skaidro Pastars.

Tiesa, konstitucionālo tiesību eksperts BNN skaidro, ka viņš vēlētos lielāku caurspīdību tajā, kā tika noteikta ebreju kopienai atmaksājamā summa. Būtu skaidri jāapzina, kas ir atņemts, un jāizvērtē, kā to atlīdzināt.

«No tiesību viedokļa es teiktu, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums. Te nav juridisku problēmu to virzīt, bet tas būtu jāvirza ar izpēti un pierādījumiem, nevis tikai kā žests. Ja tas ir žests, tomēr jābūt argumentētam, kāpēc mēs to naudu tā lietojam,» tā Pastars.

Tāpat viņš atzīmē, ka, lai novērstu līdzīgu gadījumu ar citām grupām, kas cietušas genocīda rezultātā, likumprojekta anotācijā būtu jānorāda, ka tieši ebreju kopiena pret to vērstās sistēmiskās vardarbības rezultātā starptautiski atzīta par cietušo grupu.

«Labi būtu, ja juristi nejauktu savus emocionālos viedokļus un aizspriedumus ar juridiskiem argumentiem, bet diemžēl viņi to bieži jauc. Man nav pieņemami, ka antisemītisms pārvēršas juridiskos argumentos,» komentē Pastars.

Likumprojekts un fons

Jau vēstīts, ka apvienības AP iesniegtais likumprojekts paredz naudas summas pārdalei izveidot publisku fondu, kura padomē būtu arī finanšu ministra pārstāvis un kura darbību regulāri pārbaudītu valsts institūcijas. Plānotos 40 miljonus eiro izmaksātu desmit gadu laikā no 2021.gada līdz 2030.gadam, tātad tie būtu četri miljoni eiro gadā.

Likumprojekta autori norāda, ka naudas izlietojumam jābūt publiskam, un līdzekļus drīkstētu izlietot tikai Latvijas robežās tādiem mērķiem kā kultūra, izglītība, sports, zinātne, veselības aprūpe, sabiedrības integrācija, labdarība. Tāpat nauda būtu tērējama Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī ebreju kopienai piederošo īpašumu apsaimniekošanai un sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.

Ja fonds nebūs ar naudu rīkojies, kā paredzēts, tad finanšu ministrs būs tiesīgs pieprasīt, lai to atmaksā valsts budžetā.

Jāatzīmē, ka AP likumprojekts tapis konsultējoties tikai ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Viens no šīs padomes valdes locekļiem ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņa brālis, uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, senāk tika saukts par partijas Jaunais Laiks «pelēko kardinālu». Edgars Jaunups, tagad Latvijas Attīstībai, kas kā viena no partijām veido AP, savas politiskās gaitas uzsācis tieši Jaunajā Laikā.

Tāpat līdz ar AP priekšlikuma parādīšanos medijos norādīts, ka uz Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga krekliem parādījies Rietumu bankas logo. Rietumu bankas Padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko, kurš ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē.

Iesniedzot likumprojektu Saeimā, to parakstījuši AP deputāti Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Mārtiņš Bondars, Dace Bluķe, Inese Voika, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda un Ilmārs Dūrītis, kā arī Jaunās Vienotības deputāti Atis Lejiņš un Ojārs Ēriks Kalniņš.

Saeima jautājuma skatīšanu atlika līdz 20.jūnija sēdei.

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Atbildēt uz māris komentāru

  1. Ilva teica:

    Lai viņi, tagadējie ebreju kopienas dalībnieki pierāda, ka viņiem ir kāda saistība ar tiem īpašumiem un vēl, ja nav laicīgi pieprasīti īpašumi, tie ir valsts īpašumā. Latvijas valsts nodokļu maksātājiem nav nekāda sakara ar tā laika īpašumu atsavināšanu vai vēl citādi, man patīk ko savulaik par šo tēmu ir teicis nelaiķis Grūtups, viņš tiešām bija gudrs.

  2. māris teica:

    Pasaule ir apaļa! Tā Ādama un Ievas sadzemdinātā tauta atkal pelnās, Alkatīgākā šīs tautas riekšava.Tad pienāks brīdis, kad vadzis lūzt, un atlikusī , mazāk, alkatīgā, šīs nācijas daļa samaksās ar savām dzīvībām.Precīzi tāpat, kā pagājušo reizi. Tai jahves tautai jātiek , pašai , skaidrībā un mūdžus jāiznīdē, lai citiem nav rokas jāķēza ar viņu asinīm.

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.

PTAC soda Kesko Senukai Latvia ar 20 000 eiro par negodīgu komercpraksi

AS Kesko Senukai Latvia ir uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kā arī soda nauda 20 000 eiro apmērā.

Izsludina metu konkursu Paralimpiskā sporta centra izbūves arhitektoniskajai vīzijai

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludinājusi starptautisku metu konkursu Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija.

Latvijā zemākais elektroenerģijas ražošanas apjoms pēdējā gada laikā

Jūlijā sasniegts zemākais elektroenerģijas ražošanas apjoms pēdējā gada laikā – saražotas 357 655 megavatstundas elektroenerģijas, ar ko nosegts 64% no valstī nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

PNB bankas maksātnespējas administratora amata kandidāts – Vigo Krastiņš

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ceturtdien, 22.augustā, iesniegusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

ASV grasās atcelt limitus migrantu bērnu aizturēšanai

Migrantu ģimenes, kuras šķērso Amerikas Savienoto Valstu robežu, varētu tikt aizturētas uz nenoteiktu laiku, paredz prezidenta Donalda Trampa administrācijas izziņotais likumprojekts.

Sākta garantēto atlīdzību izmaksa PNB Banka klientiem

Daļai klientu tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski.

Kaljulaida: Tuvāko 28 gadu laikā Igaunija atgūsies no padomju okupācijas sekām

Nākamo 28 gadu laikā Igaunija atgūsies no padomju okupācijas atstātajām sekām uz ekonomisko attīstību, pauda Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Valsts kontrole sākusi revīziju par atlīdzības jautājumiem Stradiņa slimnīcā

Valsts kontrole šomēnes sākusi revīziju par atlīdzības sistēmas jautājumiem Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.


-->