bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacisma upuru piemiņas memoriāls Rumbulā.

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitāra režīma atsavinātajiem īpašumiem, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Nekvalitatīvi izstrādāts

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina BNN atzīst, ka par restitūcijas jautājumu ebreju kopienai runāt ir normāli, taču viņa apšauba AP likumprojekta izstrādes kvalitāti. Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai būtu iespējama, taču uz citiem pamatiem, tā eksperte.

«Pirmais, uz ko vajadzētu vērst uzmanību, ir nošķirt politiku no tiesībām. Šobrīd, iepazīstoties ar šo likumprojektu, tas izskatās, maigi izsakoties, ļoti politisks. No tiesībām un tiesiskā regulējuma tas ir diezgan tāls,» norāda Kudeikina.

Tāpat viņa skaidro, ka partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) virzītā likumprojekta nosaukums (Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu) maldina sabiedrību – īpašumi ebreju kopienai netika nelikumīgi atņemti. Tāds toreiz bija un arī tagad ir tiesiskais regulējums – bezsaimnieka manta pieder valstij.

Kudeikinas ieskatā, likumprojekta nosaukums neatbilst nedz likuma mērķim, nedz likumprojektā paustajai idejai.

Tāpat eksperte atzīmē, ka likumprojekta autori ir konsultējušies tikai ar ebreju kopienu, lai gan būtu nepieciešama padziļināta izpēte – citu valstu pieredzes noskaidrošana un konsultācijas ar vēsturniekiem, vai valsts vispār var uzņemties šo atbildību. Tāpat nav izpētīts, kas bija cilvēki, kuriem piederēja šie īpašumi un vai viņiem gadījumā nav bijuši mantinieki, kas no īpašuma atteikušies. Vēl arī nav noskaidrots, kas pašlaik notiek ar ebrejiem atsavinātajām ēkām, kā arī, vai sabiedrisko ēku kontekstā var izšķirt vienu sabiedrības grupu.

Kudeikina arī aizrāda, ka kadastrālās vērtības, pēc kurām aprēķināta atmaksājamā summa, arī ir mainīgas.

RSU docente norāda, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi – piemēram, tas neietekmē īpašumu citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eksperte pauž, ka esot pat pilnīgi iespējama situācija, ka ne tikai atgriež īpašumu, bet arī izmaksā kompensāciju.

Tāpat Kudeikina izsaka šaubas, vai bez pietiekamas izpētes var izmaksāt kompensāciju kopienai, kas nepārstāv visus pasaules ebrejus, kuru īpašumi bija Latvijā. Šajā gadījumā valsts uzņemas kompensēt morālās ciešanas, bet kompensāciju izmaksā tautai. Analoģiski var aplūkot kompensācijas par valsts un pašvaldību iestāžu nodarīto kaitējumu, taču šādos gadījumos vienmēr ir jābūt subjektam un objektam, par ko tiek izmaksāta kompensācija. Pašlaik Saeimā iesniegtais likumprojekts būtu «diezgan slikts precedents», tā Kudeikina.

RSU docente secina, ka likumprojekts ir «nepamatots, neizstrādāts un neizpētīts» un tas «var radīt vairāk ļauna nekā laba». Kompensāciju izmaksa ebreju kopienai esot iespējama, taču šādā gadījumā likumprojektam būtu jābūt izstrādātam, izpētītam un «ļoti šauram».

Starptautiskā prakse

«Es teiktu, ka likumdevējiem nav tiesiska šķēršļa to darīt. Tā ir pasaules prakse. Faktiski šī valsts nav vainīga, taču, ja šī valsts ir guvusi netieši guvusi labumu no genocīda, tad valstij ir jānāk ar pretsoli,» vēlmi atlīdzināt ebreju kopienai zaudēto BNN komentē konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Viņš norāda, ka starptautiski ir atzīts – uz holokausta upuriem klasiskā denacionalizācija nevarēja pilnvērtīgi darboties, jo mantinieki ir miruši. Valstij vai privātpersonām, pārņemot šos īpašumus, sanāk, ka tie netieši guvuši labumu no holokausta. Pastars uzsver, ka uz starptautisku noziegumu rēķina iedzīvoties nedrīkst, tāpēc gūtais labums jāatlīdzina. Tā kā īpašumiem mantinieku nav, restitūciju veic kopienai kā tādai.

Eksperts to salīdzina ar auto zādzību. Ja īpašniekam nozog auto, ko vēlāk pārdod citam, jaunajam īpašniekam transportlīdzeklis jāatdod atpakaļ tā pirmajam saimniekam. Te nav jautājums par to, vai Latvija ir atbildīga par genocīdu pret ebreju kopienu, jautājums ir par to, ka nedrīkst gūt labumu no nozieguma, skaidro Pastars.

Tiesa, konstitucionālo tiesību eksperts BNN skaidro, ka viņš vēlētos lielāku caurspīdību tajā, kā tika noteikta ebreju kopienai atmaksājamā summa. Būtu skaidri jāapzina, kas ir atņemts, un jāizvērtē, kā to atlīdzināt.

«No tiesību viedokļa es teiktu, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums. Te nav juridisku problēmu to virzīt, bet tas būtu jāvirza ar izpēti un pierādījumiem, nevis tikai kā žests. Ja tas ir žests, tomēr jābūt argumentētam, kāpēc mēs to naudu tā lietojam,» tā Pastars.

Tāpat viņš atzīmē, ka, lai novērstu līdzīgu gadījumu ar citām grupām, kas cietušas genocīda rezultātā, likumprojekta anotācijā būtu jānorāda, ka tieši ebreju kopiena pret to vērstās sistēmiskās vardarbības rezultātā starptautiski atzīta par cietušo grupu.

«Labi būtu, ja juristi nejauktu savus emocionālos viedokļus un aizspriedumus ar juridiskiem argumentiem, bet diemžēl viņi to bieži jauc. Man nav pieņemami, ka antisemītisms pārvēršas juridiskos argumentos,» komentē Pastars.

Likumprojekts un fons

Jau vēstīts, ka apvienības AP iesniegtais likumprojekts paredz naudas summas pārdalei izveidot publisku fondu, kura padomē būtu arī finanšu ministra pārstāvis un kura darbību regulāri pārbaudītu valsts institūcijas. Plānotos 40 miljonus eiro izmaksātu desmit gadu laikā no 2021.gada līdz 2030.gadam, tātad tie būtu četri miljoni eiro gadā.

Likumprojekta autori norāda, ka naudas izlietojumam jābūt publiskam, un līdzekļus drīkstētu izlietot tikai Latvijas robežās tādiem mērķiem kā kultūra, izglītība, sports, zinātne, veselības aprūpe, sabiedrības integrācija, labdarība. Tāpat nauda būtu tērējama Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī ebreju kopienai piederošo īpašumu apsaimniekošanai un sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.

Ja fonds nebūs ar naudu rīkojies, kā paredzēts, tad finanšu ministrs būs tiesīgs pieprasīt, lai to atmaksā valsts budžetā.

Jāatzīmē, ka AP likumprojekts tapis konsultējoties tikai ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Viens no šīs padomes valdes locekļiem ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņa brālis, uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, senāk tika saukts par partijas Jaunais Laiks «pelēko kardinālu». Edgars Jaunups, tagad Latvijas Attīstībai, kas kā viena no partijām veido AP, savas politiskās gaitas uzsācis tieši Jaunajā Laikā.

Tāpat līdz ar AP priekšlikuma parādīšanos medijos norādīts, ka uz Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga krekliem parādījies Rietumu bankas logo. Rietumu bankas Padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko, kurš ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē.

Iesniedzot likumprojektu Saeimā, to parakstījuši AP deputāti Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Mārtiņš Bondars, Dace Bluķe, Inese Voika, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda un Ilmārs Dūrītis, kā arī Jaunās Vienotības deputāti Atis Lejiņš un Ojārs Ēriks Kalniņš.

Saeima jautājuma skatīšanu atlika līdz 20.jūnija sēdei.

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Atbildēt uz māris komentāru

  1. Ilva teica:

    Lai viņi, tagadējie ebreju kopienas dalībnieki pierāda, ka viņiem ir kāda saistība ar tiem īpašumiem un vēl, ja nav laicīgi pieprasīti īpašumi, tie ir valsts īpašumā. Latvijas valsts nodokļu maksātājiem nav nekāda sakara ar tā laika īpašumu atsavināšanu vai vēl citādi, man patīk ko savulaik par šo tēmu ir teicis nelaiķis Grūtups, viņš tiešām bija gudrs.

  2. māris teica:

    Pasaule ir apaļa! Tā Ādama un Ievas sadzemdinātā tauta atkal pelnās, Alkatīgākā šīs tautas riekšava.Tad pienāks brīdis, kad vadzis lūzt, un atlikusī , mazāk, alkatīgā, šīs nācijas daļa samaksās ar savām dzīvībām.Precīzi tāpat, kā pagājušo reizi. Tai jahves tautai jātiek , pašai , skaidrībā un mūdžus jāiznīdē, lai citiem nav rokas jāķēza ar viņu asinīm.

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!