Eksperti: Rietumu smagais bruņojums mainīs situāciju karā Ukrainā

Rietumvalstu solītais smagais bruņojums Ukrainas bruņotajiem spēkiem mainīs situāciju frontē, un Ukraina pat varētu sākt ofensīvu pret iebrucējiem, tā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma prognozēja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Gan Kalniņš, gan Rostoks norādīja, ka Krievijas spēku uzbrukums Ukrainā ir iestrēdzis – vietām izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu, bet, piemēram, pie Harkivas Ukrainas spēkiem izdevies iebrucēju atspiest atpakaļ, vēsta lsm.

«Ja skatāmies dziļāk vēsturē, tad tādu fāzi varētu nosaukt par tranšeju kariem, jo ļoti lēni attīstīsies jebkuras taktiskās operācijas,» norādīja Kalniņš.

Neraugoties uz iespējami lieliem Krievijas spēku zaudējumiem, šī valsts ar to nerēķinās.

«Tas nozīmē, ka viņi arī nākotnē turpinās grūst iekšā [karā] savus karavīrus, absolūti nerēķinoties ne ar savu karavīru zaudēšanu, ne ar civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanu un, protams, infrastruktūras iznīcināšanu,» piebilda Kalniņš.

Pašlaik neviena no pusēm militāru pārsvaru nav guvusi. «Pirmkārt, dzīvā spēka attiecības ir gandrīz līdzīgas. Otrkārt, kāpēc Krievijas pusei izdevies militārs veiksmes virziens? Tāpēc, ka viņiem nav izsīkušas smagā bruņojuma rezerves, un Ukraina vēl nav saņēmusi rietumvalstu smago bruņojumu,» skaidroja Kalniņš.

Viņš prognozēja, ka situācija varētu mainīties, kad Ukrainas spēki saņems no Rietumiem smago bruņojumu.

Uz to norādīja arī drošības pētnieks Rostoks: «Šobrīd gaidām, ka Ukrainas bruņotie spēki paņems Rietumu iegādātos ieročus. Karavīri tiek apmācīti, un uz maija otro pusi vai jūnija sākumu jau gaidām Ukrainas pretofensīvu.»

Lasiet arī: ES varētu ieviest Krievijas naftas embargo

BNN jau vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aizritējuši vairāk nekā divi mēneši. Maskavas aizsāktais vardarbības vilnis ir padzinis no mājām ceturto daļu no 41 miljona Ukrainas iedzīvotāju. Bēgļu gaitās uz ārzemēm, tostarp Latviju, devušies vairāk nekā 5,1 miljons cilvēku.

Šobrīd vissmagāk klājas ielenktajiem Mariupoles iedzīvotājiem Azovstaļ rūpnīcas bunkuros, kā arī iebrucēju okupēto teritoriju iedzīvotājiem un vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri, kā norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, deportēti uz Krieviju.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas