bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Eksperti: Ukrainas krīze ir iepriekš izplānots Krievijas hibrīdkarš

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUUkrainas krīze ir iepriekš izplānots Krievijas hibrīdkarš, kurā karadarbība apvienota ar intensīvu informācijas kampaņu un kiberkaru, teikts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom COE) jaunākajā ziņojumā.

Ziņojumā analizēta Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu laika posmā no 3.Austrumu partnerības samita Viļņā, kas notika 2013.gada 28.-29.novembrī, līdz Krimas aneksijai 2014.gada 16.martā.

Gadu gaitā Krievija ir izdarījusi secinājumus no dažādām sabiedroto operācijām un ir aktīvi strādājusi, lai pielāgotu tās militāro plānošanu mūsdienu konflikta realitātei. Šos secinājumus Krievija pārbaudīja 2008.gada karā ar Gruziju, kur līdzās konvencionālai militārai operācijai tika pielietota kiberkara un informācijas operācijas.

Krievijas lietotais ārvalstīs dzīvojošo «tautiešu» jēdziens prasa īpašu uzmanību, jo to Krievija izmanto, lai leģitimizētu valsts «pienākumu aizstāvēt savus tautiešus pret jebkādiem draudiem viņu tiesībām vai fiziskai labklājībai». No šī jēdziena arī izriet «Krievu pasaules» apzīmējums – vienota krievvalodīga informācijas sfēra ārpus Krievijas Federācijas robežām.

Svarīgs faktors informācijas kampaņas izvēršanai pret Ukrainu bijusi masu mediju pārņemšana Krievijas valdības kontrolē.

Jau no paša krīzes sākuma vadošie Krievijas televīzijas kanāli aktīvi izmantoti viedokļu veidošanā par situāciju Ukrainā.

Informācijas kampaņu kontrolē tieši Krievijas prezidenta administrācija, un šajā kampaņā ietilpst arī valdības kontrolēts «trollings» internetā, kas ir pieaugoša un maz pētīta parādība un kas aktīvi tiek izmantota Krievijas propagandas stiprināšanā. Šīs mediju kontroles dēļ neatkarīgajai presei ir grūti konkurēt ar Krievijas valdības spēcīgo, sinhronizēto propagandu.

Krievijas propagandā iezīmējas vairākas dominējošas tēmas: krievu pareizticīgās civilizācijas pretnostatīšana izlaidīgajai Eiropai, Ukrainas kā Eirāzijas lielvaras ideoloģijas sastāvdaļas pozicionēšana, Krievu pasaule, kurā tiktu apvienoti austrumuslāvi, Krievijai dabiski pienākošais lielvaras statuss, ukraiņu atainošana kā pseidonācija, kas nespēj vadīt paši savu valsti un to saglabāt, atsaukšanās uz Lielo Tēvijas karu, tādā veidā uzkurinot naidu pret nacismu un Eiromaidana protestētāju dēvēšana par nacionālistiem, nacistiem un fašistiem, kas rada draudus Ukrainas krieviem.

Krimas aneksiju varētu uzskatīt par izmēģinājumu Krievijas jaunā veida hibrīdkaram, kurā apvienota asimetriska karadarbība ar intensīvu informācijas kampaņu, kiberkaru un apmācītu īpašo uzdevumu vienību karavīru pielietošanu.

Ziņojuma autori secina, ka Krievija bijusi labi sagatavojusies šī jaunā veida karadarbības izvēršanai Ukrainā. Krimā realizētā scenārija pamatprincipi gandrīz gadu pirms Ukrainas krīzes izklāstīti Krievijas ģenerālštāba komandiera ģenerāļa Valērija Gerasimova ziņojumā. Ukrainas konflikts apliecina, ka NATO un ES ir jāpielāgojas jaunajai realitātei, kur aizvien svarīgāka loma ir informācijas pārākumam, nevis militāram spēkam.

Krievijas propaganda lielā mērā ir balstīta uz vēsturisko atmiņu. Krievija pilnībā izprot pati savu auditoriju, tostarp tautiešus ārvalstīs, kas tai ļauj iedarboties uz vēsturisko atmiņu: Krievijas impēriju, Otro pasaules karu un nacistu zvērībām un PSRS varu un sabrukumu, secināts ziņojumā.

Ukrainas krīze ir Krievijas ilgtermiņa stratēģijas rezultāts. Ņemot vērā Krievijas informācijas kampaņu Ukrainā, ir skaidrs, ka kritiski svarīga ir savlaicīga šādu elementu atklāšana un analizēšana Krievijas propagandā. StratCom arī norāda, ka šādas pazīmes satur arī Krievijas valsts politikas dokumenti.

Kritiski svarīga ir arī Krievijas «ārvalstīs dzīvojošo tautiešu» politika, un to nākotnē rūpīgi jāvērtē. Īpaši nopietnas drošības situācijas izmaiņas tā var izraisīt Krievijas kaimiņvalstīs. Ukrainā izmantotā Krievijas stratēģija vislabāk darbosies teritorijās, kur ir lielas krievu kopienas.

Latvijas un Lietuvas pieredze Ukrainas krīzes kontekstā apliecina, ka cīņa ar Krievijas naidīgās propagandas kanāliem un alternatīvu kvalitatīvu informācijas avotu nodrošināšana vietējai krievvalodīgo kopienai ir sarežģīta.

Kaut arī Krievijas informācijas kampaņa veiksmīgi ir ietekmējusi savas mērķauditorijas viedokli, tā arī zināmā mērā izraisījusi pretreakciju, radikalizējot un atsvešinot citu auditoriju – Rietumukrainā, Kijevā, NATO, ES un ASV.

Krievija aktīvi pielieto maldināšanas taktiku, lai novērstu uzmanību un aizkavētu reakciju. Krievija ātri un lielā klāstā izplata nepatiesu informāciju, notikumu dažādas versijas un pat konspirācijas teorijas, kuru atspēkošana starptautiskām organizācijām, Ukrainas valdībai, neatkarīgajiem medijiem, ekspertiem un parastajiem pilsoņiem prasa daudz laika, pūļu un resursu.

StratCom norāda, ka jāturpina Ukrainas krīzes analizēšana no informācijas kara skatījuma, jo notikumu attīstība Austrumukrainā atšķiras no Krimas scenārija.

Ref: 102.000.102.8670


Pievienot komentāru

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.