bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

Eksperti: Uzbrukuma gadījumā Baltijai palīdzību vajadzētu gaidīt vairākas dienas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUUzbrukuma gadījumā Baltijai NATO spēku palīdzību var nākties gaidīt vairākas dienas, uzskata Latvijas Televīzijas raidījuma de facto aptaujātie eksperti.

Jautājums par Baltijas aizsardzību kļuva aktuāls pēc Krievijas agresijas Krimā. Turklāt Krievija katru gadu aizsardzībai atvēl arvien vairāk naudas, un tas ir pamanāms pie Baltijas valstu robežām. Pleskavā Krievija veido bāzi kaujas helikopteriem, kas teorētiski pāris stundās varētu sasniegt Rīgu. Visapkārt Baltijai, arī Kaļiņingradā izvietotas Iskander raķetes. Vērienīgās mācībās Zapad pērn imitēts uzbrukums Baltijai.

Latvija ir NATO dalībvalsts, un reālas agresijas apstākļos Latviju jāsargā NATO dibināšanas līguma 5.pantam. Tas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. Šis pants pirmo un vienīgo reizi piemērots pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkas dvīņu torņos, kam sekoja karš Afganistānā.

«NATO vērtējumā neapšaubāmi tās nav pašaizsardzības vienības, tās ir Krievijas vienības, kas darbojās Krimā. Tas, kā kāds mēģina pasniegt acīmredzamo, neietekmē 5.panta piemērošanu,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, apliecinot – ja Krievija mēģinātu līdzīgu scenāriju izspēlēt Latvijā, NATO vienības nekavētos.

Tomēr atsevišķi aptaujātie neizslēdz risku, ka Latvijai uzbrukuma situācijā var nākties pārliecināt par politisku un militāru atbalstu, ja ārējs uzbrukums nebūs acīmredzams.

«Juridiski mēs esam NATO. Problemātika 21.gadsimta drošības vidē ir tā, ka ir sarežģīti definēt militāro agresiju. Redzam Ukrainas piemēru, ir neformāli militāri formējumi, nav pilnīgi skaidrs, ka notiek militārs uzbrukums,» saka atvaļināts pulkvedis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis.

5.panta iedarbināšanā vieta atstāta arī politiskām konsultācijām NATO vēstnieku līmenī, bet noteiktās situācijas tam jāiestājas automātiski.

Par to, ka šīs garantijas nav tikai vārdi alianses līgumā, Latvija var būt drošāka, nekā vēl pirms pieciem gadiem. Organizācijas Wikileaks nopludināti ASV diplomātu slepeni ziņojumi atklāja, ka pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara NATO izstrādāja Baltijai aizsardzības plānu – praktiskus soļus 5.panta iedzīvināšanai. Tomēr vienprātība par plāna nepieciešamību nenāca viegli.

ASV vēstniecības Berlīnē ziņoja: «Vācija turpina uzskatīt NATO aizsardzības plānus Baltijas aizsardzībai no iespējamās Krievijas agresijas par neproduktīviem un nevajadzīgiem.»

Vācija nav vēlējusies kaitināt Krieviju. Plānu vietā Vācija piedāvājusi Baltijai simbolisku atbalstu – ministra vizītes un uzņēmās gaisa telpas patrulēšanu, kaut gan visiem bija skaidrs, ka lidmašīnas vienas pašas maz ko varētu izdarīt iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.

Diplomātu sarakstē atzīmēta Baltijas valstu uzstājība, kas atmaksājās. Tieši no Vācijas vēlāk nāca ierosinājums papildināt tobrīd «atvērto» Polijas aizsardzības plānu ar Baltijas valstu sadaļām. Plānu tapšanu un saturu pie galda sēdošie aicināja turēt slepenībā, īpaši ASV, kas Baraka Obamas administrācijas laikā centās pārstartēt attiecības ar Krieviju.

«Plāna publiska apspriešana var nevajadzīgi palielināt spriedzu NATO un Krievijas starpā, no kā mums vajadzētu mēģināt izvairīties, kamēr mēs strādājam pie praktiskās sadarbības uzlabošanu jomās, kur NATO un Krievijai ir kopējas intereses,» uzskatīja ASV Valsts departaments.

Plāns tika pieņemts, bet tas ir slepens. Neoficiāla informācija Polijas medijos atklāj, ka Polijas un Baltijas aizsargāšanā kaujas operācijās būtu jāiesaistās deviņām divīzijām no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas. Atzīmētas arī Polijas un Vācijas ostas jūras spēku uzņemšanā.

Visai aptuveni izsakās arī Sārts: «NATO ātrās reaģēšanas spēki ir tie, kas sākot no piecām dienām var būt gatavi. Ir atsevišķām valstīm spēki, kas to var izdarīt ātrāk. Ir zināmi spēku veidi, kā gaisa spēki, kas arī var būt ātri gatavībā. Jūras spēkiem nokļūšana būtu ilgāka. Bet kopumā piecas dienas ir tas laiks par kuru mēs varam runāt.»

Skaidrs, ka iespējamie manevri Krievijas pusē būs redzami, tādēļ apziņošana var notikt ātrāk. Tomēr Latvijai jārēķinās, ka sliktākā scenārija gadījumā kāds laika posms būs jāaizstāvas pašai.

«Baltijas reģions lielā mērā pašreiz atgādina Rietumberlīnes situāciju aukstā kara apstākļos. Piegādāt palīdzību ātri un efektīvi uz šejieni nav nemaz tik vienkārši,» saka bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Vairāki eksperti atzīmē – ja kaut vienu reizi NATO līguma 5.pants netiks vajadzīgā brīdī īstenots, alianse beigs pastāvēt. Un to nevēlas neviena valsts, pat kāda attāla, kurai Baltijas drošība nav primāra.

102.000.102.6914


Pievienot komentāru

  1. oposums teica:

    un pirmajai jau steigsies palīgā Igaunijai, kas kārtīgi veic visus maksājumus

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.