bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Eksperts: Datu nozīme digitālās transformācijas laikmetā tikai pieaugs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«21.gadsimtā tehnoloģijas ir ikvienas jomas attīstības dzinējspēks. Tās ietekmē mūs šodien un ietekmēs Latvijas attīstību nākotnē. Mēs nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā. Ir jāturpina attīstīt inovāciju, radošuma un uzdrošināšanās kultūru visos līmeņos,» paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē.

LIKTA aizvadījusi 19.gadskārto konferenci, kas norisinājās ceturtdien, 7.decembrī.  Galvenā tēma – Latvija ceļā uz viedvalsti – datos balstīta pārvalde un ekonomika.

Konferences ietvaros notikušajā paneļdiskusijā tika runāts par digitālās transformācijas iespējām uzņēmumiem radīt globāli konkurētspējīgus produktus, sadarbības, eksperimentēšanas un valsts pārvaldes iesaistes nozīmīgumu, uzkrāto datu apjomu un tā pieaugumu, kā arī digitālo transformāciju finanšu jomā, kopumā analizējot datu ekonomikas izaicinājumus.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa konferences plenārajā sesijā uzsvēra: «Datu nozīme digitālās transformācijas laikmetā tikai pieaugs – ne velti datus mūsdienās dēvē par «jauno naftu». Tas uzskatāmi parādās arī salīdzinot izmaiņas IKT jomas rādītājos – ja 2008.gadā e-pakalpojumus izmantoja 21% iedzīvotāju, tad 2017.gadā jau 70% iedzīvotāju. Portālā latvija.lv 2017.gadā reģistrēts 721 tūkstotis unikālo lietotāju, salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika reģistrēti 62 tūkstoši lietotāju. 80% iedzīvotāju 2016.gadā regulāri izmantojuši internetu, 2008.gadā tie bija tikai 60%.»

LMT prezidents Juris Binde uzsvēra, ka Latvijas ceļš uz viedvalsti aplūkojams gan no tehniskā, gan filozofiskā aspekta. «Viedvalsts ir tā koncepcija, uz kuru jābalsta Latvijas attīstība. Tā ir vienkārša, skaidri izprotama koncepcija. To varētu salīdzināt ar koku ar plašu zarojumu: attīstītu tautsaimniecību, spēcīgu tehnoloģiju infrastruktūru, gudriem un uzņēmīgiem Latvijas cilvēkiem, kuri spējuši mūsu valsti daudzos starptautiskos novērtējumos pacelt augstās pozīcijās.»

Vērtējot nākamā gada lielākos izaicinājums, SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norādīja, ka datu pieejamība un to prasmīga analīze ir būtiska, lai uzņēmumi darbotos efektīvāk un spētu izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības. «To var panākt ieviešot automatizētus IKT risinājumus. Tomēr līdztekus datu pieejamībai, aktuāls ir jautājums par persondatu aizsardzību.»

Viņasprāt, šobrīd sabiedrībai maz tiek skaidrots, ka pastāv ne tikai datu subjekta tiesības, bet ir virkne gadījumu, kad šo datu apstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses – piemēram, valsts drošība, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, vispārpieejamas informācijas nodrošināšana no publiskiem reģistriem. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā, ieviešot regulas prasības, organizācijas nepārspīlēs un atradīs šajā jautājumā samērīgu līdzsvaru.»

Savukārt Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa komentējusi, virzoties digitālās transformācijas ceļā, vissvarīgākais ir organizācijas kultūras un domāšanas maiņa, jo tehnoloģijas ir pieejamas un to pievienotā vērtība ir milzīga. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datos balstīti digitālās transformācijas projekti varētu nest papildus līdz pat 2% no Eiropas kopējā IKP. «Labs digitālo pārmaiņu piemērs Latvijā ir Tieslietu ministrija, kur sākotnēji 100 darbiniekiem ieviesa modernu, mākoņpakalpojumos balstītu sadarbības vidi. Pārliecinoties, ka mākoņpakalpojumi ir piemēroti tieslietu sistēmas prasībām un vajadzībām, nu jau trīs ceturtdaļas darbinieku ir pārgājuši uz jauno darba vidi.»

To, ka uzkrāto datu apjoms ir būtiski pieaudzis un turpinās augt uzsvērusi AS RIX Technologies izpilddirektore Inguna Pede. «Mēs esam intensīvi digitalizējuši un uzkrājuši dokumentus. Pēdējo trīs gadu tendence ir bijusi centralizācija un vienota dokumentu aprite. Paturot prātā tēzi, ka cilvēks nav radīts liela apjoma datu apstrādei un analīzei, šeit tehnoloģijai ir jāstrādā cilvēka vietā un ir jāpalīdz pārvaldīt uzkrātos datus, sniedzot pievienoto vērtību un jēgu (sense) no šiem datiem.»

 

Ref: 225.000.103.3045


Pievienot komentāru

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»