Eksperts: Godīgam nodokļu maksātājam Latvijā šobrīd ir grūti

Latvijas nodokļu sistēmā vērojamas vairākas nepilnības. Zemo nodokļu iekasējamību nosaka augstā ēnu ekonomika, ne zemas nodokļu likmes. Nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam Latvijā ir salīdzinoši augsts, it īpaši darbaspēka nodokļu jomā, par nodokļu reformu Latvijā saka Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste.

Latvijas Bankas Nodokļu kopsavilkumā teikts: «Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanšu stāvokli. Savukārt periodā pēc krīzes nepieciešams mainīt fokusu no kvantitātes uz kvalitāti, domājot par tautsaimniecības turpmāko attīstību. Latvijai nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi – galvenais izaugsmes dzinējspēks, lai sasniegtu lielāku iedzīvotāju labklājību un nodokļu ieņēmumus un mazinātu nevienlīdzību.»

Ekonomists min, ka no uzņēmēju un arodbiedrību puses, pēdējās dienās dzirdami arī atsevišķi kritiski viedokļi par nodokļu reformu. Neizpratnē iesaistītās puses jautā: Ko nodokļu reformas priekšlikumi nozīmēs Latvijas tautsaimniecībai?

Par šī brīža situāciju Latvijā skaidro ekonomists: «Apliekot ienākumus ar dažādām nodokļu likmēm, Latvija ir radījusi nodokļu optimizētāju paradīzi. Kopā ar sadrumstaloto nodokļu bāzi, komplicēto un bieži mainīgo nodokļu regulējumu, augsto birokrātijas nastu un zemo valsts administrācijas nodokļu iekasēšanas kapacitāti, tas rada labu augsni nodokļu konsultāciju biznesam. Ir uzņēmumi, kas šādus nosacījumus izmanto savā labā, likumīgā ceļā būtiski samazinot maksājamo nodokļu apjomu. Tomēr tautsaimniecībai kopumā tas nenāk par labu.»

Latvijas tautsaimniecībai būtiskākie priekšlikumi atspoguļoti Latvijas Bankas Nodokļu stratēģijā 20/20.

Piedāvātā nodokļu reforma risina visas minētās nepilnības. Samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), tiek mazināta darbaspēka nodokļu nasta. Turklāt nodokļu optimizācijas iespējas tiek būtiski sašaurinātas, ieviešot vienotu likmi 20% apmērā visiem ienākumu veidiem – gan atalgojumam, gan ienākumiem no kapitāla (t.sk. dividendēm), par to kā labot Latvijas situāciju, norāda ekonomists.

Rutkaste min, ka uzņēmumiem, kuri izvēlēsies ieguldīt naudu attīstībā, tiks piedāvāts investīciju stimuls, nosakot 0% nodokļa likmi reinvestētai jeb nesadalītai peļņai. «Šādas nodokļu sistēmas izmaiņas būtiski mazinās motivāciju darboties ēnu ekonomikā un rosinās uzņēmējus uzrādīt savu uzņēmumu patieso finanšu situāciju. Tādējādi nākotnē tas atvieglos banku un citu ieguldītāju finansējuma piesaisti, tā radot plašākas attīstības iespējas. Nodokļa krāpšanas shēmu izskaušanā savu potenciālu pierādījusi reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, ko tiek plānots paplašināt,» par priekšlikumiem vēsta ekonomists.

Ieguvēji un zaudētāji

«Algota darba darītāji viennozīmīgi būs ieguvēji no iecerētajām izmaiņām. Samazinot IIN likmi no 23% uz 20% un palielinot ar nodokli neapliekamo ienākumu daļu, uz rokas saņemamā alga palielināsies visiem darbiniekiem. Lai gan tas mazinās valsts budžeta ieņēmumus, pieaugošie iedzīvotāju tēriņi, novirzot papildus saņemto naudu preču un pakalpojumu iegādei, sekmēs patēriņa nodokļu pieaugumu (piemēram, PVN un akcīzes nodokļus) un līdz ar to arī daļēji kompensēs IIN ieņēmumu kritumu,» prognozē Latvijas Bankas ekonomists.

Turklāt BNN iepriekš vēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) asociētā profesora Arņa Saukas viedokli: «Jau labu laiku Latvijā tiek runāts par salīdzinoši lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Šajā kontekstā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana darbaspēkam no 23 uz 20%, pat ja ne visos gadījumos kā to paredz reforma, izskatās kā pareizs solis, kas varētu palīdzēt mazināt arī aplokšņu algas. Arī minimālo algu pie liela aplokšņu algu līmeņa var celt samēra droši – šī iniciatīva, manuprāt, ir apsveicama un var būt labs instruments aplokšņu algu izskaušanai.»

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) reformas rezultātā ilgākā termiņā ieguvēji būs visi uzņēmumi, bet visvairāk iegūs mazās un vidējās komercsabiedrības, kam šī brīža UIN regulējums ir mazāk labvēlīgs. Turklāt papildu ieguvumi redzami tieši pakalpojumu sniedzējiem un uz attīstību (nevis ātru peļņu) orientētiem uzņēmumiem. Pieliekot klāt IIN reformu, būtiski iegūs tie uzņēmumi, kuriem lielu izmaksu daļu veido darbaspēka izmaksas.

Par Igaunijas pieredzi komentē Latvijas Bankas ekonomists: «Atskatoties uz Igaunijas pieredzi, kur līdzīgs UIN regulējums ieviests jau kopš 2000.gada, kā norāda Latvijas Banka, redzams, ka uzņēmumi un tautsaimniecība kopumā ir ieguvēji. Igaunijas centrālās bankas kolēģi, savā pētījumā analizējot uzņēmumu līmeņa datus un salīdzinot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu veikumu, secina, ka UIN reforma Igaunijā ir būtiski uzlabojusi tās uzņēmumu finanšu veselību, kas cita starpā palīdzējis arī sekmīgāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinājis tautsaimniecības izaugsmi caur augstākām investīcijām un straujāku produktivitātes kāpumu. Lai gan reforma uzlabojusi uzņēmumu finansēšanās nosacījumus, pieauguši arī pašu līdzekļi, ļaujot mazināt kopējo parāda nastu.»

Turklāt igauņu pieredze rāda, ka reforma palīdzējusi uzlabot mazo un vidējo, kā arī pakalpojumu nozares uzņēmumu relatīvo sniegumu, sniedzot pozitīvo devumu plašam uzņēmumu lokam, norāda ekonomists.

Eksperts norāda, ka krāpniekiem jaunā nodokļu sistēma nebūs izdevīga: «Runājot par zaudētājiem, to lokā noteikti būs ēnu ekonomikas darboņi un nodokļu krāpnieki, kam vieglas peļņas gūšanas iespējas sašaurināsies. Arī atsevišķiem lielajiem uzņēmumiem, kas iepriekš nozīmīgus līdzekļus investējuši ražošanas iekārtās un kuri turpmākajos gados plāno gūto peļņu sadalīt dividendēs, nodokļa maksājums pieaugs. Tomēr, turpinot ieguldīt uzņēmuma attīstībā, to nu jau varēs darīt, nemaksājot UIN vispār. Mazināsies arī darbaspēka ienākumu slogs, kā rezultātā uzņēmumu kopējās izmaksas būs mazākas.»

Ekonomists atgādina būtisku niansi, vispirms Latvijas nevar pazaudēt savu mērķi – veidot konkurētspējīgu Latvijas tautsaimniecību, kā arī to, ka daudz nianses slēpjas detaļās: «Nodokļu reformas priekšlikumu ieviešanā ir dažādas detaļas un nianses, kuras var būtiski mainīt arī pašu priekšlikumu būtību. Tādēļ svarīgs ir ne vien nodokļu reformas plāns, bet arī tā izpildījums,» saka Rutkaste.

 Ref: 225.000.103.590

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas