Partnerības institūta ieviešanai vajadzēja kļūt par Evikas Siliņas vadītās valdības “liberālā kodola” – Jaunās Vienotības un Progresīvo – triumfa brīdi. Tam nepieciešamie grozījumi tika enerģiski un pārsteidzoši ātri “izstumti” cauri Saeimas balsojumiem, “Zaļo un zemnieku savienībai” bez klajas tielēšanās atbalstot sev ideoloģiski, mazākais, svešus principus.
Iespējams tādejādi ZZS ir apmaksājusi tai piestādīto rēķinu par dalību valdošajā koalīcijā un uzskatāmi apliecinājusi, ka Siliņas kabinets varētu būt pietiekami “elastīgs” pret kaut kādām varbūtējām partneru iekšējām nesaskaņām. [Protams, līdz tam brīdim, kamēr vien valdības stabilitāte būs “zaļzemnieku” interesēs]. Tā ir būtiska atšķirībā no Lietuvas valdības, kurā plaisas dzen konservatīvo politiķu putiniskais krustakarš pret “gejisma propagandu”.
Taču koalīcijas uzvaras efekts tika “izsmērēts”, jo tās rezultātā ir radīts jauns iegansts politiskajai krīzei. Izmantojot savas konstitucionālās tiesības, 34 Saeimas opozīcijas deputāti lūdza Valsts prezidentu Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt Saeimā pieņemtos grozījumus Notariāta likumā un cer nodot tos tautas nobalsošanā. Tiesa, apmēram 155 000 vēlētāju pilsoņu paraksti referenduma sasaukšanai būtu jāsavāc viena mēneša laikā, kas diez vai var izdoties. Taču opozīcija droši vien pratīs šajā kampaņā izrādīt, cik trausla, “tautas nemīlēta” un, ak jā, “gejiska” ir Siliņas valdība.
Ir skaidri redzams, ka Valsts prezidents jūtas “iesildījies” enerģiskam darbam likumdošanas iniciatīvu laukā – nevairoties no sarežģītu un pat “riskantu” problēmu uzrādīšanas. Sabiedrībā, kas jūtas iebaidīta kaut nejauši aizskart indivīda tiesības – pat ja tas pats mīda kājām citu tiesības –, piedāvājums kratīt skolēnu somas skan vienkārši dumpinieciski!
Tāpat Edgara Rinkēviča iecere uzlikt pašvaldību vadītājiem par pienākumu iegūt pielaidi valsts noslēpumam [cietāk izsakoties, pakļaut viņus lustrācijai] ir sitiens Latvijas politikai ļoti vārīgā vietā. Kad/ja attiecīgs dokuments tiks nosūtīts uz Jēkaba ielu, tas kļūtu par pamatīgām “zobu sāpēm” Saeimas partijām un to reģionālajiem sabiedrotajiem. Būtu interesanti paklausīties, kādi gan labskanoši argumenti tiks piesaukti, likumdevējiem cenšoties “noairēt” šo valsts galvas ierosinājumu.
Šonedēļ pilnu kūleni beidzot ir apmetis senāks ZZS politisko cīņu manevrs. Tā – kā opozīcijas partija kopā ar sabiedrotajiem – iepriekšējā Saeimā centās ar vēršanos Satversmes tiesā nosargāt Ventspils pilsētas pašvaldības vadības intereses Latvijas otrā lielākajā brīvostā. Spriedums ostu reformas lietā gan nav labvēlīgs šādai vajadzībai, bet par to vairs maza bēda – ZZS taču tagad ir valdībā.
Jau šķiet pat samanāms, ka satiksmes ministrs koalīcijas stabilitātes vārdā būs atsaucīgs reformu nomuļļāt tiktāl, līdz tā pilnībā tiek aizmirsta. Turklāt dīvainības ap Rail Baltica patlaban šķiet tik vērienīgas, ka šī miljardiem vērtā projekta “krāsmatās” varētu dziļi noglabāt ne tikai reformu un tai vēlīgo Satversmes tiesas spriedumu.
Igaunijas skolotāji un viņu arodbiedrība turpina apņēmīgu spiedienu uz valdību, lai profesijai kopumā panāktu 8 procentu lielu algu pielikumu. Premjere Kaja Kallasa un viņas partija pedagogiem atbild ar atrunām, vīzdegunību un pat mājieniem sodīt par “nelikumīgu” streikošanu – izliekoties neredzam, cik strauji abas zaudē agrāko atbalstu sabiedrībā.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Nedaudz cilvēcības, “Lustrācijas” drauds, Drosmīgs solis, Ko nu vairs…, €-šarms ir zudis, Pensijā nebija miera?, Knābiens Krauklim, Iztikai un pašcieņai un Putiniska tiklība.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
NEDAUDZ CILVĒCĪBAS
Saeima: divi pilngadīgie varēs noslēgt partnerību, attiecības nostiprinot pie notāra
Divām pilngadīgām personām būs iespēja juridiski nostiprināt savas attiecības, vēršoties pie notāra un noslēdzot partnerību. To paredz izmaiņas vairākos likumos, ko ceturtdien, 9.novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēmusi Saeima, ziņo tās preses dienests. Opozīcija cer ierosināt referendumu.
Izmaiņas likumos paredz, ka partnerību varēs noslēgt no nākamā gada 1.jūlija, un tās ļaus nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību, teikts mediju relīzē.
Vairāk uzziniet šeit.
“LUSTRĀCIJAS” DRAUDS
Viedoklis | Latvijai vajadzīgā “zemestrīce” – nav pielaides, nav domes amata!
Valsts prezidenta ierosinājums – attiecināt pienākumu iegūt pielaidi valsts noslēpumam arī uz pašvaldību vadību – ir tik loģisks, pašsaprotams un efektīvs, ka vienīgā reakcija uz to patiesībā var būt tikai šāda: “Kur gan Jūs, Rinkēviča kungs, bijāt agrāk?”
Interesanti, kas tagad notiks tālāk, kā uz valsts galvas priekšlikumu – saistītu gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar valsts un civilās aizsardzības plānošanu – reaģēs Saeima?
Vairāk uzziniet šeit.
DROSMĪGS SOLIS
Valsts prezidents Saeimai iesniedz likumdošanas iniciatīvu par drošu vidi skolā
Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka otrdien, 7. novembrī, valsts galva Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un Saeimai nosūtījis divas likumdošanas iniciatīvas, kas aicina veikt grozījumus Izglītības likumā un grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
“Izglītības iestādē tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam.”
Vairāk uzziniet šeit.
KO NU VAIRS…
ST spriedums dod valstij brīvību meklēt efektīvāko ostu pārvaldības modeli, apgalvo Briškens
Satversmes tiesas (ST) lēmums patlaban dod valstij rīcības brīvību sameklēt efektīvāko ostu pārvaldības modeli, bet vienlaikus uz ostu reformu ir jāskatās plašākā nozares kontekstā, nevis tikai kā uz ostu administratīvo pārvaldības veidu, intervijā uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
“Skaidrs, ka kopumā tas ir labs lēmums un parāda, ka tik stratēģisku aktīvu kā ostas pārvaldībai ir jābūt valsts rokās. Valstij ir pilna autonomija izvēlēties to pārvaldības modeli, kas ostām ir vispiemērotākais,” uzsvēra ministrs.
Vairāk uzziniet šeit.
€-ŠARMS IR ZUDIS
BNN fokusā | Kam piestādīs rēķinu par Rail Baltica “dzīrēm”?
Starptautiskais dzelzceļa projekts Rail Baltica, par ko mūsu politiķi nesen runāja ar milzu entuziasmu, arvien vairāk sāk izskatīties pēc Latvijas valstsvaras sev kaklā uzsieta dzirnakmens, tai apmātā apņēmībā brienot arvien dziļāk ezerā.
Sabiedrību, medijus un ekspertus jau nomāc bažas par nespēju apmaksāt miljardiem vērtos būvdarbus – kas, kā tiek vēstīts, arvien sadārdzinās – un par trases projektēšanas darbu aizkavēšanos [lasiet šeit].
Vairāk uzziniet šeit.
PENSIJĀ NEBIJA MIERA?
Ekspolitiķim Ādamsonam par spiegošanu piespriež astoņarpus gadus cietumā
Rīgas pilsētas tiesa ceturtdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācija.
Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Vairāk uzziniet šeit.
KNĀBIENS KRAUKLIM
KNAB veicis kratīšanu Valkā aizdomās par iespējamu 776 000 eiro izkrāpšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) otrdien, 7.novembrī, veicis kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā, aģentūrai LETA apstiprināja KNAB.
Kriminālprocesuālās darbības veiktas aizdomās par iespējamu vismaz 776 000 eiro izkrāpšanu.
Vairāk uzziniet šeit.
IZTIKAI UN PAŠCIEŅAI
Trīs ceturtdaļas Igaunijas skolu un bērnudārzu iesaistījās brīdinājuma streikā
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, atsaucoties uz Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Rēmo Voltri (Reemo Voltri), ziņo, ka stundu ilgajā brīdinājuma streikā piektdien, 10.novembrī, piedalījās trīs ceturtdaļas no visām Igaunijas skolām un bērnudārziem.
Atkarībā no mācību iestādes darba laika, tas sākās astoņos vai deviņos rītā.
Vairāk uzziniet šeit.
PUTINISKA TIKLĪBA
BNN pēta | Lietuvas valdošā konservatīvo un liberāļu koalīcija sašūpojas pēc tam, kad deputāti nobalso par likuma grozījumu, kas saistīts ar LGBTQ
Lietuvas valdošajā konservatīvo un liberāļu koalīcijā valda saspīlējums, turklāt šonedēļ tas sasniedza kulmināciju pēc tam, kad 16 konservatīvo (TS-LKD) deputāti nobalsoja pret Nepilngadīgo aizsardzības likuma grozījumiem, kas tagad paredz aizliegt ar LGBTQ saistītās informācijas izplatīšanu nepilngadīgām personām. Pirms nodošanas Seimam grozījumu apstiprināja valdība.
Tika uzskatīts, ka šis balsojums būs pārbaudījums plaukstošajai koalīcijai pirms gaidāmā balsojuma par likumu par kopdzīvi, kurā iekļautas arī viendzimuma partnerattiecības.
Vairāk uzziniet šeit.
