Eksperts: Kā var aplikt ar nodokli zemi, kas pati neko nepelna?

Investīciju ieplūdi kavē uzņēmēju garastāvoklis, ko rada valsts nekonsekventā nodokļu politika un nesakārtotā biznesa vide, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) ikgadējās konferences Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā? diskusijā.

Diskusijā par investīciju klimatu Latvijā diskusijas dalībnieki atzina, ka investīciju piesaisti ietekmē uzņēmēju sentiments, ko rada valsts nekonsekventā nodokļu politika un nesakārtotā biznesa vide, tādēļ uzņēmēji aicina veidot stabilu, prognozējamu, uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi. Savukārt valsts apņēmusies mainīt līdzšinējo ārvalstu investoru piesaistes politiku: turpmāk uzsvars tiks likts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, lai to radītu pievilcīgu investoriem un tiešajām investoru piesaistes aktivitātēm: tieši uzrunājot konkrētas mērķgrupas.
Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, iepazīstinot ar investīciju vidi Latvijā, atzina, ka investēšanas aktivitātes mūsu valstī, kā arī kopumā Eiropas Savienībā, pēdējos gados ir mērenas, un investīciju apjomi joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni.

«Lai gan eksports atsevišķās nozarēs audzis divciparu skaitļos, arī pakalpojumu eksports palīdzējis panākt pozitīvu maksājumu bilanci, tomēr investīciju apjoms pašlaik sasniedz 2.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan ārējā vide kopš 2014. gada nav pasliktinājusies, lielu ietekmi pēdējos gados uz investīcijām atstāja vairāk sentiments nekā ekonomiskie rādītāji,» norāda Raimonds Aleksejenko.

Pēdējo trīs gadu laikā investēšanas aktivitātes nekustamā īpašuma (NĪ) jomā ir bijušas vienmērīgas: ja 2014.gadā tās sasniedza 366 miljonus eiro, pēc gada – 343 miljonus, tad pērn to apjoms bija 361 miljons eiro, ar datiem iepazīstināja Aleksejenko.

Eften Capital vadošais partneris Viktors Savins norādījis, kas veicina investīciju ieplūdi un kas to bremzē. «Ir tikai divi faktori: veicina alkatība, bremzē bailes.»

Turpinot, viņš saka: «Pēdējos trīs gados esam ieguldījuši vairāk nekā 200 miljonu eiro īpašumos Latvijā, bet kopumā Baltijā investīciju apjoms pārsniedzis pusmiljardu eiro, jo bijām ļoti optimistiski par tirgu. Pašlaik mūs biedē jaunā īpašuma nodokļa politika un kadastra vērtību pietuvināšana tirgus cenām. Nodokļu nestabilitāte ir galvenais biedējošais «nezvērs» jebkuram investoram. Valsts izmanto nodokļus, lai aizlāpītu budžetu, un katrs budžeta pieņemšanu gada nogalē gaida ar lielām bažām,» teica Savins.

Eksperts skaidro, ka zemi ar nodokli Eiropā apliek tikai dažas valstis, bet konkrēta likme ir noteikta tikai Francijā un Latvijā. «Kā var aplikt ar nodokli zemi, kas pati neko nepelna? Tikpat labi varētu aplikt ar nodokli arī katra iedzīvotāja konta atlikumu bankā,” teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī NĪN attiecībā pret minimālo algu tikai pie mums un Portugālē ir lielāks  nekā minimālā alga, visās citās Es valstīs tas esot stipri zemāks,» savu uzskatu pauž Savins.
Savukārt New Century Holding Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis saglabājis pozitīvu nostāju kopējā situācijā: «Īpašums ir prece, kas ir bijusi vajadzīga jebkuros laikos, tirgus ir tāds, kāds tas ir, pirktspēja aug, arī industrijas attīstās (start-up, ārpakalpojumi u.c.), ārvalstu studenti brauc šurp mācīties, hipotekāro aizdevumu apjoms aug,- tas viss atstāj ietekmi uz šo tirgu. NĪ jomā ir trīs likumi: vieta, vieta un vieta. Un Latvija ir ļoti kolosāla vieta,» teica uzņēmējs.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis diskusijā piebildis, ka NĪ jomā attīstības cikls ir aptuveni 18-20 gadi, un šobrīd tuvojamies cikla vidum, kad cenu tendences sasniegušas to ilgtermiņa vaduli, ar kuru notiek cikla svārstības.

«Nauda ienāk tirgū, bet jājautā, kāpēc jāinvestē Latvijā, kas ir vienas pilsētas valsts, kur Rīga stiepjas no Saulkrastiem līdz Tukumam ar stabilu – 1,2 miljonu cilvēku skaitu? Pašlaik NĪ tirgū ienāk paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta 80. gados, kas tagad pērk īpašumus un uzlabo savu dzīves kvalitāti. Šiem cilvēkiem iepriekš vēl nav bijuši kredīti un viņi nezina, ka nevajag aizņemties. Tas ir dzinulis, kas ir jāizmanto,» teica Rungainis.

Pēc diskusijas viņš atzina, ka traucēklis investīciju piesaistē esam mēs paši un vide, kādā darbojamies. «Vislielāko ļaunumu tirgum nodarījusi maksātnespējas administratoru mafija un nolikto atslēgu princips, par to mēs katrs maksājam ar augstākām likmēm,» atzina eksperts.

«Ir arī vēsturiskais fons: nestabilitāte. Mēs ejam pa resursu ekonomikas ceļu, vairāk naudas nopelnīts no privatizācijas nevis strādājot pašiem. Mūsu cilvēkiem nav pieredzes, kā investēt līdzekļus tālāk, kā tas ir bijis Lietuvā, Igaunijā – radoši nopelnot nevis spekulējot un izmantojot administratīvos resursus,» tā par iemesliem, kāpēc NĪ tirgū gausi ieplūst vietējais kapitāls, diskusijā atzina Rungainis.

Ref: 225.000.103.598

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas