bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.09.2018 | Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

Eksperts: Pensiju 2.līmeņa ienesīgums Baltijā līdzīgs, plānu piedāvājums atšķirīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pensiju 2.līmeņa uzbūve kopumā ir ļoti līdzīga Baltijas valstīs. Neraugoties uz atsevišķām atšķirībām, ir iespējams veikt vispārējo ienesīguma rezultātu salīdzinājumu Baltijā, pauž Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefejs saka arī to, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek diskutēts, cik patiesībā Latvijas pensiju 2.līmenis ir ienesīgs un kā to ienesīgumu var uzlabot. Jau šobrīd Latvijā darbojas divdesmit pensiju 2.līmeņa plāni un to skaits tuvākajā laikā tikai pieaugs, pateicoties trīs jaunajiem pārvaldītājiem. Taču dažreiz ir ļoti noderīgi paskatīties, kā lietas notiek pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.

Vairāk ar to, kas ir tradicionālie konservatīvie, sabalansētie un aktīvie plāni, skaidro eksperts:

«Kā redzams tabulā zemāk, konservatīvo plānu (ieguldījumi uzņēmumu akcijās nav atļauti) kategorijā visienesīgākie ir bijuši Latvijas plāni gan trīs, gan piecu, gan arī desmit gadu griezumā. To vidējais ienesīgums attiecīgi veidoja 2,1, 2,74 un 3,95 procentus gadā salīdzinājumā ar 1,53, 2,01 un 3,11 procentiem Igaunijā un 1,83, 2,57 un 3,32 procentiem Lietuvā.»

Sabalansētajiem plāniem (ieguldījumi uzņēmumi akcijās var veidot līdz 25 līdz 30% no kopējiem ieguldījumiem) līderos ir Lietuva ar sniegumu 4,75, 5,03 un 4,08 procentiem gadā trīs, piecos un desmit gados attiecīgi, kas ievērojami pārsniedz ienesīguma rezultātus Latvijā un Igaunijā, skaidro Arefjevs.

Turpinot, eksperts norāda, ka aktīvo plānu kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no kopējiem ieguldījumiem), kurā ir pārstāvēti Latvijas un Igaunijas pensiju plāni (Lietuvā tādu nav) rezultātu var uzskatīt par neizšķirtu jo trīs un piecos gados igauņu pensiju 2.līmenim ir nedaudz labāks rezultāts, taču desmit gadu griezumā Latvijas plāni ir uzrādījuši gan krietni labāku vidējo rezultātu, gan arī ienesīguma diapazons (t.i. no 2,54 līdz 4,22% gadā) ir daudz labvēlīgāks klientiem nekā Igaunijas pensiju 2.līmeņa snieguma intervāls (t.i. no 0,55 līdz 3,91% gadā).

Savukārt par agresīvajiem plāniem Arefejs saka, ka salīdzinot Baltijas pensiju 2.līmeņa ienesīguma rezultātus, kļūst acīmredzamas galvenās atšķirības pensiju 2.līmeņa plānu piedāvājumā. «Proti, Latvijā maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās veido 50% no plāna aktīviem, kamēr Igaunijā tas ir 75% un Lietuvā pat 100%. Tie ir tā saucamie agresīvie pensiju plāni, kas ir domāti gados jaunākiem dalībniekiem.»

Pēdējos trīs un piecos gados agresīvie plāni uzrādījuši daudz augstāku sniegumu nekā aktīvie, sabalansētie vai konservatīvie plāni, to ienesīgumam dažreiz pārsniedzot pat 10% gadā, min eksperts.

Turpinot, viņš pauž: «Ievērības vērts ir fakts, ka šo plānu desmit gadu ienesīgums ir samērā vājš un dažreiz atpaliek no pārējo plānu snieguma. Tas kopumā ir izskaidrojams ar to, ka desmit gadi ir pārāk īss periods, lai vērtētu šo plānu sniegumu. Tieši pirms desmit gadiem finanšu tirgi sasniedza augstāko punktu pirms sākās lielā finanšu krīze. Neizbēgami, tas atstāja negatīvu ietekmi uz šo plānu sniegumu.»

Vienlaikus atbildot uz jautājumu – Vai Latvijas klientiem ir vajadzīgi agresīvie plāni -, Arefejs paskaidro: «Kaut arī līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, balstoties uz datiem par notikumu attīstību finanšu tirgos pagātnē, var izdarīt secinājumu, ka agresīvie plāni var radīt pievienoto vērtību divdesmit gadu garumā un ilgāk. Starpperiodos ir iespējamas ļoti straujas negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas, kas, pensiju pārvaldītājam, neveicot risku mazināšanas darbības, var sasniegt pat 50% no kopējā kapitāla.»

Tāpat tiek lēsts, ka daudzi pētījumi rāda, ka klienti mēdz izvēlēties riskantas ieguldījumu stratēģijas, redzot vilinošus pagātnes rezultātus. «Taču iestājoties korekcijai vai krīzei finanšu tirgos, lielākai daļai klientu psiholoģiski ir grūti pieņemt negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas un tādēļ izvēle bieži vien tiek izdarīta par labu ieguldījumu stratēģijas maiņai pašā neizdevīgākā brīdī, faktiski radot lielus zaudējumus. Tādēļ pensiju 2.līmeņa plānu ieviešana ar šādu ieguldījumu stratēģiju prasa daudz nopietnāku pensiju pārvaldītāju, klientu un uzraudzības iestāžu iesaisti procesā,» komentē eksperts.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijas pensiju 2.līmenī ir vairāk nekā astoņi simti tūkstoši dalībnieku, kuriem līdz pensionēšanās vecumam ir vismaz divdesmit gadu. Daļai no šiem klientiem agresīvie plāni, kas var ieguldīt uzņēmumu akcijās līdz 75 vai pat 100 procentiem no kopējiem ieguldījumiem, potenciāli varētu nodrošināt labāku sniegumu nekā esošie aktīvie plāni.

Ref: 225.000.103.1187


Pievienot komentāru

Atklātas Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas soļa attālumā – atlicis galīgais lasījums

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 26.septembrī, vienbalsīgi izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīj grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta priekšlikumus OIK ierobežošanai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes ierobežošanu.

Aicina darba devējus līdz 9.oktobrim pieteikties vajadzīgo darbinieku apmācībai

Nodarbinātības valsts aģentūra turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai pasākumā Apmācība pie darba devēja.

Turpinās strīdi par VDK dokumentu publicēšanu; likumprojektu tomēr grib izskatīt 12.Saeimas sasaukumā

Neskatoties uz savstarpējiem apvainojumiem un bažām par neiekļaušanos termiņos, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu tomēr domā pagūt virzīt apstiprināšanai vēl aizejošajā 12.Saeimā.

Pirmajā dienā izsniegtas 895 vēlētāju apliecības

Otrdien, 25.septembrī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās tika uzsākta vēlētāju apliecību izsniegšana, un pirmajā dienā tās saņēma 895 Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji.

Pāvests Tallinā: Skandāli atstumj cilvēkus no baznīcas

Uzturoties vizītē Igaunijā, katoļu baznīcas galva atzinis, ka daudzie gadījumi pasaulē, kad garīdznieki ir pieseguši seksuālu izmantošanu, liek cilvēkiem novērsties no katoļu baznīcas.

Pētījums: Gados jaunākiem iedzīvotājiem pozitīvāks skatījums uz Latviju

Jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā iedzīvotāji tika aicināti gan novērtēt pagājušo desmitgadi, gan izteikt prognozes nākamajiem desmit gadiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka iedzīvotāji vērtē notikumus valstī, balstoties uz savām interesēm un kompetences, augstāk vērtējot sev tuvus notikumus un tematus.

DP: VDK dokumentu publiskošana var apdraudēt nacionālo drošību

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas kartotēkas publiskošana «var radīt zināmus riskus nacionālajai drošībai», trešdien, 26.septembrī, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Krieviju vaino par apzinātu Ukrainas ostu blokādi Azovas jūrā

Ukrainas valdība un Eiropas Savienība vaino Krieviju, ka tā apzināti apgrūtina kuģu ieiešanu Azovas jūrā, kur atrodas stratēģiskas nozīmes ukraiņu tirdzniecības ostas.

Plāno ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežojot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainot to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu.

Saņemti vairāki signāli par iespējamu balsu pirkšanu – līdz šim nav neviens apstiprināts

Drošības policija pēdējā laikā ir saņēmusi vairākus signālus par iespējamu 13.Saeimas vēlēšanu balsu pirkšanu, bet nevienā gadījumā šīs aizdomas nav apstiprinājušās, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta DP priekšnieks Normunds Mežviets.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā septembra sākumā – 1,13 miljardi eiro

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,13 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijā katoļu baznīca atvainojas par masveida bērnu izmantošanu

Vācijas katoļu baznīca ir publiski atvainojusies vairākiem tūkstošiem nepilngadīgo seksuālas izmantošanas upuru, un baznīcas vadošais kardināls ir norādījis, ka vainīgie saucami tiesas priekšā.

VADC lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvo un A rēzus negatīvo asins grupu donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvo un A rēzus negatīvo asins grupu donorus. Asinis iespējams ziedot jebkurā asinsdonoru pieņemšanas vietā un VADC izbraukumos, uzsver VADC pārstāvis Jānis Vecvagars.

Tehniskās apskates nakts laikā Jelgavā pārbaudīti 304 auto

Jelgavas jaunā tehniskās apskates stacija tika atklāta sestdien, 22.septembrī. Pēc atklāšanas sekoja Tehniskās apskates nakts pasākums, kurā bezmaksas diagnostika tika veikta 304 auto. Par vakara «naglu» kļuva Jelgavas leģendas – Rafiņa, kas tika saražots 18 tūkstošos eksemplāru un raksturo Jelgavu kā autobūves pilsētu – tehniskā pārbaude.

Publisko izdevumu komisija: FKTK jābūt pārliecinātai par banku spēju izdzīvot

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevums ir būt pārliecinātiem, ka banka ne tikai sola, bet arī var izdzīvot, neskatoties uz tirgus izmaiņām, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biržu indeksi maz mainās pirms FRS sanāksmes

Pasaules biržu indeksi otrdien, 25.septembrī, maz mainījās, tirgus dalībniekiem sekojot naftas cenu kāpumam, bažām par tirdzniecības karu un firmu ziņu plūsmai pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas trešdienas sanāksmes, kurā ir gaidāma procentlikmju pacelšana.

Šadurskis aicina izvērtēt Regbija federācijas prezidenta Pilenieka atbilstību amatam

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, ka Latvijas Regbija federācijas prezidents Aivars Pilenieks esot iesitis U-18 Latvijas komandas spēlētājam, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis aicina federāciju izvērtēt Pilenieka atbilstību amatam.

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.