bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Eksperts: Pieaugošās politiskās turbulences riski rada ekonomikā neprognozējamību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

«Globālā zemās inflācijas vide sāk mainīties, taču lēni. Cenu spiediens joprojām ir zems, jo trūkst stabila darba samaksas kāpuma. Tikmēr zems ir arī deflācijas risks, jo daudzu valstu tautsaimniecības ir tuvu normālam resursu izmantošanas līmenim un ir augušas inflācijas gaidas,» savu komentāru par ekonomisko situāciju BNN sniedz SEB Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. 

Viņš norāda, ka pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi.

Gašpuitis prognozē, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams.

«ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par Brexit procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem,» komentē Gašpuitis.

Makroekonomikas eksperts vēsta, ka neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga.

«Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2,1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011.gada,» prognozē Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt, skaidro Gašpuitis.

«Daudzās jomās (ekonomika, tirdzniecība, ārpolitika un drošība) ASV ir uzsākusi pārskatīt līdzšinējo politiku. Taču joprojām trūkst sīkāka informācija par iespējamām izmaiņām, tajā skaitā arī konkrētāka rīcība. Tas palielina tirgu nedrošību. Tramponomikas mērķis ir stiprināt ASV korporatīvo sektoru, ko plāno panākt ar nodokļu reformu palīdzību. Tas radītu «iekšējās devalvācijas» efektu un veicinātu kapitālu repatriāciju no ārzemēm, komentē  Gašpuitis.

Viņš norāda, ka tīrā fiskālā ietekme šogad varētu no šādas politikas varētu būt 0,2% no IKP un 0,3% nākamgad, jo ASV ekonomika jau ir tuvu pilnīgam resursu izmantošanas līmenim. IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā tiek prognozēts 2,6% apmērā.

«Globālā zemās inflācijas vide sāk mainīties, taču lēni. Cenu spiediens joprojām ir zems, jo trūkst stabila darba samaksas kāpuma. Tikmēr zems ir arī deflācijas risks, jo daudzu valstu tautsaimniecības ir tuvu normālam resursu izmantošanas līmenim un ir augušas inflācijas gaidas,» norāda Gašpuitis.

«Bet inflāciju pazeminoši spēki joprojām pastāv, kaut tarifu pieaugums un citi šķēršļi globālajā tirdzniecības sistēmā var palielināt cenu spiedienu. Neskatoties uz piesardzīgiem soļiem daudzās valstīs pakāpeniski atteikties no netradicionālās monetārās politikas, tā joprojām ir ļoti ekspansīva. ASV monetārās politikas veidotāji saskaras ar vairākām dilemmām. Piemēram, amerikāņu fiskālā politika riskē kļūt procikliska, kas palielinās inflācijas spiedienu, skaidro ekonomists. 

Gašpuitis prognozē, ka federālo rezervju sistēma galveno procentu likmi šogad paaugstinās divas reizes un trīs reizes nākamgad. Viņš norāda, ka tas ļaus arī citām centrālajām bankām uzsākt stimulējošās monetārās politikas īstenošanas noslēgšanu. «Lai gan Eiropas Centrālā banka šajā laikā likmi saglabās 0,0% apmērā, visticamāk, ka šā gada pavasarī ECB noteiks pakāpenisku savu vērtspapīru pirkšanas programmas pārtraukšanu.»

«Eiropas ekonomika pagaidām ignorē pieaugošo politisko nenoteiktību un uzrāda nodarbinātības un investīciju aktivizēšanos. Tikmēr citas valstis palielina savu spiedienu uz Vāciju, lai tā īstenotu ekspansīvāku fiskālo politiku, kas mazinātu nelīdzsvarotības un pārkaršanas riskus,» skaidro Gašpuitis.

Viņš norāda, ka paredzams, ka gaidāmajās vēlēšanās Nīderlandē, Francijā, Vācijā un, iespējams, Itālijā apstiprināsies pret valdošajām aprindām pieaugošais noskaņojums. Lielākais risks saistās ar Francijas vēlēšanu iznākumu, kuru rezultāti var krietni sašūpot politisko un ekonomisko stabilitāti eirozonā. Kopumā eirozonas IKP pieaugums šogad sasniegs 1,8%, nākamgad 1,9%. Britu izstāšanās process, saskaņā ar valdības plāniem, aizsāksies martā, kas pastiprinās pastāvošo nenoteiktību, norāda ekonomists. 

Strauji augošo ekonomiku īpatsvars jau veido gandrīz 60% no pasaules ekonomikas. «Tās spēj uzrādīt labus rezultātus apstākļos, kad pieaug riski tirdzniecības attīstībai, sadārdzinājusies ASV dolāros denominētā parādu nasta, un vienlaikus ir risināmi iekšējie politiskie izaicinājumi,» BNN skaidro ekonomists.

Viņš ziņo, ka kopējais šo valstu grupas IKP pieaugums šogad paātrināsies līdz 4,6% un 4,8% nākamgad. «To galvenokārt veidos izaugsme Ķīnā un Indijā, kā arī Brazīlijas ekonomikas atgūšanās. Gaidāmās politiskās pārmaiņas gada otrajā pusē veidos situāciju, kad Pekina būs piesardzīga jaunu reformu īstenošanā,» prognozē Gašpuitis.

Ekonomikas izaugsmes perspektīvas ziemeļvalstīs un Baltijā uzlabojas. Zviedrijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,1%. Norvēģijas ekonomika joprojām cīnās ar zemajām investīciju sekām naftas sektorā, bet pieprasījums kontinentālajā ekonomikā pieņemas spēkā. Dānijā varas iestādes cenšas padarīt ciešākus kreditēšanas nosacījumus, bet ātrāku ekonomikas izaugsmi veicinās eksporta pieaugums, vēsta Gašpuitis.

Gašpuitis skaidro, ka tikmēr Somijas ekonomiku sagaida plaša mēroga ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, kur centrālo lomu ieņems mājsaimniecības. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā privātais patēriņš, ko stiprinās algu kāpums un darba vietu pieaugums, turpinās veidot labu pamatu izaugsmei. «Tāpat aktivizēsies gan eksports, gan arī investīcijas. Latvijas ekonomikas prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir 3,5%. Igaunijas ekonomika šogad kāps par 2,2%, nākamgad par 3,1%, Lietuvas izaugsmes prognozes attiecīgi ir 2,5% un 3%.»

Ref:224.000.103.347


Pievienot komentāru

Šauļi plāno kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Bildēs: Zviedrijā turpina degt vairāki tūkstoši hektāru meža

Daudzviet Zviedrijā, bet jo sevišķi valsts vidienē turpinās plaši mežu ugunsgrēki, kuriem labvēlīgu situāciju radījusi rekordaugsta gaisa temperatūra un ilgas nedēļas bez lietus.

Bankā: Rīga atpaliek no kaimiņvalstīm nekustamo īpašumu darījumos

Pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim un uzkrājumu apjomam, aizvien vairāk iedzīvotāju lemj par labu mājokļa iegādei, liecina Swedbank apkopotie dati.

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret diviem policistiem par krāpšanos ar azartspēlēm

Iekšējās drošības birojs lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vairākām personām par datorkrāpšanu spēļu automātos, tostarp pret diviem policistiem.

Kanādā traģiska apšaude Toronto pilsētā

Kanādas lielākajā pilsētā Toronto noticis uzbrukums civiliedzīvotājiem ar šaujamieroci. Divi cilvēki nonāvēti, un vēl 13 cilvēki tikuši ievainoti.

Latvijā teju 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā – turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši, norāda sabiedrības veselības speciāliste, Baltijas HIV asociācijas biedre Anda Ķīvīte.

Igaunijas zemnieki aktīvi piedalās Atvērto saimiecību dienā

Zemnieki Igaunijā aizvadījuši ceturto Atvērto saimniecību dienu, kad vairāk nekā 250 zemnieku saimniecības uzņēmušas savā sētā katru, kurš vēlas apskatīt klātienē, kā tiek audzēta un apstrādāta lauksaimniecības produkcija.

OCTA Garantijas fonda apmērs strauji samazinājies, tā apdrošinātāji

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016.gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008.gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonu eiro un iemaksas vairs nebija jāveic.

Valdgales ugunsgrēku notur iekšpus izveidotā perimetra; sasaukta Krīzes vadības padomes sēdē

Glābējiem nakts laikā izdevies noturēt Valdgales pagastā izcēlušos ugunsgrēku iekšpus izveidotā perimetra, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Lursoft: Ēdināšanas joma Latvijā – cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā nozares līderi

Vai ēdināšanas nozares uzņēmumi Latvijā patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Polijas Seims steidz nomainīt nepiekāpīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Polijā turpinoties reformām tiesu varā, ko asi nopēlusi daļa sabiedrības un Eiropas Komisija, likumdevēji nolēmši paātrināt Augstākās tiesas priekšsēdētājas, skaļas reformu pretinieces nomaiņu.

Olaines cietuma teritorijā plāno būvēt IeVP un VPD personāla mācību centru

Lai nodrošinātu visām Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta personāla grupām atbilstošu apmācību infrastruktūru un iespējas, Olaines cietuma teritorijā iecerēts izbūvēt ieslodzījuma vietas paraugkorpusu, kā arī mācību centru, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Korekcijas dienesti koncepcijas projekts.

Pēc žurnālistu materiāliem policija sākusi pārbaudi par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Valsts policija sākusi pārbaudi pēc žurnālistu publicētajiem materiāliem par pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu.

Bulgārija noraida migrantu atpakaļuzņemšanu no Rietumeiropas

Bulgārijas parlaments pieņēmis tiesību normu, kas valdībai liedz parakstīt divpusējus nolīgumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par tādu ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kuri bloka teritorijā iekļuvuši caur Bulgāriju, bet pēcāk valsti pametuši.

Karstuma vilnis Latvijā turpināsies, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

Šajā nedēļā karstums Latvijā neatkāpsies – dienas būs sutīgas un arī naktīs gaiss vietām neatdzisīs vairāk par +20 grādiem. Gandrīz katru dienu kādā no reģioniem varēs novērot lietu un pērkonu.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Jaunākie komentāri