bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 07.04.2020 | Vārda dienas: Helmuts, Zina, Zinaīda
LatviaLatvija

Ekspertu prognozes: ekonomikas izaugsme turpinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī, taču pieaugums visdrīzāk sasniegs vismaz 4%, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis savās prognozēs ir nedaudz atturīgāks un paredz ekonomikas gada izaugsmi par 3,7%, ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros. Tikmēr Swedbank vecākās ekonomistes Agneses Bucenieces prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir vien 3%.

SEB makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē: «Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, šī gada 1.ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%. Gada pirmajos mēnešos rūpniecības veikums bija labs – +3%. Tikmēr eksporta pieaugums pārsteidza – divos mēnešos +15%. Arī tirdzniecība «gāja no rokas», par ko liecina kāpums mazumtirdzniecībā par 5%. Tāpat nav šaubu par notiekošo būvniecības nozarē, kur iesācies izteikts buma periods – +35%. Arī pārējos pakalpojumu sektoros sagaidāms veselīgs kāpums.»

Gašpuitis uzsver, ka turpmāko ceturkšņu veikumu ietekmēs globālie procesi, jo īpaši eirozonā. «Janvārī ekonomikas noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēckrīzes periodā. Kaut vēlāk mazinājās, tas joprojām ir pietiekami augsts. Līdzīga virzība vērojama OECD ekonomikas izaugsmes norādes indeksam, kas, kaut arī krities, norāda uz stabilu izaugsmi šogad. Līdz ar to ārējie apstākļi solās būt labvēlīgi, kaut ģeopolitiskie un tirdzniecības karu riski saglabājas.»

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists arī norāda uz šī gada sākumā saglabāto pērn uzņemto straujo tempu. «Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1.ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.»

Par tik pozitīvu prognozi tikmēr nav pārliecināts SEB eksperts. Viņaprāt, pērn, ekonomikai uzrādot pieaugumu 4,5%, tā sasniedza izaugsmes augstāko punktu un, sagaidāms, ka pieauguma temps pakāpeniski palēnināsies. «Ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros, šā gada izaugsmes prognoze ir 3,7%,» atzīmē Gašpuitis.

Piesardzīgāka prognoze ir arī Swedbank vecākajai ekonomistei Agnesei Buceniecei: «Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos vietējā ekonomika būs gana spēcīga, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Swedbank prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir 3%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu, 3% ir ļoti piesardzīga prognoze, bet pašlaik to saglabājam – nerezidentu noguldījumu mazināšanās turpināsies, importam būtu jāaug straujāk nekā gada sākumā, ņemot vērā būvniecības un investīciju aktivitātes pieaugumu, izaugsmes temps kļūs lēnāks galvenajos eksporta tirgos, kam kopumā Latvijas IKP izaugsmes temps turpmākajos ceturkšņos būtu jāpalēnina.»

Gan Swedbankas, gan Luminor eksperti uzsvēruši straujo būvniecības kāpumu. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē: «Straujais kāpums būvniecībā ir pārspējis iepriekšējā gada sniegumu un liecina par spēju investīciju kāpumu. To veicina gan ES fondu projektu īstenošana, gan augstā jaudu noslodze, gan arī dažādu iepirkumu centru/veikalu un biroju būvniecība. Izskatās, ka šī gada sākumā ļoti straujais pieaugums būvniecībā ir vairāk nekā kompensējis nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu.»

Tikmēr Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš piebilst: «Populārs ir priekšstats, ka celtniecība ir gandrīz pilnīgi atkarīga no ES fondiem. To nozīme tiešām ir liela, taču nevajadzētu pārspīlēt. Viens no nozares vadošajiem uzņēmumiem Merks trešdien, 2.maijā, pavēstīja par saviem pērnā gada rezultātiem, piebilstot, ka tā pasūtījumu portfeli pēdējos 16 mēnešos papildinājuši 178 miljonus eiro vērti projekti. Šī summa vairāk nekā divkārt pārsniedz uzņēmuma ļoti strauji (par 68%) augošo pērnā gada apgrozījumu. Turklāt 99% no tā veido privātā sektora pasūtījumi.»

Apgrozījuma kritumu ostu un dzelzceļa nozarē atzīmē gan SEB, gan Luminor eksperts, norādot, ka tam, ko varētu saukt par «tradicionālo» tranzītu jeb izejvielu pārvadāšanu no austrumiem uz rietumiem vairs nav tādas lomas ekonomikā kā kādreiz. «Tranzīts vairs nav dominējošs pat transporta pakalpojumu eksportā, nerunājot par nozari kopumā. Aviācijas un autopārvadājumu eksports pērn bija 1,311 miljardi eiro, kamēr ostu un dzelzceļa pārvadājumu eksports — 711 miljoni eiro. Šogad šī attiecība jau būs vairāk nekā divkārša,» uzskata Strautiņš. Arī Gašpuitis norāda uz kritumu ostu (–18,2%) un dzelzceļa (–15,4%) kravu apgrozījumā. «Sagaidāms, ka apgrozījuma kritums šogad turpināsies,» tā Gašpuitis. 

Abi ekonomisti ir vienisprāt, ka, pateicoties situācijai darba tirgū un algu kāpumam, valdīs labvēlīga augsne tālākam patēriņa pieaugumam. Strautiņš prognozē, ka mazumtirdzniecība un citas patēriņa nozares arī šogad kopumā augs līdzīgā tempā. Vienlaikus viņš norāda, ka «valsts budžetā ieņēmumi pirmajā ceturksnī auguši straujāk par izdevumiem – tātad acumirklīgā fiskālās politikas ietekme ir bijusi drīzāk ekonomiku bremzējoša».

«Nedaudz vājāks par gaidīto 1.ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem,» tā Strautiņš.


Pievienot komentāru

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!