bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Eksporta kritums gada griezumā martā bijis 2,7% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada martā veidojis 2,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bijis par 2,7% mazāk nekā pērnā gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,1% mazāka, savukārt importa vērtība – par 0,2% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 966,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,22 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,8% līdz 44,2 %.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,26 miljardus eiro – par 344,7 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2017.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,86 miljardus eiro (palielinājums par 176,6 milj. eiro jeb 6,6%), bet importa – 3,4 miljardus eiro (pieaugums par 168,1 miljoniem eiro jeb 5,2 %), liecina CSP dati.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018.gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu eksporta vērtība bija par 1,1% mazāka, bet importa par 5,9% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 5,7%, bet importa pieauga par 0,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018.gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu:

–       augu valsts produktu eksports mazāks par 41,0 miljoniem eiro jeb 60,2%,
–       satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 19,5 miljoniem eiro jeb 23,6%,
–       mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazākspar 8,2 miljoniem eiro jeb 4,7%,
–       ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 7,8 miljoniem eiro jeb 9,5%,
–       parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 14,8 miljoniem eiro jeb 16,8%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2018.gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu:

–       parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 26,8 miljoniem eiro jeb 28,8%,

–       minerālproduktu imports lielāks par 14,3 miljoniem eiro jeb 14,4%,
–       ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 10,4 miljoniem eiro jeb 7,4%,
–       augu valsts produktu imports lielāks par 7,4 miljoniem eiro jeb 13,5%,
–       tekstila un tekstilizstrādājumuimportsmazāks par 6,5 miljoniem eiro jeb 13,6%.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,6%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (7,3%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,2%) un Igaunija (7,3%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 9,1%, bet importā – 9,6%.

Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu šī gada martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt mēbeļu, citu interjera priekšmetu un saliekamo būvkonstrukciju eksports samazinājās, sarūkot koka mēbeļu eksportam par 4,3 miljoniem eiro jeb 37,5%.

Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2018.gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 18,1 miljoniem eiro jeb 94,3%. Tajā pašā laikā elektroierīču un elektroiekārtu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja telefonu aparātu un citādu aparātu balss, attēlu un citu datu pārraidei un uztveršanai importa kritums par 7,4 miljoniem eiro jeb 15,1%.


Pievienot komentāru

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

airBaltic: Vasaras mēnešos 7–8% lidmašīnu ir pilnībā piepildītas

Vasaras mēnešos 7-8% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnu ir pilnībā piepildītas, stāsta airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Brīvdienās ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 11.augusta plkst. 6.30 līdz 13.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 168 izsaukumus – 48 uz ugunsgrēku dzēšanu un 96 uz glābšanas darbiem, bet 24 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Augusta peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti – aizliegts peldēties Šūņu ezerā

Pēc aizvadītās nedēļas veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm oficiālajās peldvietās ir noteikts aizliegums peldēties Šūņu ezera peldvietā, Daugavpilī, kurā konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums.

Baltcom: Nākotnē LMT un Lattelecom apvienošana ir neizbēgama

Nākotnē mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons un telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom apvienošana ir neizbēgama, norāda televīzijas kabeļoperatora Baltcom vadītājs Nikolā Buasēns.

Būs mēreni silts, bieži gaidāms lietus un brāzmains vējš

Pirmdien, 13.augustā, no austrumiem pastiprināsies neliels augsta spiediena atzars, līdz ar to nokrišņi teritorijas lielākajā daļā mitēsies, un, vējam pierimstot, otrdienas naktī vietām gaidāma migla. Termometra stabiņš uzkāps līdz +18...+23 grādu atzīmei pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Spodrinās cietumu reputāciju, atbrīvojot Lukišķu Cietumu

Lietuvas Tieslietu ministrija aizvadītajā nedēļā uzsākusi ieslodzīto pārvietošanu no Lukišķu Cietuma, kas atrodas Viļņas centrā. Tas tiekot darīts, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valsts ieslodzījuma vietu sistēmai un lai samazinātu to uzturēšanas izmaksas.

BNN nedēļas apkopojums: Deputāti 13.Saeimai. «Eiropas «G» punkts». Atteikšanās no pulksteņa laika maiņas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Pamošanās; Nākotne; Paziņojums; Apsūdzība.

Latvijas cietumos 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā

Latvijas cietumos aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Gandrīz 30% ērču inficētas ar Laimas slimības izraisītājām – borēlijām

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs no 198 laboratorijā pārbaudītajām ērcēm 56 jeb 28,3% izrādījušās inficētas ar Laimas slimību izraisošajām baktērijām – borēlijām, stāsta slimnīcā.

Notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācības

No 10. līdz 16.augustam Latvijā notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācībās BALTRON Squadex 18/2, informē Aizsardzības ministrija.

Birža apturējusi tirdzniecību ar Tosmares kuģubūvētavas akcijām

Birža Nasdaq Riga apturējusi tirdzniecību ar kuģubūves uzņēmuma Tosmares kuģubūvētava akcijām, teikts biržas publiskotajā informācijā.