bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Eksports Latvijā septembrī pieaug par 5,1%; topa augšgalā joprojām koksne

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada septembrī veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1% vairāk nekā 2017.gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1%, bet importa vērtība bija par 10,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 42,8%.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5% un importa par 17,6% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4%, bet importa – pieauga par 2,3%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018.gada septembrī, salīdzinot ar 2017.gada septembri:

– koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 26,7 milj. eiro jeb 17,7%,

– parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 7,1 milj. eiro jeb 7,9 %,

– augu valsts produktu eksports mazāks par 25,1 milj. eiro jeb 25,4%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 14,2 milj. eiro jeb 6,8%,

– dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 8,1 milj. eiro jeb 17,4%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2018.gada septembrī, salīdzinot ar 2017.gada septembri:

– minerālproduktu imports lielāks par 38,7 milj. eiro jeb 24,2%,

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 30,7 milj. eiro jeb 24,2%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 23,8 milj. eiro jeb 9,2%,

– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 17,3 milj. eiro jeb 18,5%,

– plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 4,5 milj. eiro jeb 6,1%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,7%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,1%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Vācija (9,4%), Polija (8,2%) un Igaunija (6,8%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā – 12,4%.

Koka un tā izstrādājumu, kokogles eksporta kāpumu 2018.gada septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada septembri ietekmēja apaļkoku eksporta pieaugums par 9,4 milj. eiro jeb  91,2%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 7,0 milj. eiro jeb 14,7%, bet sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports kritās, samazinoties vieglo automobiļu eksportam par 7,7 milj. eiro jeb 37,4%.

Importa kāpumu preču grupā «gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas» 2018.gada septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada septembrī ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 45,1 milj. eiro jeb 3,5 reizes, bet dzelzs un tērauda imports palielinājās, pieaugot plakanu dzelzs vai tērauda velmējumu importam par 17,1 milj.  eiro jeb 94,5%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automašīnu importa kritums par 10,9 milj. eiro jeb 23,1%.

Finanšu ministrijā preču eksporta vērtības samazinājumu par 1% skaidro ar iepriekš prognozēto samazinājumu graudaugu un rapšu eksportā, slikto graudaugu ražu šogad rudenī, kā arī reeksporta samazinājumu atsevišķām elektroiekārtām un mehāniskajām ierīcēm. Izslēdzot šo preču eksporta kritumu, kopējais eksports septembrī būtu par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī.

Tāpat ministrijā atzīmē: «Vērtējot Latvijas eksporta attīstības perspektīvas vidējā termiņā, negatīvie riski ir pastiprinājušas kopš šā gada sākuma un eksporta pieaugumu var ierobežot pasaules ārējās vides nenoteiktība saistībā ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā. ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr pēdējo mēnešu dinamika ir lejupvērsta un ekonomikas sentimenta indeksa vērtība šā gada oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš pērnā gada vidus. Papildus tam arī Latvijas rūpnieku novērtējums par produkcijas noieta perspektīvām šā gada ceturtajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem.»

«Eksporta kritumu septembrī noteicošie faktori nav saistīti ar ārējo pieprasījumu kritumu. Taču aktuālākajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pasaules ekonomikas pārskatā, kas tika atjaunots šā gada oktobrī, par 0,6 procentpunktiem tika samazināta pasaules tirdzniecības apjomu prognoze šim gadam (līdz 4,2%) salīdzinājumā ar šā gada jūlija prognozēm, galvenokārt skaidrojot to ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā. Jāatzīmē, ka jau iepriekšējās ekonomikas prognozēs, kas bija atjaunotas šā gada jūlijā, SVF arī samazināja pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu, līdz ar to jāsecina, ka kopš šā gada vidus pasaules ārējo tirdzniecību negatīvi ietekmējošie riski tikai pastiprinājās. Līdz ar to Latvijas preču eksporta pieauguma tempi turpmākajos mēnešos mazināsies un būs zemāki par vidējo pieaugumu tempu šā gada pirmajos deviņos mēnešos jeb 8,3%,» prognozē Finanšu ministrija.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es izmācījos divas profesijas, kas netaisa naudu lai vergotu citā profesijā priekš psihopāta gaterī.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē un tiem nevar piekļūt noziedzīgā veidā

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.

Talgo Administratīvajā tiesā pārsūdz IUB lēmumu elektrovilcienu iepirkumā

Vilcienu ražotājs Talgo pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par elektrovilcienu iepirkuma pārvērtēšanu, informē Talgo pārstāvji.

Turpinās izstrādāt tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanas kārtību

Tieslietu padome nākamnedēļ turpinās izstrādāt kārtību, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, kā arī šo tiesu priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību.

Biržu indeksiem dažādas tendences

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 21.februārī, bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

Nemiro: SPRK un Konkurences padomes funkcijas jāpaplašina

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome nebūtu jāapvieno, bet būtu jāpaplašina to funkcijas, teic ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.