Elektrības cenu milzīgās svārstības ietekmē vējš un citi laikapstākļi

Novembrī sezonāli siltāki laikapstākļi un augsta vēja staciju izstrāde būtiski ietekmējusi cenu svārstības gan elektroenerģijas, gan izejvielu tirgos. Baltijas valstīs vidējās elektroenerģijas cenas novembrī bija par 9% augstākas nekā oktobrī, informē AS Latvenergo.

Igaunijas tirdzniecības apgabalā mēneša vidēja elektroenerģijas cena bija 40,99 Eur/MWh, Latvijas tirdzniecības apgabalā 41,10 Eur/MWh. Lietuvā cena pieauga līdz 41,19 Eur/MWh.

Baltijā ik stundu cenu amplitūda svārstījās no mīnus 1,73 Eur/MWh līdz 254,44 Eur/MW.

Iepriekšējā mēnesī s elektroenerģijas sistēma cena samazinājās vairāk nekā uz pusi no 14,64 Eur/MWh līdz 6,32 Eur/MWh. Siltāki laikapstākļi reģionā, bagātīgi nokrišņi un augsta vēja staciju izstrāde būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu dinamiku Ziemeļvalstīs. Augsti nokrišņu apjomi turpināja ietekmēt ūdens rezervuāru aizpildījuma līmeņa pieaugumu, kam sekoja bagātīga izstrāde hidroelektrostacijās. Novembrī ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis Ziemeļvalstīs vidēji bija 92,6%, norma šajā laikā ir 78,9%.

Turklāt vēja staciju izstrāde Nord Pool reģionā bija par 29% augstāka nekā izstrāde oktobrī, un tā bija par 76% augstāka, salīdzinot ar izstrādes apjomiem iepriekšējā gada novembrī.

Turklāt Ziemeļvalstīs un arī Baltijā tika novērotas negatīvas ikstundas cenas, ko izraisīja augsta vēja staciju izstrāde zema pieprasījuma apstākļos. Turpretī mēneša vidējo elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijā ietekmēja arī kaimiņvalstu cenas no Zviedrijas SE4 apgabala, kur cenu pieaugumu šajā tirdzniecības apgabalā ietekmēja zemāka izstrāde atomelektrostacijās un starpsavienojumu ierobežojumi ar Norvēģiju.

No 5.novembra tika atvērta Latvijas – Krievijas robeža elektroenerģijas komerciālam importam no Krievijas uz Latviju. Lietuva lēma, ka slēgs Baltkrievijas – Lietuvas robežu trešo valstu elektroenerģijas importam uz Baltiju, tiklīdz tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā.

Hidroloģiskā situācija ietekmējusi elektroenerģijas nākotnes cenu lejupslīdi

Tā kā Ziemeļvalstīs tika prognozēti augsti nokrišņu apjomi, novembrī varēja novērot krasu cenu kritumu nākotnes kontraktu cenām. Hidrorezervuāru līmenis palielinājās virs normas no 19,9 TWh līdz pat 24,9 TWh mēneša vidū, un tas atspoguļojās sistēmas nākotnes kontraktu cenu svārstībās – dienas slēgšanas cena šajā periodā noslīdēja līdz 6 Eur/MWh. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma pārpalikums novembrī iepriekš netika novērots, tādēļ zemāka pieprasījuma apstākļos varēja novērot cenu kritumu.

Novembrī elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu (Nordic Futures) cenas decembrim nokrita par 45% līdz 13,04 Eur/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 18,90 Eur/MWh. Sistēmas 2021.gada 1.ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 34% līdz 17,38 Eur/MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās bija 21,25 Eur/MWh. Samazinājās arī 2021.gada sistēmas futures vidējā cena novembrī – par 27% līdz 16,37 Eur/MWh, un mēneša beigās kontrakta cena bija 18,70 Eur/MWh.

Latvijas elektroenerģijas futures vidējā cena novembra nākotnes kontraktam samazinājās līdz 43,32 Eur/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 44,10 Eur/MWh. 2021.gada Latvijas futures cena septembrī, sekojot tendencēm tirgū, samazinājās par 2% līdz 42,44 Eur/MWh.

Ģenerācija Baltijā pieaugusi par 14%

Baltijā elektroenerģijas patēriņš novembrī samazinājās par 2% līdz 2 368 GWh, salīdzinot ar patēriņu iepriekšējā gada novembrī. Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 606 GWh, salīdzinājumā ar 2019.gada oktobri tas samazinājās par 3%. Igaunijā patēriņš samazinājās par 4% līdz 714 GWh, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš. Lietuvā 1 019 GWh, un tas ir bez izmaiņām pret iepriekšējā gada novembri.

Novembrī Baltijā izstrādātais elektroenerģijas apjoms pieauga par 14% līdz 1 298 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 39%, kur vidēji mēnesī tika saražotas 453 GWh. Igaunijā izstrādes apjoms bija bez izmaiņām pret iepriekšējo līmeni – 420 GWh. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 8% līdz 425 GWh.

Aizvadītajā mēnesī ģenerācija Baltijā nosedza 55% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 75%, Igaunijā 59%, un Lietuvā – 41%.

Pietece Daugavā zem normas līmeņa

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 53,3 mm, kas ir 14% mazāk par mēneša normu (61,9 mm). Mēneša vidējā pietece Daugavā bija 323 m3/s, un tas ir par 22% zem 30 gadu vidējā pieteces līmeņa.

Novembrī elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās pieauga par 27% līdz 142 GWh, salīdzinot ar izstrādi septembrī. Tomēr izstrādes apjomi bija par 46% zemāki nekā izstrāde 2019.gada novembrī. Elektroenerģijas izstrāde Latvenergo TEC pieauga par 65% līdz 184 GWh, salīdzinot ar oktobri.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas