bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.09.2018 | Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

Elektroenerģijas tirgus atvēršana: Atšķirīgais un kopīgais Latvijā un Igaunijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015.gada 1.janvārim, šis lēmums nav mazinājis jautājuma aktualitāti.

«Liberalizējot elektroenerģijas tirgu Igaunijā, no vienas puses, tas izraisīja strauju elektrības rēķina palielināšanos, taču, no otras puses, konkurences pieauguma iespējas jau ir uzrādījušas cenu pazeminošu ietekmi. 2013. gadā kopumā elektrības cena par vienu kilovatstundu (kWh) pieauga par 28,7% salīdzinājumā ar 2012. Gadu, ai gan, balstoties uz Igaunijas ekonomikas un monetārās politikas ziņojumā sniegtajām prognozēm, sākotnējās aplēses liecināja, ka pieaugums būs aptuveni 20%. Elektroenerģijas cenas pieaugums veidoja aptuveni 1 procenta punktu no kopējās inflācijas,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

«Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Igaunijas Finanšu ministrija prognozēja, ka šī pasākuma ietekme uz kopējo inflāciju būs 0,65 procenta punkti. Igaunijas centrālā banka Eesti Pank atzina, ka 2014. gadā inflācija Igaunijā mazināsies sakarā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmes izzušanu,» ekonomisti citē portāls makroekonomika.lv.

Ekonomiste norāda, ka patlaban elektrība Igaunijā tiek piegādāta no Krievijas, Latvijas un Somijas (savienojums ar Somiju ar 350 MW EstLink1 kabeli un 650 MW EstLink2 kabeli). Papildus tiek plānots izveidot NordBalt elektroenerģijas padeves kabeli starp Lietuvu un Zviedriju 2016. gadā (700 MW, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas un Lietuvas kopējā vidējā elektroenerģijas patēriņa), kam pieslēgsies ne tikai Igaunija, bet arī Latvija. Plānos ir trešais kabelis starp Igauniju un Latviju 2020. gadā un ceturtais kabelis pēc 2020. gada, kā arī elektroenerģijas padeves kabelis LitPol starp Lietuvu un Poliju (2020). Šie savienojumi veicinās Igaunijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES kopējā elektroenerģijas tirgū.

Savukārt Latvijā elektrība tiek piegādāta no Igaunijas (divi 330 MW kabeļi), Krievijas (300 MW) un Lietuvas (330 MW). 2016. gadā plānots izbūvēt papildu savienojumu ar Lietuvu, kā arī jau uzskaitītos savienojumus ar Igauniju 2020. gadā un vēlāk.

«Pašlaik Igaunijā elektrības rēķinu veido elektroenerģijas tīkla operatora sniegto pakalpojumu izmaksas (36%), akcīzes nodoklis elektrībai un pievienotās vērtības nodoklis (kopā 21%), atjaunojamās enerģijas nodoklis (10%) un elektrības izmaksas (33%). Savukārt Latvijā komponentes, kas veido maksu par elektrību, ir šādā attiecībā: pārvades un sadales tīkla pakalpojumi (34%), pievienotās vērtības nodoklis (17%), OIK jeb subsīdijas elektrības ražošanai (16%) un elektrības izmaksas (33%),» skaidro bankas eksperte.

«Salīdzinot elektrības rēķinu veidojošo komponenšu apmēru Igaunijā un Latvijā, redzamas nelielas atšķirības, taču tās ir nebūtiskas. Jāatzīmē, ka Latvijā elektrības rēķinā neietilpst akcīzes nodoklis. Igaunijā šobrīd ir aptuveni 12 uzņēmumi, kas tirgo elektrību mājsaimniecībām, savukārt Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences uz šo brīdi ir saņēmuši četri komersanti,» tā Vecgaile.

«Ja vērtē to, vai Igaunijā brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešana veicināja elektroenerģijas pārdevēju diversifikāciju un pastiprināja konkurenci, atbilde ir pozitīva. Piemēram, Igaunijas valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja Eesti Energia (līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai baudīja monopola stāvokli) klientu skaitam sarūkot, tā tirgus daļa kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas ir samazinājusies par aptuveni 11 procenta punktiem. Mājsaimniecību noslēgto līgumu skaits ar citiem elektrības pārdevējiem Igaunijā svārstās no mēneša uz mēnesi, kas liecina par to, ka mājsaimniecības izmanto tām doto iespēju ik mēnesi pārslēgt līgumu ar jaunu elektrības pārdevēju, kas attiecīgajā brīdī tirgū piedāvā izdevīgāku darījumu. Piemēram, Elektrum tirgus daļa 2013. gada decembrī bija 9,6%, savukārt janvārī 14,6%. Savukārt Baltic Energy Services OÜ tirgus daļa decembrī bija 9,3%, bet janvārī – 10,2%.

Regulētajā elektroenerģijas tirgū Igaunijā, kad elektroenerģijas cenu noteica valsts, vidēji gala cena par kWh 2012. gadā bija 0,11 eiro, savukārt Latvijā – 0,09 santīmi jeb aptuveni 0,13 eiro. Vērojot elektrības cenas atšķirības atkarībā no patērētā apjoma, redzams, ka saskaņā ar Igaunijas modeli darbojas vairumtirdzniecības princips – pērc vairāk, maksā mazāk, kas ir tipisks vairumā Eiropas valstīs izmantotajam. Savukārt Latvijas gadījumā mājsaimniecības ar lielu patēriņu maksā vairāk par vienu kWh, bet mājsaimniecības ar mazāku patēriņu – mazāk. Jau kādu laiku Latvenergo mājsaimniecībām ar lielāku elektroenerģijas patēriņu piedāvā zonu jeb tā saukto nakts tarifu, kas ļauj ietaupīt elektrības izmaksas uz lielāku elektroenerģijas patēriņu, koncentrējot elektroenerģijas patēriņu uz nakti un nedēļas nogalēm. Tomēr statistika liecina, ka, iespējams, šāds pakalpojums vai nu nav populārs, vai arī mājsaimniecības nav spējušas pielāgot savu ikdienu izdevīgākām tarifa zonām, jo līdz ar elektrības patēriņa pieaugumu cena ir augstāka nekā starta un pamata tarifu gadījumos,» teic ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, var secināt, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana veicina jaunu starpsavienojumu izveidi. Patlaban kaimiņvalstis aktīvi strādā pie tā, lai izbūvētu jaunas elektrības pārvades sistēmas ar Skandināvijas valstīm, kas palielinās piegādātās elektroenerģijas jaudas un nākotnē, visticamāk, veicinās elektrības cenu mazināšanos. Latvijas gadījumā paredzams, ka jau pāris gadu laikā pēc tirgus liberalizācijas, būs iespējams iegādāties Skandināvijā, Polijā vai citur ražotu elektroenerģiju, tātad diversificēt piegādes tirgus, kas ļautu pamatoti diskutēt par pietuvināšanos reālai konkurencei elektroenerģijas tirgū.

Vērtējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā īsākā termiņā, tā atlikšana ietekmēs inflācijas tendences. Liberalizācijas atlikšana samazinās inflāciju šogad un paaugstinās nākamgad. Šāds inflācijas svārstīgums rada neskaidrības un apgrūtina saimniecisko lēmumu pieņemšanu.

Turklāt «elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ietekmē Latvijas kā sadarbības partnera tēlu. Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences bija saņēmuši četri komersanti, kuriem, līdz ar tirgus liberalizācijas atlikšanu, uz šo brīdi izstrādātie uzņēmējdarbības plāni ir jāatliek. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 17. jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan), kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus līdz 2015.gadam,» rezumē Vecgaile.

102.000.102.7025


Pievienot komentāru

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.

Pret aizdomās turēto VUGD priekšnieka vietnieku ierosināta disciplinārlieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos.

KP: pieaug uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

Konkurences padome šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Bildēs: Pāvests sagaidīts Tallinā

Romas katoļu baznīcas galva otrdien, 25.septembrī, sagaidīts Tallinā, kur ieradies, noslēdzot savu Baltijas valstu apmeklējumu.

airBaltic saņem divpadsmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja 12. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSN. Līdz 2018.gada beigām uzņēmums plāno, ka flotē kopumā būs 14 Airbus A220-300 lidmašīnas.

Latvijas apceļotājiem: visvairāk satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīklā turpinās remontdarbu sezona un atsevišķos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs.

Vācijas lielākai bankai prasa cīnīties ar naudas atmazgāšanu

Vācijas banku uzraugs prasījis valstī lielākai bankai, Deutsche Bank, pastiprināt tās cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija septiņos mēnešos palielinājusies par 0,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad septiņos mēnešos realizēta kopumā 21 347 tonnu apmērā, kas ir par 28 tonnām jeb 0,1% vairāk nekā 2017.gada septiņos mēnešos.

Krievijā Navaļnijam jauns arests uzreiz pēc iznākšanās no ieslodzījuma

Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aktīvi aicinājis iedzīvotājus piedalīties protesta akcijās pret Krievijas pensiju reformu, pēc administratīvā aresta izciešanas ticis aizturēts un atkārtoti notiesāts uz administratīvo arestu, 20 dienām. Šoreiz par septembra piketa nelikumīgu rīkošanu.

Meteorologi nedēļas vidū prognozē pirmo rudens vētru

Otrdien, 25.septembrī, Latvijā pakāpeniski paaugstināsies atmosfēras spiediens, mākoņu daudzums būs mainīgs ar tendenci samazināties dienas otrajā pusē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

SAB: Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā

Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, tai skaitā par 13.Saeimas vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem, taču patlaban nav informācijas, ka vēlēšanu process varētu tikt ārēji apdraudēts, atzīst Satversmes aizsardzības birojā.

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.