bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Elektroskūteri – Eiropas līmeņa galvassāpes. Vai Rīgā tiks atrastas zāles?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Runājot par elektriskajiem skrejriteņiem, vienaldzīgo nav. Vieniem tas ir ērts pārvietošanās veids, citiem – drauds. Ne vien to ātrums un klusums rada bažas, bet arī tas, ka nav skaidrs, kur tiem ir vieta – uz brauktuves, ietves vai veloceļiem? Turklāt ap pēcpusdienu jau, šķiet, ka pār Rīgu nolijis skrejriteņu lietus, jo tie ir pamesti visur un kur vien pagadās. Pilsētvides aktīvisti mudina Rīgu kontrolēt vismaz skrejriteņu iznomātājus, bet pati pilsēta gaida, kad būs likumi.

Uz BNN jautājumu, kā satiksmes dalībniekiem Rīgā sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem, kamēr nav iesviests likums, kas tos regulētu, biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs atbild, ka jāiet uz vēlēšanām un jāievēl rīcībspējīga dome.

«Kamēr ietves būs tik pārblīvētas ar visu ko, lai tikai netraucētu automašīnām, jo tas ir veids, kā tiek iekārtota pilsēta, tad, izņemot ārā elektroskrejriteņus no tā vienādojuma, nekas pēc būtības nemainās,» skaidro aktīvists.

«Pilsēta ir nejēdzīga, neērta un bīstama visiem, līdz ar to beidzot jāapzinās tās problēmas un jāsāk tās risināt.»

«Rīga ilgstoši nav domājusi par savu iedzīvotāju ērtībām, un tagad tas rada fiziskus draudus skrejriteņu lietotājiem. Bieži vien ietves ir bloķētas ar objektiem, kas traucē pārredzamību. Agrāk vai vēlāk sakrāsies traumu skaits, un es pieļauju, ka nonāksim arī līdz līķiem, jo pilsēta šobrīd neko pat negrasās darīt,» paredz Jonovs.

Regulējumu vajag

Pašlaik ar noteikumu izstrādi nodarbojas Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Tomēr no konkrētu priekšlikumu apspriešanas vai termiņu nosaukšanas iestāde sarunā ar BNN atturas. Jautājums šobrīd tiek pārrunāts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, un tuvākā sanāksme, kur runās arī par elektriskajiem skrejriteņiem, būs septembrī.

Jonovs ir pārliecināts, ka valsts līmenī neko ievērojamu nevar darīt, lai regulētu elektrisko skrejriteņu lietošanu – pietiktu ar ielikšanu kategorijā. Var kopā ar velosipēdiem, var arī atsevišķā, bet gana plašā, lai tajā vieta atrastos arī elektriskajiem skrituļdēļiem, vienriteņiem, rosina Jonovs, bet uzsver – vadītāja apliecības gan nevajag pieprasīt.

Elektrisko skrejriteņu regulējuma ieviešana, viņaprāt, būtu arī iespēja sakārtot vairākas likumu problēmas, kas saistītas ar velosipēdiem – kaut vai to, ka varētu atteikties no velosipēdista tiesībām. Jonovs apgalvo – daudzviet pasaulē tādas nepieprasa.

Turklāt, vadot elektrisko skrejriteni, rādīt pagriezienus esot neiespējami un Rīgas ielas bieži vien to apgrūtina darīt arī pašiem velosipēdistiem, uzskata Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis.

Tā būtu arī iespēja sakārtot pretrunas ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā, kur vienā vietā velosipēds definēts kā transportlīdzeklis, bet citur, runājot par transportlīdzekļiem, skaidrs, ka stāsts ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nevis velosipēdiem.

Pilsēta Cilvēkiem jau devusi CSDD savus priekšlikumus un gaida, kad būs konkrētas idejas un varēs runāt par tām.

Bez Rīgas nekur

Lai ieviestu kārtību ielās, jārīkojas arī pašai pilsētai, pārliecināts Jonovs. Rīgā šis jautājums pagaidām ir visaktuālākais, un pilsētvides entuziasts šaubās, vai Latvijā būs vēl kāda pilsēta, kurai par to nāksies lauzīt galvu.

«Par spīti tam, ka visi lielie iznomātāji vienojušies, ka veidos vienotu politiku pilsētas nepiedrazošanai, pagaidām neredzu, ka šī labā griba strādā. Vienīgais veids, kā ietekmēt iznomātājus, ir regulēt nomu darbību pilsētās,» teic Jonovs.

Pilsētai jānosaka, kā var nodarboties ar elektrisko skrejriteņu iznomāšanu un ko darīt, ja tiek pieļauti pārkāpumi.

Piemēram, pašlaik Rīgā biežs skats ir elektriskie skrejriteņi, kas mētājas, kur pagadās, pat traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādā gadījumā Jonovs ierosina, ka pašvaldības policija skrejriteni vienkārši konfiscē un aizved uz noliktavu, lai uzņēmējs domā, kā to atgūt un kā mudināt klientus uzvesties kārtīgi.

Viņš iesaka arī noteikt elektrisko skrejriteņu skaita griestus, sadalīt pilsētas zonās un rīkot iepirkums par tiesībām nodaroties ar skrejriteņu nomu, iekļaujot nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Piemēram, nomas iespēju nodrošināšanu pie konkrētiem punktiem pilsētā.

Rīgas domes izstrādātie regulējumi būtu arī iespēja noteikt ātruma ierobežojumus elektriskajiem skrejriteņiem un ieviest zonas, kurās ar tiem aizliegts pārvietoties.

Pilsētai nebūs iespējams regulēt iedzīvotājus ar privātajiem elektriskajiem skrejriteņiem, taču to varēs darīt ar lielajiem iznomātājiem, kas arī rada lielāko skrejriteņu masu pilsētā, skaidro Jonovs.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Plāta rokas un gaida papīrus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji BNN gan skaidro, ka Rīgas spēkos nebūtu īstenot Jonova piedāvātos risinājumus elektrisko skrejriteņu nomnieku kontrolēšanai.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt saistošas prasības komersanta nomas pakalpojumiem. Piemēram, vietvara tirgū var iesaistīties tikai, ja netiek nodrošināta sabiedrības interešu īstenošana un ja darbības rezultātā tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. 

Rīgas domē laikam atceras sukas, kas nāca pēc tam, kad tās priekšsēži izdomāja, ka pašvaldībai jātirgo ūdens, un pirms vēlēšanām solīja vērt vaļā savas aptiekas, līdz ar to tur izslēdz iespēju kontrolēt elektroskūteru nomniekus.

Lai ieviestu kārtību pilsētas ielās, pašvaldība gaida uz CSDD.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante BNN norāda, ka pašlaik viņu rīcībā nav rīku, lai sodītu elektrisko skrejriteņu iznomātājus par ielas vidū pamestiem transportlīdzekļiem, jo likumā šādi instrumenti nav iestrādāti. Līdz ar to jāgaida likumi, kas regulē elektroskūteru satiksmi.

Dimante uzsver – Rīga ir runājusi ar iznomātājiem un paudusi atbalstu elektroskūteru transportam, taču ne tam, ka tie tiks slēgti pie velonovietnēm.

Eiropas mēroga galvassāpes

Palasot, ka pat dāņi ir satraukti par elektrisko skrejriteņu popularitātes vilni, gribas vaicāt, ko tad vispār Rīga var pasākt? Jāatgādina, ka Kopenhāgena ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā un nebūtu pārspīlēti teikt, ka dāņi vispirms iemācās braukt ar velosipēdu un tikai tad staigāt. Tehnoloģiju sasniegumu valdzinājums un pārgalvība arī tur veido bīstamu kokteili.

Francijā tikmēr top grupas, kas cīnās par to, lai gājēji, kuri cietuši ar elektriskajiem skrejriteņiem saistītos negadījumos, saņemtu kompensāciju par nodarījumu. Piedāvātais risinājums – elektrisko skrejriteņu vadītājiem būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise. Tas savukārt ļautu izveidot fondu, kas palīdzētu cietušajiem, pat ja vaininieks jau sen aizdūcis tālēs zilajās un ir nenotverams.

Pamatīgas galvassāpes ir visai Eiropai. Tikmēr iedzīvotāji, ķerot pēdējo vasaras mēnesi, lec uz skrejriteņiem Kopenhāgenā, Parīzē un Rīgā. Likumdevējiem ir izvēle – strādāt tagad vai gaidīt pirmo skaļo tiesvedību.


Pievienot komentāru

  1. Lilija teica:

    Pati braucu ikdienā ar velosipēdu un domāju, ka gan riteņiem, gan skrejriteņiem vajadzīgas ne vien tiesības, kas garantē satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī numuri. Citādi viens otrs karstgalvis triecas kā traks, galva vai acs.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!