bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Elektroskūteri – Eiropas līmeņa galvassāpes. Vai Rīgā tiks atrastas zāles?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Runājot par elektriskajiem skrejriteņiem, vienaldzīgo nav. Vieniem tas ir ērts pārvietošanās veids, citiem – drauds. Ne vien to ātrums un klusums rada bažas, bet arī tas, ka nav skaidrs, kur tiem ir vieta – uz brauktuves, ietves vai veloceļiem? Turklāt ap pēcpusdienu jau, šķiet, ka pār Rīgu nolijis skrejriteņu lietus, jo tie ir pamesti visur un kur vien pagadās. Pilsētvides aktīvisti mudina Rīgu kontrolēt vismaz skrejriteņu iznomātājus, bet pati pilsēta gaida, kad būs likumi.

Uz BNN jautājumu, kā satiksmes dalībniekiem Rīgā sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem, kamēr nav iesviests likums, kas tos regulētu, biedrības Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs atbild, ka jāiet uz vēlēšanām un jāievēl rīcībspējīga dome.

«Kamēr ietves būs tik pārblīvētas ar visu ko, lai tikai netraucētu automašīnām, jo tas ir veids, kā tiek iekārtota pilsēta, tad, izņemot ārā elektroskrejriteņus no tā vienādojuma, nekas pēc būtības nemainās,» skaidro aktīvists.

«Pilsēta ir nejēdzīga, neērta un bīstama visiem, līdz ar to beidzot jāapzinās tās problēmas un jāsāk tās risināt.»

«Rīga ilgstoši nav domājusi par savu iedzīvotāju ērtībām, un tagad tas rada fiziskus draudus skrejriteņu lietotājiem. Bieži vien ietves ir bloķētas ar objektiem, kas traucē pārredzamību. Agrāk vai vēlāk sakrāsies traumu skaits, un es pieļauju, ka nonāksim arī līdz līķiem, jo pilsēta šobrīd neko pat negrasās darīt,» paredz Jonovs.

Regulējumu vajag

Pašlaik ar noteikumu izstrādi nodarbojas Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Tomēr no konkrētu priekšlikumu apspriešanas vai termiņu nosaukšanas iestāde sarunā ar BNN atturas. Jautājums šobrīd tiek pārrunāts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, un tuvākā sanāksme, kur runās arī par elektriskajiem skrejriteņiem, būs septembrī.

Jonovs ir pārliecināts, ka valsts līmenī neko ievērojamu nevar darīt, lai regulētu elektrisko skrejriteņu lietošanu – pietiktu ar ielikšanu kategorijā. Var kopā ar velosipēdiem, var arī atsevišķā, bet gana plašā, lai tajā vieta atrastos arī elektriskajiem skrituļdēļiem, vienriteņiem, rosina Jonovs, bet uzsver – vadītāja apliecības gan nevajag pieprasīt.

Elektrisko skrejriteņu regulējuma ieviešana, viņaprāt, būtu arī iespēja sakārtot vairākas likumu problēmas, kas saistītas ar velosipēdiem – kaut vai to, ka varētu atteikties no velosipēdista tiesībām. Jonovs apgalvo – daudzviet pasaulē tādas nepieprasa.

Turklāt, vadot elektrisko skrejriteni, rādīt pagriezienus esot neiespējami un Rīgas ielas bieži vien to apgrūtina darīt arī pašiem velosipēdistiem, uzskata Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis.

Tā būtu arī iespēja sakārtot pretrunas ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā, kur vienā vietā velosipēds definēts kā transportlīdzeklis, bet citur, runājot par transportlīdzekļiem, skaidrs, ka stāsts ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nevis velosipēdiem.

Pilsēta Cilvēkiem jau devusi CSDD savus priekšlikumus un gaida, kad būs konkrētas idejas un varēs runāt par tām.

Bez Rīgas nekur

Lai ieviestu kārtību ielās, jārīkojas arī pašai pilsētai, pārliecināts Jonovs. Rīgā šis jautājums pagaidām ir visaktuālākais, un pilsētvides entuziasts šaubās, vai Latvijā būs vēl kāda pilsēta, kurai par to nāksies lauzīt galvu.

«Par spīti tam, ka visi lielie iznomātāji vienojušies, ka veidos vienotu politiku pilsētas nepiedrazošanai, pagaidām neredzu, ka šī labā griba strādā. Vienīgais veids, kā ietekmēt iznomātājus, ir regulēt nomu darbību pilsētās,» teic Jonovs.

Pilsētai jānosaka, kā var nodarboties ar elektrisko skrejriteņu iznomāšanu un ko darīt, ja tiek pieļauti pārkāpumi.

Piemēram, pašlaik Rīgā biežs skats ir elektriskie skrejriteņi, kas mētājas, kur pagadās, pat traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādā gadījumā Jonovs ierosina, ka pašvaldības policija skrejriteni vienkārši konfiscē un aizved uz noliktavu, lai uzņēmējs domā, kā to atgūt un kā mudināt klientus uzvesties kārtīgi.

Viņš iesaka arī noteikt elektrisko skrejriteņu skaita griestus, sadalīt pilsētas zonās un rīkot iepirkums par tiesībām nodaroties ar skrejriteņu nomu, iekļaujot nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Piemēram, nomas iespēju nodrošināšanu pie konkrētiem punktiem pilsētā.

Rīgas domes izstrādātie regulējumi būtu arī iespēja noteikt ātruma ierobežojumus elektriskajiem skrejriteņiem un ieviest zonas, kurās ar tiem aizliegts pārvietoties.

Pilsētai nebūs iespējams regulēt iedzīvotājus ar privātajiem elektriskajiem skrejriteņiem, taču to varēs darīt ar lielajiem iznomātājiem, kas arī rada lielāko skrejriteņu masu pilsētā, skaidro Jonovs.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Plāta rokas un gaida papīrus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji BNN gan skaidro, ka Rīgas spēkos nebūtu īstenot Jonova piedāvātos risinājumus elektrisko skrejriteņu nomnieku kontrolēšanai.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt saistošas prasības komersanta nomas pakalpojumiem. Piemēram, vietvara tirgū var iesaistīties tikai, ja netiek nodrošināta sabiedrības interešu īstenošana un ja darbības rezultātā tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. 

Rīgas domē laikam atceras sukas, kas nāca pēc tam, kad tās priekšsēži izdomāja, ka pašvaldībai jātirgo ūdens, un pirms vēlēšanām solīja vērt vaļā savas aptiekas, līdz ar to tur izslēdz iespēju kontrolēt elektroskūteru nomniekus.

Lai ieviestu kārtību pilsētas ielās, pašvaldība gaida uz CSDD.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante BNN norāda, ka pašlaik viņu rīcībā nav rīku, lai sodītu elektrisko skrejriteņu iznomātājus par ielas vidū pamestiem transportlīdzekļiem, jo likumā šādi instrumenti nav iestrādāti. Līdz ar to jāgaida likumi, kas regulē elektroskūteru satiksmi.

Dimante uzsver – Rīga ir runājusi ar iznomātājiem un paudusi atbalstu elektroskūteru transportam, taču ne tam, ka tie tiks slēgti pie velonovietnēm.

Eiropas mēroga galvassāpes

Palasot, ka pat dāņi ir satraukti par elektrisko skrejriteņu popularitātes vilni, gribas vaicāt, ko tad vispār Rīga var pasākt? Jāatgādina, ka Kopenhāgena ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā un nebūtu pārspīlēti teikt, ka dāņi vispirms iemācās braukt ar velosipēdu un tikai tad staigāt. Tehnoloģiju sasniegumu valdzinājums un pārgalvība arī tur veido bīstamu kokteili.

Francijā tikmēr top grupas, kas cīnās par to, lai gājēji, kuri cietuši ar elektriskajiem skrejriteņiem saistītos negadījumos, saņemtu kompensāciju par nodarījumu. Piedāvātais risinājums – elektrisko skrejriteņu vadītājiem būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise. Tas savukārt ļautu izveidot fondu, kas palīdzētu cietušajiem, pat ja vaininieks jau sen aizdūcis tālēs zilajās un ir nenotverams.

Pamatīgas galvassāpes ir visai Eiropai. Tikmēr iedzīvotāji, ķerot pēdējo vasaras mēnesi, lec uz skrejriteņiem Kopenhāgenā, Parīzē un Rīgā. Likumdevējiem ir izvēle – strādāt tagad vai gaidīt pirmo skaļo tiesvedību.


Pievienot komentāru

  1. Lilija teica:

    Pati braucu ikdienā ar velosipēdu un domāju, ka gan riteņiem, gan skrejriteņiem vajadzīgas ne vien tiesības, kas garantē satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī numuri. Citādi viens otrs karstgalvis triecas kā traks, galva vai acs.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Jaunākie komentāri


-->