Elektroskūteri – Eiropas līmeņa galvassāpes. Vai Rīgā tiks atrastas zāles?

Runājot par elektriskajiem skrejriteņiem, vienaldzīgo nav. Vieniem tas ir ērts pārvietošanās veids, citiem – drauds. Ne vien to ātrums un klusums rada bažas, bet arī tas, ka nav skaidrs, kur tiem ir vieta – uz brauktuves, ietves vai veloceļiem? Turklāt ap pēcpusdienu jau, šķiet, ka pār Rīgu nolijis skrejriteņu lietus, jo tie ir pamesti visur un kur vien pagadās. Pilsētvides aktīvisti mudina Rīgu kontrolēt vismaz skrejriteņu iznomātājus, bet pati pilsēta gaida, kad būs likumi.

Uz BNN jautājumu, kā satiksmes dalībniekiem Rīgā sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem, kamēr nav iesviests likums, kas tos regulētu, biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs atbild, ka jāiet uz vēlēšanām un jāievēl rīcībspējīga dome.

«Kamēr ietves būs tik pārblīvētas ar visu ko, lai tikai netraucētu automašīnām, jo tas ir veids, kā tiek iekārtota pilsēta, tad, izņemot ārā elektroskrejriteņus no tā vienādojuma, nekas pēc būtības nemainās,» skaidro aktīvists.

«Pilsēta ir nejēdzīga, neērta un bīstama visiem, līdz ar to beidzot jāapzinās tās problēmas un jāsāk tās risināt.»

«Rīga ilgstoši nav domājusi par savu iedzīvotāju ērtībām, un tagad tas rada fiziskus draudus skrejriteņu lietotājiem. Bieži vien ietves ir bloķētas ar objektiem, kas traucē pārredzamību. Agrāk vai vēlāk sakrāsies traumu skaits, un es pieļauju, ka nonāksim arī līdz līķiem, jo pilsēta šobrīd neko pat negrasās darīt,» paredz Jonovs.

Regulējumu vajag

Pašlaik ar noteikumu izstrādi nodarbojas Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Tomēr no konkrētu priekšlikumu apspriešanas vai termiņu nosaukšanas iestāde sarunā ar BNN atturas. Jautājums šobrīd tiek pārrunāts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, un tuvākā sanāksme, kur runās arī par elektriskajiem skrejriteņiem, būs septembrī.

Jonovs ir pārliecināts, ka valsts līmenī neko ievērojamu nevar darīt, lai regulētu elektrisko skrejriteņu lietošanu – pietiktu ar ielikšanu kategorijā. Var kopā ar velosipēdiem, var arī atsevišķā, bet gana plašā, lai tajā vieta atrastos arī elektriskajiem skrituļdēļiem, vienriteņiem, rosina Jonovs, bet uzsver – vadītāja apliecības gan nevajag pieprasīt.

Elektrisko skrejriteņu regulējuma ieviešana, viņaprāt, būtu arī iespēja sakārtot vairākas likumu problēmas, kas saistītas ar velosipēdiem – kaut vai to, ka varētu atteikties no velosipēdista tiesībām. Jonovs apgalvo – daudzviet pasaulē tādas nepieprasa.

Turklāt, vadot elektrisko skrejriteni, rādīt pagriezienus esot neiespējami un Rīgas ielas bieži vien to apgrūtina darīt arī pašiem velosipēdistiem, uzskata Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis.

Tā būtu arī iespēja sakārtot pretrunas ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā, kur vienā vietā velosipēds definēts kā transportlīdzeklis, bet citur, runājot par transportlīdzekļiem, skaidrs, ka stāsts ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nevis velosipēdiem.

Pilsēta Cilvēkiem jau devusi CSDD savus priekšlikumus un gaida, kad būs konkrētas idejas un varēs runāt par tām.

Bez Rīgas nekur

Lai ieviestu kārtību ielās, jārīkojas arī pašai pilsētai, pārliecināts Jonovs. Rīgā šis jautājums pagaidām ir visaktuālākais, un pilsētvides entuziasts šaubās, vai Latvijā būs vēl kāda pilsēta, kurai par to nāksies lauzīt galvu.

«Par spīti tam, ka visi lielie iznomātāji vienojušies, ka veidos vienotu politiku pilsētas nepiedrazošanai, pagaidām neredzu, ka šī labā griba strādā. Vienīgais veids, kā ietekmēt iznomātājus, ir regulēt nomu darbību pilsētās,» teic Jonovs.

Pilsētai jānosaka, kā var nodarboties ar elektrisko skrejriteņu iznomāšanu un ko darīt, ja tiek pieļauti pārkāpumi.

Piemēram, pašlaik Rīgā biežs skats ir elektriskie skrejriteņi, kas mētājas, kur pagadās, pat traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādā gadījumā Jonovs ierosina, ka pašvaldības policija skrejriteni vienkārši konfiscē un aizved uz noliktavu, lai uzņēmējs domā, kā to atgūt un kā mudināt klientus uzvesties kārtīgi.

Viņš iesaka arī noteikt elektrisko skrejriteņu skaita griestus, sadalīt pilsētas zonās un rīkot iepirkums par tiesībām nodaroties ar skrejriteņu nomu, iekļaujot nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Piemēram, nomas iespēju nodrošināšanu pie konkrētiem punktiem pilsētā.

Rīgas domes izstrādātie regulējumi būtu arī iespēja noteikt ātruma ierobežojumus elektriskajiem skrejriteņiem un ieviest zonas, kurās ar tiem aizliegts pārvietoties.

Pilsētai nebūs iespējams regulēt iedzīvotājus ar privātajiem elektriskajiem skrejriteņiem, taču to varēs darīt ar lielajiem iznomātājiem, kas arī rada lielāko skrejriteņu masu pilsētā, skaidro Jonovs.

 

Plāta rokas un gaida papīrus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji BNN gan skaidro, ka Rīgas spēkos nebūtu īstenot Jonova piedāvātos risinājumus elektrisko skrejriteņu nomnieku kontrolēšanai.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt saistošas prasības komersanta nomas pakalpojumiem. Piemēram, vietvara tirgū var iesaistīties tikai, ja netiek nodrošināta sabiedrības interešu īstenošana un ja darbības rezultātā tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. 

Rīgas domē laikam atceras sukas, kas nāca pēc tam, kad tās priekšsēži izdomāja, ka pašvaldībai jātirgo ūdens, un pirms vēlēšanām solīja vērt vaļā savas aptiekas, līdz ar to tur izslēdz iespēju kontrolēt elektroskūteru nomniekus.

Lai ieviestu kārtību pilsētas ielās, pašvaldība gaida uz CSDD.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante BNN norāda, ka pašlaik viņu rīcībā nav rīku, lai sodītu elektrisko skrejriteņu iznomātājus par ielas vidū pamestiem transportlīdzekļiem, jo likumā šādi instrumenti nav iestrādāti. Līdz ar to jāgaida likumi, kas regulē elektroskūteru satiksmi.

Dimante uzsver – Rīga ir runājusi ar iznomātājiem un paudusi atbalstu elektroskūteru transportam, taču ne tam, ka tie tiks slēgti pie velonovietnēm.

Eiropas mēroga galvassāpes

Palasot, ka pat dāņi ir satraukti par elektrisko skrejriteņu popularitātes vilni, gribas vaicāt, ko tad vispār Rīga var pasākt? Jāatgādina, ka Kopenhāgena ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā un nebūtu pārspīlēti teikt, ka dāņi vispirms iemācās braukt ar velosipēdu un tikai tad staigāt. Tehnoloģiju sasniegumu valdzinājums un pārgalvība arī tur veido bīstamu kokteili.

Francijā tikmēr top grupas, kas cīnās par to, lai gājēji, kuri cietuši ar elektriskajiem skrejriteņiem saistītos negadījumos, saņemtu kompensāciju par nodarījumu. Piedāvātais risinājums – elektrisko skrejriteņu vadītājiem būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise. Tas savukārt ļautu izveidot fondu, kas palīdzētu cietušajiem, pat ja vaininieks jau sen aizdūcis tālēs zilajās un ir nenotverams.

Pamatīgas galvassāpes ir visai Eiropai. Tikmēr iedzīvotāji, ķerot pēdējo vasaras mēnesi, lec uz skrejriteņiem Kopenhāgenā, Parīzē un Rīgā. Likumdevējiem ir izvēle – strādāt tagad vai gaidīt pirmo skaļo tiesvedību.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Pati braucu ikdienā ar velosipēdu un domāju, ka gan riteņiem, gan skrejriteņiem vajadzīgas ne vien tiesības, kas garantē satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī numuri. Citādi viens otrs karstgalvis triecas kā traks, galva vai acs.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas