bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne
LatviaLatvija

Elektroskūteri – Eiropas līmeņa galvassāpes. Vai Rīgā tiks atrastas zāles?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Runājot par elektriskajiem skrejriteņiem, vienaldzīgo nav. Vieniem tas ir ērts pārvietošanās veids, citiem – drauds. Ne vien to ātrums un klusums rada bažas, bet arī tas, ka nav skaidrs, kur tiem ir vieta – uz brauktuves, ietves vai veloceļiem? Turklāt ap pēcpusdienu jau, šķiet, ka pār Rīgu nolijis skrejriteņu lietus, jo tie ir pamesti visur un kur vien pagadās. Pilsētvides aktīvisti mudina Rīgu kontrolēt vismaz skrejriteņu iznomātājus, bet pati pilsēta gaida, kad būs likumi.

Uz BNN jautājumu, kā satiksmes dalībniekiem Rīgā sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem, kamēr nav iesviests likums, kas tos regulētu, biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs atbild, ka jāiet uz vēlēšanām un jāievēl rīcībspējīga dome.

«Kamēr ietves būs tik pārblīvētas ar visu ko, lai tikai netraucētu automašīnām, jo tas ir veids, kā tiek iekārtota pilsēta, tad, izņemot ārā elektroskrejriteņus no tā vienādojuma, nekas pēc būtības nemainās,» skaidro aktīvists.

«Pilsēta ir nejēdzīga, neērta un bīstama visiem, līdz ar to beidzot jāapzinās tās problēmas un jāsāk tās risināt.»

«Rīga ilgstoši nav domājusi par savu iedzīvotāju ērtībām, un tagad tas rada fiziskus draudus skrejriteņu lietotājiem. Bieži vien ietves ir bloķētas ar objektiem, kas traucē pārredzamību. Agrāk vai vēlāk sakrāsies traumu skaits, un es pieļauju, ka nonāksim arī līdz līķiem, jo pilsēta šobrīd neko pat negrasās darīt,» paredz Jonovs.

Regulējumu vajag

Pašlaik ar noteikumu izstrādi nodarbojas Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Tomēr no konkrētu priekšlikumu apspriešanas vai termiņu nosaukšanas iestāde sarunā ar BNN atturas. Jautājums šobrīd tiek pārrunāts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, un tuvākā sanāksme, kur runās arī par elektriskajiem skrejriteņiem, būs septembrī.

Jonovs ir pārliecināts, ka valsts līmenī neko ievērojamu nevar darīt, lai regulētu elektrisko skrejriteņu lietošanu – pietiktu ar ielikšanu kategorijā. Var kopā ar velosipēdiem, var arī atsevišķā, bet gana plašā, lai tajā vieta atrastos arī elektriskajiem skrituļdēļiem, vienriteņiem, rosina Jonovs, bet uzsver – vadītāja apliecības gan nevajag pieprasīt.

Elektrisko skrejriteņu regulējuma ieviešana, viņaprāt, būtu arī iespēja sakārtot vairākas likumu problēmas, kas saistītas ar velosipēdiem – kaut vai to, ka varētu atteikties no velosipēdista tiesībām. Jonovs apgalvo – daudzviet pasaulē tādas nepieprasa.

Turklāt, vadot elektrisko skrejriteni, rādīt pagriezienus esot neiespējami un Rīgas ielas bieži vien to apgrūtina darīt arī pašiem velosipēdistiem, uzskata Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis.

Tā būtu arī iespēja sakārtot pretrunas ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā, kur vienā vietā velosipēds definēts kā transportlīdzeklis, bet citur, runājot par transportlīdzekļiem, skaidrs, ka stāsts ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nevis velosipēdiem.

Pilsēta Cilvēkiem jau devusi CSDD savus priekšlikumus un gaida, kad būs konkrētas idejas un varēs runāt par tām.

Bez Rīgas nekur

Lai ieviestu kārtību ielās, jārīkojas arī pašai pilsētai, pārliecināts Jonovs. Rīgā šis jautājums pagaidām ir visaktuālākais, un pilsētvides entuziasts šaubās, vai Latvijā būs vēl kāda pilsēta, kurai par to nāksies lauzīt galvu.

«Par spīti tam, ka visi lielie iznomātāji vienojušies, ka veidos vienotu politiku pilsētas nepiedrazošanai, pagaidām neredzu, ka šī labā griba strādā. Vienīgais veids, kā ietekmēt iznomātājus, ir regulēt nomu darbību pilsētās,» teic Jonovs.

Pilsētai jānosaka, kā var nodarboties ar elektrisko skrejriteņu iznomāšanu un ko darīt, ja tiek pieļauti pārkāpumi.

Piemēram, pašlaik Rīgā biežs skats ir elektriskie skrejriteņi, kas mētājas, kur pagadās, pat traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādā gadījumā Jonovs ierosina, ka pašvaldības policija skrejriteni vienkārši konfiscē un aizved uz noliktavu, lai uzņēmējs domā, kā to atgūt un kā mudināt klientus uzvesties kārtīgi.

Viņš iesaka arī noteikt elektrisko skrejriteņu skaita griestus, sadalīt pilsētas zonās un rīkot iepirkums par tiesībām nodaroties ar skrejriteņu nomu, iekļaujot nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Piemēram, nomas iespēju nodrošināšanu pie konkrētiem punktiem pilsētā.

Rīgas domes izstrādātie regulējumi būtu arī iespēja noteikt ātruma ierobežojumus elektriskajiem skrejriteņiem un ieviest zonas, kurās ar tiem aizliegts pārvietoties.

Pilsētai nebūs iespējams regulēt iedzīvotājus ar privātajiem elektriskajiem skrejriteņiem, taču to varēs darīt ar lielajiem iznomātājiem, kas arī rada lielāko skrejriteņu masu pilsētā, skaidro Jonovs.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Plāta rokas un gaida papīrus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji BNN gan skaidro, ka Rīgas spēkos nebūtu īstenot Jonova piedāvātos risinājumus elektrisko skrejriteņu nomnieku kontrolēšanai.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt saistošas prasības komersanta nomas pakalpojumiem. Piemēram, vietvara tirgū var iesaistīties tikai, ja netiek nodrošināta sabiedrības interešu īstenošana un ja darbības rezultātā tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. 

Rīgas domē laikam atceras sukas, kas nāca pēc tam, kad tās priekšsēži izdomāja, ka pašvaldībai jātirgo ūdens, un pirms vēlēšanām solīja vērt vaļā savas aptiekas, līdz ar to tur izslēdz iespēju kontrolēt elektroskūteru nomniekus.

Lai ieviestu kārtību pilsētas ielās, pašvaldība gaida uz CSDD.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante BNN norāda, ka pašlaik viņu rīcībā nav rīku, lai sodītu elektrisko skrejriteņu iznomātājus par ielas vidū pamestiem transportlīdzekļiem, jo likumā šādi instrumenti nav iestrādāti. Līdz ar to jāgaida likumi, kas regulē elektroskūteru satiksmi.

Dimante uzsver – Rīga ir runājusi ar iznomātājiem un paudusi atbalstu elektroskūteru transportam, taču ne tam, ka tie tiks slēgti pie velonovietnēm.

Eiropas mēroga galvassāpes

Palasot, ka pat dāņi ir satraukti par elektrisko skrejriteņu popularitātes vilni, gribas vaicāt, ko tad vispār Rīga var pasākt? Jāatgādina, ka Kopenhāgena ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā un nebūtu pārspīlēti teikt, ka dāņi vispirms iemācās braukt ar velosipēdu un tikai tad staigāt. Tehnoloģiju sasniegumu valdzinājums un pārgalvība arī tur veido bīstamu kokteili.

Francijā tikmēr top grupas, kas cīnās par to, lai gājēji, kuri cietuši ar elektriskajiem skrejriteņiem saistītos negadījumos, saņemtu kompensāciju par nodarījumu. Piedāvātais risinājums – elektrisko skrejriteņu vadītājiem būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise. Tas savukārt ļautu izveidot fondu, kas palīdzētu cietušajiem, pat ja vaininieks jau sen aizdūcis tālēs zilajās un ir nenotverams.

Pamatīgas galvassāpes ir visai Eiropai. Tikmēr iedzīvotāji, ķerot pēdējo vasaras mēnesi, lec uz skrejriteņiem Kopenhāgenā, Parīzē un Rīgā. Likumdevējiem ir izvēle – strādāt tagad vai gaidīt pirmo skaļo tiesvedību.


Pievienot komentāru

  1. Lilija teica:

    Pati braucu ikdienā ar velosipēdu un domāju, ka gan riteņiem, gan skrejriteņiem vajadzīgas ne vien tiesības, kas garantē satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī numuri. Citādi viens otrs karstgalvis triecas kā traks, galva vai acs.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.

Piektdien Latvijas lielākajā daļā līs

Piektdien, 11.oktobrī, laika apstākļus noteiks ciklona dienvidaustrumu mala, dienas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies un lietus ir gaidāms vien dažviet.

Akciju cenu kāpums cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā

Pasaules fondu biržās akciju cenas pārsvarā pieaugušas cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājusies pēc optimisma par lūzumu Brexit sarunās.

Petraviča atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Maršruts nedēļas nogalei: Skaņu mežs, Senioru balle un ziemas peldēšanas atklāšana

Šajā nedēļas nogalē zelta rudens ne tikai kļavu lapās, bet arī pasākumos visā Latvijā.

Ar Nobelu literatūrā godina poļu un austriešu rakstniekus

Zviedrijā ceturtdien, 10.oktobrī, paziņoti uzreiz divu gadu Nobela prēmijas literatūrā laureāti. Tie ir poļu rakstniece Olga Tokarčuka un austriešu autors Peters Handke.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->