bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Elektroskūteri – Eiropas līmeņa galvassāpes. Vai Rīgā tiks atrastas zāles?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Runājot par elektriskajiem skrejriteņiem, vienaldzīgo nav. Vieniem tas ir ērts pārvietošanās veids, citiem – drauds. Ne vien to ātrums un klusums rada bažas, bet arī tas, ka nav skaidrs, kur tiem ir vieta – uz brauktuves, ietves vai veloceļiem? Turklāt ap pēcpusdienu jau, šķiet, ka pār Rīgu nolijis skrejriteņu lietus, jo tie ir pamesti visur un kur vien pagadās. Pilsētvides aktīvisti mudina Rīgu kontrolēt vismaz skrejriteņu iznomātājus, bet pati pilsēta gaida, kad būs likumi.

Uz BNN jautājumu, kā satiksmes dalībniekiem Rīgā sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem, kamēr nav iesviests likums, kas tos regulētu, biedrības Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs atbild, ka jāiet uz vēlēšanām un jāievēl rīcībspējīga dome.

«Kamēr ietves būs tik pārblīvētas ar visu ko, lai tikai netraucētu automašīnām, jo tas ir veids, kā tiek iekārtota pilsēta, tad, izņemot ārā elektroskrejriteņus no tā vienādojuma, nekas pēc būtības nemainās,» skaidro aktīvists.

«Pilsēta ir nejēdzīga, neērta un bīstama visiem, līdz ar to beidzot jāapzinās tās problēmas un jāsāk tās risināt.»

«Rīga ilgstoši nav domājusi par savu iedzīvotāju ērtībām, un tagad tas rada fiziskus draudus skrejriteņu lietotājiem. Bieži vien ietves ir bloķētas ar objektiem, kas traucē pārredzamību. Agrāk vai vēlāk sakrāsies traumu skaits, un es pieļauju, ka nonāksim arī līdz līķiem, jo pilsēta šobrīd neko pat negrasās darīt,» paredz Jonovs.

Regulējumu vajag

Pašlaik ar noteikumu izstrādi nodarbojas Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Tomēr no konkrētu priekšlikumu apspriešanas vai termiņu nosaukšanas iestāde sarunā ar BNN atturas. Jautājums šobrīd tiek pārrunāts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, un tuvākā sanāksme, kur runās arī par elektriskajiem skrejriteņiem, būs septembrī.

Jonovs ir pārliecināts, ka valsts līmenī neko ievērojamu nevar darīt, lai regulētu elektrisko skrejriteņu lietošanu – pietiktu ar ielikšanu kategorijā. Var kopā ar velosipēdiem, var arī atsevišķā, bet gana plašā, lai tajā vieta atrastos arī elektriskajiem skrituļdēļiem, vienriteņiem, rosina Jonovs, bet uzsver – vadītāja apliecības gan nevajag pieprasīt.

Elektrisko skrejriteņu regulējuma ieviešana, viņaprāt, būtu arī iespēja sakārtot vairākas likumu problēmas, kas saistītas ar velosipēdiem – kaut vai to, ka varētu atteikties no velosipēdista tiesībām. Jonovs apgalvo – daudzviet pasaulē tādas nepieprasa.

Turklāt, vadot elektrisko skrejriteni, rādīt pagriezienus esot neiespējami un Rīgas ielas bieži vien to apgrūtina darīt arī pašiem velosipēdistiem, uzskata Pilsēta Cilvēkiem pārstāvis.

Tā būtu arī iespēja sakārtot pretrunas ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā, kur vienā vietā velosipēds definēts kā transportlīdzeklis, bet citur, runājot par transportlīdzekļiem, skaidrs, ka stāsts ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nevis velosipēdiem.

Pilsēta Cilvēkiem jau devusi CSDD savus priekšlikumus un gaida, kad būs konkrētas idejas un varēs runāt par tām.

Bez Rīgas nekur

Lai ieviestu kārtību ielās, jārīkojas arī pašai pilsētai, pārliecināts Jonovs. Rīgā šis jautājums pagaidām ir visaktuālākais, un pilsētvides entuziasts šaubās, vai Latvijā būs vēl kāda pilsēta, kurai par to nāksies lauzīt galvu.

«Par spīti tam, ka visi lielie iznomātāji vienojušies, ka veidos vienotu politiku pilsētas nepiedrazošanai, pagaidām neredzu, ka šī labā griba strādā. Vienīgais veids, kā ietekmēt iznomātājus, ir regulēt nomu darbību pilsētās,» teic Jonovs.

Pilsētai jānosaka, kā var nodarboties ar elektrisko skrejriteņu iznomāšanu un ko darīt, ja tiek pieļauti pārkāpumi.

Piemēram, pašlaik Rīgā biežs skats ir elektriskie skrejriteņi, kas mētājas, kur pagadās, pat traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādā gadījumā Jonovs ierosina, ka pašvaldības policija skrejriteni vienkārši konfiscē un aizved uz noliktavu, lai uzņēmējs domā, kā to atgūt un kā mudināt klientus uzvesties kārtīgi.

Viņš iesaka arī noteikt elektrisko skrejriteņu skaita griestus, sadalīt pilsētas zonās un rīkot iepirkums par tiesībām nodaroties ar skrejriteņu nomu, iekļaujot nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Piemēram, nomas iespēju nodrošināšanu pie konkrētiem punktiem pilsētā.

Rīgas domes izstrādātie regulējumi būtu arī iespēja noteikt ātruma ierobežojumus elektriskajiem skrejriteņiem un ieviest zonas, kurās ar tiem aizliegts pārvietoties.

Pilsētai nebūs iespējams regulēt iedzīvotājus ar privātajiem elektriskajiem skrejriteņiem, taču to varēs darīt ar lielajiem iznomātājiem, kas arī rada lielāko skrejriteņu masu pilsētā, skaidro Jonovs.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Plāta rokas un gaida papīrus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji BNN gan skaidro, ka Rīgas spēkos nebūtu īstenot Jonova piedāvātos risinājumus elektrisko skrejriteņu nomnieku kontrolēšanai.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt saistošas prasības komersanta nomas pakalpojumiem. Piemēram, vietvara tirgū var iesaistīties tikai, ja netiek nodrošināta sabiedrības interešu īstenošana un ja darbības rezultātā tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. 

Rīgas domē laikam atceras sukas, kas nāca pēc tam, kad tās priekšsēži izdomāja, ka pašvaldībai jātirgo ūdens, un pirms vēlēšanām solīja vērt vaļā savas aptiekas, līdz ar to tur izslēdz iespēju kontrolēt elektroskūteru nomniekus.

Lai ieviestu kārtību pilsētas ielās, pašvaldība gaida uz CSDD.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante BNN norāda, ka pašlaik viņu rīcībā nav rīku, lai sodītu elektrisko skrejriteņu iznomātājus par ielas vidū pamestiem transportlīdzekļiem, jo likumā šādi instrumenti nav iestrādāti. Līdz ar to jāgaida likumi, kas regulē elektroskūteru satiksmi.

Dimante uzsver – Rīga ir runājusi ar iznomātājiem un paudusi atbalstu elektroskūteru transportam, taču ne tam, ka tie tiks slēgti pie velonovietnēm.

Eiropas mēroga galvassāpes

Palasot, ka pat dāņi ir satraukti par elektrisko skrejriteņu popularitātes vilni, gribas vaicāt, ko tad vispār Rīga var pasākt? Jāatgādina, ka Kopenhāgena ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā un nebūtu pārspīlēti teikt, ka dāņi vispirms iemācās braukt ar velosipēdu un tikai tad staigāt. Tehnoloģiju sasniegumu valdzinājums un pārgalvība arī tur veido bīstamu kokteili.

Francijā tikmēr top grupas, kas cīnās par to, lai gājēji, kuri cietuši ar elektriskajiem skrejriteņiem saistītos negadījumos, saņemtu kompensāciju par nodarījumu. Piedāvātais risinājums – elektrisko skrejriteņu vadītājiem būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise. Tas savukārt ļautu izveidot fondu, kas palīdzētu cietušajiem, pat ja vaininieks jau sen aizdūcis tālēs zilajās un ir nenotverams.

Pamatīgas galvassāpes ir visai Eiropai. Tikmēr iedzīvotāji, ķerot pēdējo vasaras mēnesi, lec uz skrejriteņiem Kopenhāgenā, Parīzē un Rīgā. Likumdevējiem ir izvēle – strādāt tagad vai gaidīt pirmo skaļo tiesvedību.


Pievienot komentāru

  1. Lilija teica:

    Pati braucu ikdienā ar velosipēdu un domāju, ka gan riteņiem, gan skrejriteņiem vajadzīgas ne vien tiesības, kas garantē satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī numuri. Citādi viens otrs karstgalvis triecas kā traks, galva vai acs.

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->