Latvijai pietiktu dabasgāze iedzīvotāju patēriņam un drošas sistēmas darbības nodrošināšanai arī tad, ja šajā ziemā Baltijas valstis tiktu atslēgtas no Krievijas elektroenerģijas tīkla, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Sēdē sistēmas pārvades operatora AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Gatis Junghāns minēja – ja Baltija tiltu atvienota no Krievijas tīkla, tas prasītu lielāku elektroenerģijas ģenerācijas daudzumu no termoelektrocentrālēm (TEC), tāpēc būtu vajadzīgs papildu gāzes apjoms, kas Baltijas reģionā varētu būt septiņas līdz desmit teravatstundas (TWh). Latvijai varētu būt jānodrošina apmēram pusi no šī daudzuma.
Vienlaikus Šaicāns skaidroja, ka šīs 3,5 līdz piecas TWh nav papildu dabasgāzes apjoms, bet gan daudzums, kas nepieciešams TEC darbināšanai ikdienas režīmā un sinhronizācijai.
Pēc EM aprēķiniem, Latvijas patēriņam šajā ziemas sezonā, ņemot vērā plānotos taupības pasākumus, varētu būt nepieciešamas apmēram 6,9 TWh dabasgāzes, minēja Šaicāns, piebilstot, ka Latvijas patēriņā ir ierēķināts gana augsts TEC noslogojums, tāpēc sinhronizācijai varētu būt vajadzīga papildu viena TWh, tātad kopā – 7,9 TWh dabasgāzes.
Lasiet arī: Baltijas jūrā tīši radītas noplūdes no abiem Nord Stream gāzesvadiem
Vienlaikus EM pārstāvis informēja, ka pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 12 TWh dabasgāzes, no kurām 5,7 TWh ir Latvijas tirgotājiem piederošas. No pārējām 6,7 TWh daļa arī tiek tirgota Latvijā. Tāpat līdz gada beigām noslēgti līgumi par piegādēm vēl 1,5 TWh apmērā, bet 2023.gada pirmajā ceturksnī plānotas dabasgāzes piegādes vēl divu TWh apmērā.
Šaicāns teica, ka ar visu plānoto dabasgāzes apmēru pieteiktu arī sinhronizācijas vajadzībām un pāri paliktu vēl neliels drošības spilvens. Viņš gan arī piebilda, ka EM aprēķini ir veikti pie tipiska scenārija, kurā gāzes tirgotāji pilda savas saistības.
No šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Latvijas tirgotāju 5,7 TWh gāzes lielākā daļa pieder AS Latvenergo, bet atklāt konkrētu daudzumu publiski nevar, norādīja Šaicāns, piebilstot, ka EM ir zināms, cik lielu daudzumu Latvenergo plāno piegādāt klientiem. Savukārt no atlikušās Latvijas tirgotājiem piederošās dabasgāzes, lielākā daļa ir gāze, kura atbilstoši valdības lēmumam nedrīkst aizplūst no Latvijas.
Savukārt dabasgāzes sadales operatora AS Conexus Baltic grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā jākontrolē Latvijas gāzei piederošās gāzes neaizplūšano no Latvijas, un Conexus to spēj izdarīt. No sistēmas viedokļa Latvijas gāzes dabasgāzes apmērs ir tehniski «iesaldēts» un tiek izdots tikai Latvijas saistīto lietotāju izmantošanai atbilstoši faktiskajam patēriņam, skaidroja Bariss.
